Tšītšōrlinkizt, tšītšōrlinkizt, čīčorputni, čīčorputni, nu ir laiks augšā celties un atgriezties labākajā zemē — pie treknākajām butēm, labākajiem meža zvēriem, čaklākajām meitām un labākajiem puišiem. Ar senu lībiešu tradīciju, kas nu kļūst arvien redzamāka, Latvijas otra pamattauta ik pavasari modina putnus. Lībiešiem tas arī jauna gada sākums.
Lībieši, tāpat kā daudzas citas tautas, ticēja, ka putni rudenī neaizlido prom, bet ziemu pavada upes dibenā, jūras krastā vai kādā citā slēptuvē. Pavasarī tie jāmodina, lai ceļas augšā. Un šogad ar rituālu tos modināja tik daudzās Latvijas vietās visā — lībiešu savulaik apdzīvotajos novados —, kur atzīmēja Lībiešu mantojuma dienu.
Šajās dienās Košragā dzīvoja un darbojās lībiešu bērnu un jauniešu nometnes «Mierlinkizt» dalībnieki un pedagogi. Talsu novadā ieradās mazliet vairāk nekā 30, taču tā ir vien daļa no tiem, kas šogad ne tikai uz brīdi vasarā, bet nu katru nedēļu sanāk kopā un pastiprināti apgūst lībiešu valodu. «Jaunieši mācās arī saprast, sajust, ne tikai dzirdēt, bet arī sadzirdēt, kas ir ļoti svarīgi,» stāsta tautas mūziķe, folkloriste Julgī Stalte. «Tas ir mazs solis ļoti lielā darbā. Ir lielas dzimtas kopības sajūta, un tas laikam ir būtiskākais laikā, kad tik klaidus dzīvojam ikdienā.» Jaunieši putnus svētdien, 23. martā, modināja pat divas reizes — gan rīta agrumā Košragā, gan mazliet vēlāk 10.00 Kolkasragā. Katrina un Irbe atzīst, ka tieši Košragā rituāla laikā bijusi maģiska sajūta. «Tas mums ir jauns gada sākums, un ir īpaši dzirdēt un redzēt, kā putni lido — mēs viņus tiešām esam pamodinājuši.»
Arī Julgī Stalte pievienojas sakot, ka Košragā piedzīvojuši īpašu svētību: «Pāri lidoja lielo putnu kāši, saskaitījām vismaz četrus. Mums apkārt lidoja daudz mazo putniņu, un vēl beigās eglītē, kur sabērām daudz cienasta, atlidoja vidējā izmēra putni. Visi ir klāt! Bet galvenais, ka esam iemācījuši jaunajiem šo tradīciju turpināt.»
Kolkasragā putnu modinātājiem pievienojās vēl citi interesenti un Kolkas lībiešu ansamblis «Laula» Dzintras Tauniņas vadībā. Arī kultūras ministre Agnese Lāce, kura ar šo unikālo tradīciju klātienē iepazinās pirmo reizi. «Tas ir liels spēks, ka šāda tradīcija turpina dzīvot un apvieno dažādas paaudzes,» viņa atzina pēc rituāla. «Šķiet, ka pavasara saulgrieži ir laiks, kad visiem ir jauna enerģija pēc ziemas perioda. Šodien saule un šī tradīcija iedod jaunu enerģiju ne tikai putniem, bet arī mums pārējiem.»
Ja citus gadus, kad bijusi iespēja Lībiešu krastā pievienoties šai tradīcijai, laiks bija mistiski dūmakaini miglains vai pat lietains, tad šogad spīdēja pavasarīga saule. Taču Kolkasragā vējš pūta stipri un auksti, lai atgādinātu, ka esam vēl tikai pavasara ceļa sākumā. J. Stalte aicina neaizmirst, ka esam tikai maza sastāvdaļa dabas pasaulē un katru reizi daba mums ko pasaka priekšā. «Miglu varam kliedēt, bet saule liek mums arvien vairāk smaidīt,» viņa saka. «Mirklis, kad dabai varam palīdzēt ir svarīgs. Tā mēs sestdien kopā ar jauniešiem godājām arī Zemes mātes stundu, lasījām teikas sveču gaismā un piedomājām pie tā, ka esam tikai viesi šajā dabas Dieva pasaulē. Mums jābūt atbildīgiem par to, ko darām. Man jau šķiet, ka katram kaut vai reizi gadā — ap Lielo dienu, kad gaisma uzvar tumsu — jāmēģina pamosties agri, agri un sajust, kā daba apkārt mostas. Tad arī cilvēks, mūsu sajūtas atmostas un varam sākt vairāk smaidīt.»visā Latvijā lībiešu savulaik apdzīvotajos novados.
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
