Saruna ar Dundagas Kultūras pils direktori Baibu Dūdu

Saruna ar Dundagas Kultūras pils direktori Baibu Dūdu

Dundagas pilī šis gads ir aizvadīts radoši, darbīgi un šobrīd gaisā virmo arī emocionāls pacēlums. Direktore Baiba Dūda uzsver, ka svētki prasa daudz darba, rūpības, iedziļināšanos un visa darba spēka pilnu iesaisti, tomēr tagad par visu, kas gada laikā ir sadarīts, ir milzīgs gandarījums.

 — Gada nogale ir pārdomu laiks. Kādas sajūtas par aizvadīto gadu un paveikto Dundagas pilī?

— Milzīgs gandarījums. Gandarījums, ka cilvēkiem ir paticis, ka viņi ir bijuši apmierināti ar saturu, kvalitāti, noformējumu, kā arī mēs dzirdam tādus vārdus par pasākumiem kā — svinīgi un sirsnīgi. Man liekas, ka tā ir lielākā vērtība, ja mēs varam izdarīt tā, ka cilvēks pēc tam ir baudījis tādu labestību, sirsnību, pacilātību un dabūjis tādu kā starta devu kādiem saviem tālākiem darbiem, sadzīvei, ikdienai. Tas ir arī mūsu mērķis. Un, ja mēs kaut ko darām, tad gribam darīt, lai ir labi, kvalitatīvi un augstvērtīgi, cik vien mēs to varam ar esošajiem resursiem.

— Par resursiem — cik viegli ir ar to šobrīd?

— Nav viegli. Finanšu ir tik, cik ir, un šajā gadā mums ir arī dažādi ierobežojumi, kam mēs drīkstam atvēlēt finanses, kam nē. Ir kārtība, kurai jāseko. Mēs esam lojāli, jo saprotam situāciju, bet tajā pašā laikā mums ir arī ieteikumi par to, kā darbu varētu uzlabot. Ierobežoto resursu dēļ milzīgu atbalstu mēs gūstam mūsu kopienā, iedzīvotājos. Mēs uzrunājam, iesaistām, mums palīdz uzņēmēji, nāk palīgā dažādas iedzīvotāju grupas. Visi Dundagas pagasta uzņēmumi mums ir palīdzējuši dažādos laikos, dažādos pasākumos. Katrs pēc savām spējām un varēšanas, un tā mēs to buru esam varējuši noturēt.

— Kā jums sokas kā pils direktorei?

— Šis gads ir bijis ļoti grūts — ierobežoto resursu un štata vietu samazināšanas dēļ, līdz ar to ir notikusi gandrīz pilnīga pils darbinieku maiņa. Tas man kā direktorei radīja papildu izaicinājumu, lai komanda strādātu kā zobrats. Šogad nav bijuši viegli uzdevumi, bet gada nogalē es varu teikt, ka man ir gandarījums, jo mums kopā ar uzņēmējiem un iedzīvotājiem ir izdevies radīt tādus pasākumus, ka esam ievēroti un ieguvuši arī Talsu novada pašvaldības Atzinības balvu. Tas ir tāds visas kopienas darbs.

Tāpat gada laikā ir uzrakstīti vairāki projektu pieteikumi, kas ir atbalstīti. Man ir prieks ne tikai par notikušajiem pasākumiem, bet mēs esam atraduši arī brīnišķīgus sadarbības partnerus. Šajā decembrī piedzīvojām īstu brīnumu — grāmatas «Dundagas pils stāsti un noslēpumi» atvēršanu, un tas, manuprāt, to gadu ir radījis stipri bagātāku. Gads ir bijis grūts, bet mums kā komandai ir liels gandarījums.

— Kādi mērķi ir nākamajā gadā?

— Pirmkārt, vislielākais mērķis ir nodrošināt, ka visas nozares, par kurām mēs atbildam, strādātu un netiktu traucēta pamatdarbība — lai notiktu pasākumi, lai būtu vietas, kur iet bērniem un jauniešiem, lai mums ir atvērts muzejs.

Runājot par tādiem lielākiem mērķiem, ir skaidrs, ka mums ir jāsāk darbi pie Kubalu skolas-muzeja restaurācijas. Mēs gribam iesniegt projekta pieteikumu un veikt rietumu gala sienas restaurāciju ar ekspozīciju izveidi.

Vēl skaidrs, ka Dundagas pils jumts un dzegas prasa atjaunošanu. Jāmeklē iespējas, lai gūtu finansējumu atjaunošanas darbu sākšanai, jo citādi tur pavisam drīz sāks birt nost notekcaurules, un šobrīd šī jumta dēļ ēka tiek bojāta.

Vēl pie lielajiem mērķiem ir celt saulītē un strādāt pie tā, lai Dundaga ir pašpietiekams tūrisma galamērķis. Mēs gribam, lai bērniem un jauniešiem ir droša un silta, atbalstoša vide, kurā viņi var radoši darboties un atpūsties. Vēlamies veicināt sadarbību ar jaundibināto biedrību «Donedange», lai kultūras pasākumi un darbs ar bērniem, jauniešiem, amatiermākslu kļūtu vēl redzamāks.

Mēs jau esam uzsākuši darbu pie nākamā Sklandraušu festivāla tapšanas. Manuprāt, šajā gadā sklandrausis patiešām izskanēja Latvijas mērogā un tas ir tāds vērienīgs Talsu novada pasākums. Mēs esam atraduši to kodu, kādam šim festivālam jābūt, un pie tā arī turēsimies, pilnveidojot ikkatru gadu.

Es gribētu atzīmēt, ka šogad pie tādiem pils infrastruktūras darbiem ir noslēdzies iepirkums un nākamajā gadā mēs tiksim pie granulu apkures katla. Tas ir ļoti nozīmīgi pilij, jo mēs varēsim atbrīvoties no malku grēdām, tas ir zaļāk un galu galā arī ekonomiskāk. Protams, šajos spiedīgajos finanšu apstākļos nav bijis tik vienkārši, bet ir skaidrs, ka mums ir kliedzošas un labojamas infrastruktūras lietas — šīs pils jumta dzegas.

Un patiesībā, kamēr nav sakārtots jumts, ir grūti runāt par kādu telpu atjaunošanu vai fasādi, kam arī nākotnē ir jāpievērš pastiprināta uzmanība. Pils ir veca, tā pavisam loģiski prasa citādāku un rūpīgāku uzmanību un lielākus finanšu resursus, tāpēc skatīsimies visas iespējas, kur var gūt kaut nelielas finanses, kaut dažus tūkstošus eiro, Tā esam atjaunojuši daudz lietu pa vienam — pa vienām durvīm, pa kādam logam, un tā pamazām mums iet uz priekšu.