Starptautiskajā ģimenes dienā jāvārdus saka daudzbērnu ģimenes

Starptautiskajā ģimenes dienā jāvārdus saka daudzbērnu ģimenes

Lai stiprinātu laulības institūtu un godinātu kopābūšanu, Talsu novada Dzimtsarakstu nodaļa Starptautiskajā ģimenes dienā aicināja Goda ģimenes oficiāli noslēgt laulību, pašvaldībai sedzot ar svinīgo ceremoniju saistītos izdevumus. Talsos šo skaisto iespēju izmantoja divi pāri, tostarp Vija un Bruno Roņi, kuri savu jāvārdu viens otram teica pēc teju 10 gadu ilgas kopābūšanas, pierādot, ka mīlestībai un atbildībai vienmēr var atrast īsto brīdi.

Ģimene ir paši tuvākie cilvēki, kas gatavi par tevi celties un krist. Tā ir mīlestība, miers, mājas, spēks un nezūdošs atbalsts. Lai cik spēcīga būtu pāra mīlestība, ikdienas rūpes un kopīgo bērnu pulciņš, likuma acīs tieši juridiskais statuss nosaka to, cik ļoti valsts spēj ģimeni aizsargāt brīžos, kad tas ir visvairāk nepieciešams.

Latvijas likumdošanā pastāv trīs ceļi: nereģistrēta kopdzīve, kas krīzes brīžos pāri juridiski nereti definē kā «svešiniekus», nesen ieviestā partnerība kā pamata drošības spilvens vai laulība — visaugstākā un pilnīgākā tiesiskā aizsardzība abiem partneriem un viņu bērniem. Tieši tāpēc Ģimenes dienas notikums Talsu Dzimtsarakstu nodaļā bija daudz vairāk nekā skaista ceremonija. Pāri savu gadiem būvēto, emocionālo saikni noslēdza drošā un stabilā juridiskā ietvarā, iegūstot pilnīgu sirdsmieru par savas ģimenes rītdienu.

 

Pieaug kuplo ģimeņu skaits

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka sabiedrībā ģimenes vērtības kļūst aizvien nozīmīgākas, jo 2024. gadā jau 62,6 % bērnu Latvijā bija dzimuši oficiāli reģistrētās laulībās. Kaut arī sabiedrībā kopumā pastāv tendence laulības slēgt arvien nobriedušākā vecumā, vīriešiem sasniedzot vidēji 34,3 gadus, bet sievietēm 32,1 gadu vecumu, tieši kuplās ģimenes ir kļuvušas par visas Kurzemes un, jo īpaši — Talsu novada — lepnumu.

Interesanti, ka Talsu novadā vairāk nekā 75 % iedzīvotāju savu ikdienu vada ģimenē, kas ir ievērojami augstāks rādītājs nekā vidēji valstī. Lai gan mazāku ģimeņu, pāru ar vienu bērniņu, skaits Kurzemē pēdējos piecos gados ir sarucis — no vairāk nekā 20 tūkstošiem uz 18,2 tūkstošiem —, lielo ģimeņu skaits reģionā tikai aug. Piemēram, piecu personu ģimeņu skaits Kurzemē kopš 2020. gada ir pieaudzis par vairāk nekā pustūkstoti, sasniedzot 3847, savukārt sešu personu ģimeņu skaits stabili audzis no 785 līdz 916. Tāpat arī septiņu personu lielas saimes reģionā kļūst vairāk (no 221 uz 246).

Būtiski, ka Talsu novads ir liels šīs pozitīvās statistikas dzinējspēks. Aplūkojot, piemēram, sešu personu ģimenes — tādas, par kādu drīz kļūs arī jaunā Roņu ģimene —, dati atklāj, ka no 916 šādām ģimenēm Kurzemē, 121 ģimene dzīvo tieši Talsu novadā. Tas nozīmē, ka katra astotā (jeb vairāk nekā 13 %) no visām reģiona kuplajām sešu cilvēku saimēm Talsu novadu sauc par savām mājām. Vija un Bruno ar ģimenes pieaugumu un savu lēmumu noslēgt laulību ne tikai veido paši savu laimi, bet burtiski stiprina Talsu un visas Kurzemes nākotni.

Roņu ģimenē jau aug trīs atvases — astoņus un sešus gadus vecas māsas un piecgadīgs brālītis, bet jau drīzumā ģimenei pievienosies arī ceturtais bērniņš. /Terēzes Matisones foto/

Aizkustināti, trīcošām rokām

Vija un Bruno iepazinās, vēl būdami nepilngadīgi jaunieši, uzsākot saraksti portālā draugiem.lv. Vārds pa vārdam, un Vija nolēma riskēt, mērojot ceļu no Ventspils uz Talsiem — pilsētu, kas tolaik viņai bija pilnīgi sveša. Pati pirmā doma gan bijusi noraidoša: «Sākumā likās «nē, nē, man viņš nav vajadzīgs!» Bija doma, ka nekas tur nebūs. Bet iepazināmies tuvāk, un neesam pat domājuši, ka mēs varētu būt atsevišķi.»

Kopdzīves sākums prasīja abu pieslīpēšanos, jo Bruno nāk no daudzbērnu ģimenes, bet Vija augusi kā vienīgais bērns. Gadiem ejot, pašu kuplās ģimenes ikdiena paņēma tik daudz laika, ka piemērots brīdis laulībām allaž tika atlikts. Nu kāzu rīts abiem atnāca ar negaidīti lielu satraukumu. «Man bija riktīgs stress, nenormāls,» atzīstās Vija, skaidrojot, ka to raisījusi tieši notikuma oficiālā nozīme: «Tagad mēs esam oficiāli kopā, valsts priekšā esam devuši solījumu.»

Arī Bruno neslēpj emocijas, atklājot, ka, nākot uz ceremoniju, viņam burtiski trīcējušas rokas, prātā uzaustot iepriekšējiem mēģinājumiem oficiāli reģistrēt attiecības. «Vienreiz jau bijām atnākuši, uzrakstījām papīrus, bet atmetām ar roku,» viņš atceras. «Bet šoreiz tiešām — atnācām un apprecējāmies. Mēs mīlam viens otru, tas arī viss.»

Ceremonijā klātesošo sirdis sildīja bērnu prieks. Uz jautājumu, kā viņiem patīk sapucētie vecāki, mazie vienā balsī atbildēja, ka ļoti skaisti, un ar vislielāko prieku izmantoja brīdi, lai ziedu pasniegšanas laikā vecākus cieši samīļotu. Lai gan sākotnēji bija iecerētas klusas svinības tikai ar mammām, kāzas tika svinētas vērienīgāk, uz svētku maltīti aicinot arī par notikumu uzzinājušos radus, lai visa lielā saime nu jau oficiāli varētu svinēt jaunās Roņu ģimenes goda dienu.

 

Atbalsts pieejams ik dienu

«Sajūta, organizējot šādus svētkus, ir ļoti laba. Gribētos lielāku atsaucību, lai vairāk tādu pāru būtu un lai talsinieki tiešām ir atsaucīgi uz šādu iniciatīvu,» gandarījumu neslēpj nodaļas vadītāja Maija Zariņa. Viņa uzsver, ka vārds «akcija» šim ilgtermiņa mērķim nepiestāv — tas ir pastāvīgs pašvaldības pretimnākšanas solis. Iespēja noslēgt laulību bez maksas, pašvaldībai no budžeta līdzekļiem sedzot svinīgās ceremonijas izdevumus 73,04 eiro apmērā, Goda ģimenēm un ģimenēm, kurās aug bērniņš ar invaliditāti, ir pieejama jebkurā laikā, ne tikai simboliski skaistajā Ģimenes dienā. ,

«Pašvaldība to ir ielikusi savā cenrādī. Un mēs esam ļoti pretimnākoši — lai tikai nāk!» mudina nodaļas vadītāja, piebilstot, ka Dzimtsarakstu nodaļa ir atvērta un labprāt nāks pretī pat «trakām idejām».

Izmantojot svinīgo un pavasarīgo Ģimenes dienas pēcpusdienu, M. Zariņa veltīja sirsnīgus vārdus jaunajām ģimenēm, vēlot, lai viņu jau iesāktais, stabilais ceļš un kuplā saime plaukst arī turpmāk: «Lai mums izdodas kādreiz ar viņiem kopā svinēt kāzu jubilejas. Varbūt pēc gadiem 10, Rožu kāzu reizē, būtu labs iemesls viņus sasaukt kopā. Tas būtu labā darba rezultāts — redzēt, ka viņi ir izturējuši, joprojām ir priecīgi un laimīgi kopā.»

Noslēgumā nodaļas vadītāja sūta iedvesmojošu un spēcīgu aicinājumu visām citām ģimenēm, kuras par oficiālas laulības slēgšanu vēl tikai domā: «Es saku — nedomājiet, bet dariet! Tas ir labs abpusējas atbildības, mīlestības un cieņas apliecinājums. Nāciet pie mums!» Tas ir vienīgais un skaistākais veids, kā kopīgo dzīvesstāstu jau laikus sākt rakstīt pamatīgas, mīlestības pilnas ģimenes enciklopēdijas biezumā.

 

#SIF_MAF2026