«Apkārt ir viss nepieciešamais ikdienas dzīvei, turklāt viss ir daudz tuvāk un ātrāk sasniedzams nekā Rīgā,» teic ģimenes ārste Alise Ralle, kura dzimtajā novadā atgriezās pirms pāris gadiem, pārņemot ģimenes ārsta praksi no dakteres Guntas Skujiņas Dundagā. Kāpēc izvēle kritusi par labu novadam, skaidrojam sarunā.
— Cik ilgi dzīvojāt Rīgā?
— Rīgā dzīvoju no studiju uzsākšanas 2014. gadā līdz rezidentūras 2. studiju gadam 2022. gadā. Tātad — astoņus gadus.
— Kā nonācāt līdz lēmumam pārcelties uz dzimto pusi? Cik ļoti šo lēmumu ietekmēja saņemtā pašvaldības studiju stipendija?
— Lēmumu par pārcelšanos ģimenē pieņēmām brīdī, kad pabeidzu medicīnas studijas un uzsāku studijas ģimenes medicīnas rezidentūrā. Iepriekš apsvēru arī studijas citās specialitātēs, bet, saprotot, ka vēlos kļūt par ģimenes ārstu, uzreiz arī kļuva skaidrs — kā ģimenes ārsts vēlos strādāt reģionā, ne Rīgā. Šajā brīdī arī pieteicos pašvaldības stipendijai. Liels prieks, ka tajā brīdī šāda iespēja bija, jo tas noteikti bija papildu pluss.
— Vai ir kas tāds, kā pietrūkst no lielpilsētas dzīves?
— Pārsteidzoši, bet nē! Šis bija viens no jautājumiem, par kuru nedaudz satraucos pirms pārcelšanās, bet šobrīd nevienā brīdī nekas nav pietrūcis — viss nepieciešamais ir tepat Talsos.
— Kādus plusus saskati, dzīvojot mazpilsētā?
— Domāju, ka plusi noteikti ir tie, ka Talsi ir pietiekami liela pilsēta — apkārt ir viss nepieciešamais ikdienas dzīvei, bet tajā pašā laikā viss ir daudz tuvāk un ātrāk sasniedzams nekā Rīgā. Automašīnu un cilvēku ir mazāk, dzīves ritms mierīgāks, vide ir bērniem draudzīgāka un drošāka.
— Nav noslēpums, ka daudzus Rīga saista, jo tur var labāk nopelnīt. Vai izjūti to savā profesijā?
— Šķiet, ka ģimenes medicīnā tieši šajā ziņā izteiktas atšķirības Rīgā un reģionos nav, jo galvenokārt viss atkarīgs no prakses lieluma un pacientu skaita katrā ģimenes ārsta praksē, kā arī no tā, cik daudz dažādas manipulācijas un izmeklēšanas metodes ģimenes ārsts ievieš savā ikdienas darbā. Esmu apguvusi vēl papildu miofasciālo trigerpunktu injekcijas, kinezioloģisko teipošanu, dermatoskopiju ādas veidojumu pārbaudei, drīz arī sākšu veikt dzemdes kakla vēža skrīningus. Šādā veidā dažādoju savu ikdienu, kā arī palīdzu pacientiem saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi tepat reģionā.
— Vai jaunam ģimenes ārstam ir viegli iejusties darba vidē?
— Iejusties ļoti palīdzēja rezidentūras studijas, ģimenes medicīnā tie ir trīs gadi. Rezidentūra sastāv no divām daļām — 1,5 gadu cikli dažādās specialitātēs un otra daļa — 1,5 gadi ģimenes ārsta praksē. Man noteikti ļoti palīdzēja tas, ka šo pusotru gadu jau pavadīju praksē, kuru pēc tam arī pārņēmu no dakteres Skujiņas. Tas deva iespēju tiešā veidā iesaistīties ģimenes ārsta prakses darbā, vēl pirms pats kļūsti par visu atbildīgs. Tādējādi pamazām iepazinu ikdienas darbu, prakses darba organizēšanu, pacientu menedžēšanu un tamlīdzīgi. Otrkārt, tā bija ļoti laba iespēja pakāpeniski gan man iepazīties ar pacientiem, gan pacientiem — ar mani.
— No dažām apkārt novērotām situācijām redzu, ka vecāka gada gājuma cilvēki ir pieraduši, ka ģimenes ārstu var sasniegt teju jebkurā diennakts laikā, un ir sašutums, ka jaunie ārsti nosprauž savas robežas. Kāda situācija Dundagā?
— Jā, to ļoti daudz novēroju, gan uzsākot darbu, gan arī no kolēģu stāstītā. Aizvien vairāk jaunie kolēģi un arī es pati mēģinu tomēr šīs robežas noteikt. Pacientus jau sākotnēji cenšos informēt par to, ka saziņa iespējama tikai darba laikā. Stāstu, kur vērsties tad, kad nav iespējams ar praksi sazināties (piemēram, ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis, Bērnu slimnīcas pediatru attālinātās konsultācijas). Izveidoju arī mājaslapu — rallesprakse.lv — lai varētu informēt cilvēkus gan par izmaiņām darba laikā, gan par svētku dienu darba laikiem. Ievietoju arī informāciju par akūtu saslimšanu izpausmēm un ārstēšanu, lai pacientiem būtu, kur ieskatīties vakaros un brīvdienās, kad konsultācija nav iespējama. Manuprāt, Dundagā mums šajā jautājumā ir diezgan mierīgi.
Ir bijuši daži gadījumi, īpaši uzsākot strādāt, kad pacienti uzmeklēja sociālajos tīklos un mēģināja sazināties brīvdienās vai no kādiem pazīstamiem cilvēkiem mēģināja iegūt privāto telefona numuru, bet šobrīd, šķiet, pacienti jau labi izprot, kā rīkoties brīžos, kad ģimenes ārsts nav pieejams.
— Ko vari ieteikt tiem jaunajiem medicīnas speciālistiem, kas vēl šaubās — palikt kādā lielākā pilsētā vai izvēlēties novadu?
— Noteikti aicinu jaunos kolēģus apdomāt šādu iespēju, jo aizvien vairāk runā par ģimenes ārstu un speciālistu trūkumu reģionos. No pieredzes varu teikt, ka darbs šeit ir interesants un dinamisks. Iespējas ir ļoti plašas, un par jaunajiem kolēģiem priecājas gan pacienti, gan arī ģimenes ārsti, kuri drīzumā plāno doties pensijā.
#SIF_MAF2025
