Līdz 13. oktobrim Latvijā reģistrēti 25 leptospirozes gadījumi, kas ir sešas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados, informē Slimību profilakses un kontroles centrs. Šo zoonozi izplata peļveidīgie grauzēji, kas nozīmē, ka riskam pakļauti arī mūsu mīluļi. Veterinārārste Silva Grīnblate, runājot par leptospirozi, uzsver vakcinācijas nozīmību.
— Pastāstiet, vai pret leptospirozi var vakcinēt gan suņus, gan kaķus?
S. Grīnblate: — Lai pasargātu suni no leptospirozes, galvenais ir tieši vakcinācija. Vakcīna darbojas vienu gadu. Ja apdzīvotā vieta ir aktīvā leptospirozes zonā, veterinārārsts var izvērtēt, vai nepieciešama vakcinācija ik pēc sešiem mēnešiem. Tiek uzskatīts, ka kaķi pret šo zoonozi ir rezistenti, tāpēc kaķus nevakcinē un arī nav pieejamas vakcīnas pret leptospirozi.
— Kāda ir vakcinācijas nozīme dzīvnieka veselībā un sabiedrības veselībā kopumā?
— Pateicoties vakcinācijai, slimības, pret kurām vakcinē, sastopamas reti. Tā ir saimnieku atbildība regulāri ieskatīties dzīvnieku pasē, pārliecināties par vakcinēšanas grafiku, jo tas ļauj novērst iespējamus smagus saslimšanas uzliesmojumus.
Leptospiroze ir zoonoze — tas nozīmē, ka ar to var slimot gan dzīvnieki, gan cilvēki. Dzīvnieks var aplipināt cilvēku. Dzīvnieku vakcinācija nodrošina, lai tas nenotiktu. Saslimšana ar leptospirozi var beigties letāli, tāpēc, runājot par dzīvnieku vakcināciju, mēs vienlaikus runājam arī par cilvēka veselības stāvokļa nosargāšanu. Vakcinācija pret leptospirozi maksā no 20 eiro, atkarībā no tā, ar kādām vakcīnām strādā veterinārārsts.
— Kāpēc nevar vienkārši paļauties uz labu dzīvnieka imunitāti?
— Pat ja ir laba imunitāte, mēs nekad nezinām, kā organisms reaģēs, pirmo reizi sastopoties ar vīrusu, patogēnu vai saslimšanu. Nezinām — vai saslims, vai nesaslims. Un, ja saslims — cik smagi. Tas ir liels risks. Vakcīnas nodrošina, ka dzīvniekam ir aizsargspējas pret saslimšanu.
— Kāds ir obligātais vakcinācijas kalendārs kucēniem un kaķēniem Latvijā? Un pret kurām slimībām ir jāvakcinē obligāti?
— Eiropas ieteicamās vakcinācijas vadlīnijas nosaka vakcināciju no sešu nedēļu vecuma kucēniem vai arī no astoņu nedēļu vecuma kucēniem un kaķēniem. Veterinārārsts izvērtē, vai konkrēto kucēnu sākt vakcinēt sešu vai astoņu nedēļu vecumā. Kaķēniem parasti vakcināciju sāk astoņu nedēļu vecumā. Tātad divu mēnešu vecumā ir vakcinācija pret bīstamākajām saslimšanām, savukārt trīs mēnešu vecumā — pret trakumsērgu.
Pirmajā dzīves gadā, kad kaķēni un kucēni tiek vakcinēti pirmo reizi, pēc mēneša šīm vakcīnām ir jāveic atkārtota vakcinācija jeb revakcinācija. Pēc Latvijas likumdošanas obligāti jāvakcinē suņi, kaķi un mājas seski pret trakumsērgu. Pārējo vakcināciju veic pēc vienošanās ar veterinārārstu. Saimnieks var brīvi izlemt, vai vakcinēt vai nē, bet jāapzinās, ka, sākoties kādam slimības uzliesmojumam, ja dzīvnieks nebūs vakcinēts, suns vai kaķis var saslimt.
Pašlaik ir leptospirozes uzliesmojums, un, ja suns nav pret to vakcinēts, jāsaprot, ka, tagad ejot vakcinēt, paies vairākas nedēļas, līdz izveidosies antivielas. Ja mēs šodien suni savakcinējam un rīt viņš saskaras ar slimu grauzēju, viņš, visticamāk, ar šo leptospirozi saslims. Tāpēc veterinārārsti parasti rekomendē vakcinēties ne tikai pret trakumsērgu, bet arī pret pārējām saslimšanām.
— Kas slēpjas zem vārdu salikuma «pārējās saslimšanas»?
— Suņus primāri vakcinējam pret trakumsērgu, un ir kompleksā vakcīna, kas sevī ietver vakcināciju pret suņu mēri, parvovīrusu, adenovīrusu, paragripu un leptospirozi. Šīs visas ir smagas, bīstamas saslimšanas, joprojām sastopamas. Kāpēc nenovērst risku, savakcinējot suni?
Savukārt kaķus, kam arī obligāta vakcinācija pret trakumsērgu, ar vakcināciju var pasargāt arī no panleikopēnijas vīrusa, rinotraheīta vīrusa, kalicivīrusa.
Vakcinācijas biežumu izvērtē veterinārārsts. Piemēram, trakumsērgas vakcīnas ir tādas, kas darbojas gadu, un tādas, kas pasargā līdz trim gadiem. Sunim vispiemērotāko vakcīnu grafiku katrs saimnieks sastāda kopā ar savu veterinārārstu.
— Kas notiek, ja īpašnieks nokavē revakcinācijas termiņu? Vai viss jāsāk no sākuma?
— Vakcīnas termiņam vajadzētu sekot līdzi un maksimāli tajā iekļauties. Labāk uz vakcīnu aiziet vienu vai divas nedēļas ātrāk, nekā to nokavēt. Ja nokavē vienu līdz divas nedēļas, tas nekas — tad vakcinējam, kad tiekam pie veterinārārsta. Bet, ja vakcīna ir nokavēta jau vairāk nekā mēnesi, tad viss vakcīnu cikls ir jāsāk no jauna.
— Vai vakcinācija var radīt kādas blakusparādības un cik bieži tas notiek?
— Tieši tāpat kā cilvēkiem — iepriekš nevaram zināt, vai konkrētais dzīvnieks vakcināciju panesīs labi vai būs novērojamas kādas blaknes. Tās novēro reti, un no šiem gadījumiem visbiežāk kaķēniem un kucēniem pie pirmreizējās vakcinācijas. Nevar izslēgt arī individuālas dzīvnieku nepanesamības.
— Vai iekštelpu kaķi, kas nekad neiet ārā, ir jāvakcinē un pret ko?
— Jā, istabas kaķi ietilpst kategorijā, kas ir jāvakcinē. Manā praksē ir bijuši arī kaķi, kas ārā neiet, dzīvo daudzdzīvokļu mājā ceturtajā, piektajā stāvā, bet pie manis tiek atvesti ar aktīvām vīrusu infekcijām, kas ir ienestas no ielas.
Mēs ar apaviem mājoklī pienesam klāt kaķim pilnīgi visu — arī slimības, pret kurām vakcinē. Arī bakteriālas saslimšanas un parazītus.
— Kur apavi tā aplīp?
— Uz ielas klaiņojošie kaķi bieži vien dažādas slimības pārslimojuši bērnībā un turpina šos vīrusus izdalīt ar izdalījumiem. Un mēs staigājot pienesam klāt.
— Kādi piesardzības pasākumi jāievēro dzīvnieku īpašniekiem, lai nesaslimtu ar leptospirozi un citām mīluļu pārnēsātajām slimībām?
— Noteikti regulāri mazgāt rokas pēc saskarsmes ar dzīvniekiem. Mazgāt augļus, dārzeņus, it sevišķi, ja tie tiek ienesti no piemājas pagraba vai pacelti dārzā. Leptospiroze galvenokārt izdalās ar grauzēju urīnu, un, ja tas ir ticis uz dārzeņiem vai augļiem, vai ūdeņos, ko izmanto cilvēks, tad saslimšanas risks pieaug. Ļoti sevi jāsargā, jāievēro higiēna.
Saslimšana izpaužas diezgan ātri. Pēc nonākšanas kontaktā ar slimu grauzēju vai ar tā izdalījumiem vienas līdz septiņu dienu laikā parādās klīniskās pazīmes. Suņiem tā ir augsta temperatūra, izteikts nogurums, sāpīgs vēders, vemšana, šķidrs vēders. Pavisam smagos gadījumos var būt dzeltenas gļotādas — acu āboli, mutes gļotāda, ausu iekšpuse. Leptospiroze var radīt ļoti nopietnus nieru un aknu bojājumus gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem.
Nozīmīga ir grauzēju apkarošana, ko vajadzētu veikt savos īpašumos, tikai jāņem vērā, ka, izmantojot indi, jāuzrauga, lai pie tās netiek ne suņi, ne kaķi.
#SIF_MAF2025
