Bez utopiskām iecerēm un ar vēsu prātu apzinot reālās iespējas

Bez utopiskām iecerēm un ar vēsu prātu apzinot reālās iespējas

Turpinot apstiprinātā Talsu novada pašvaldības budžeta tematiku, tiekoties ar pilsētu un pārvalžu vadītājiem, lai noskaidrotu, kādus darbus paredzēts veikt ar piešķirtajiem finanšu resursiem, šoreiz saruna ar Valdemārpils pilsētas un Ārlavas pagasta pārvaldes vadītāju Andri Grīnbergu.

Valdemārpils pilsētas un Ārlavas pagasta vadītāja amatā A. Grīnbergs ir jau 21. gadu, tāpēc visdrīzāk, ka šis ilgais laika posms, kad uzticēti pienākumi un atbildība, apliecina savas pārvaldāmās teritorijas un problēmjautājumu labu pārzināšanu. Tāpat viņš ir Lubes un Īves pagasta pārvaldes vadītājs, tāpēc pieredze ļauj runāt ne tikai teorētiski, bet ar pragmatisku skatījumu.

— Jūs savā amatā esat cienījami ilgu laiku. Vai visas lielās ieceres ir realizētas?

— Sāku kā Valdemārpils Komunālās nodaļas vadītājs un startēju vēlēšanās, kad tiku par Valdemārpils domes priekšsēdētāju. Jā, man amatā šis ir jau 21. gads. Ir lietas, ko gribētu vēl sakārtot. Ja būs iespēja, tad to darīšu. Ir, protams, labi daudz padarītā. Vienmēr gribas uzsvērt centrālo ielu, kas savesta kārtībā un prasīja lielus līdzekļus. Pat, ja naudas nav pietiekami, saprātīgi dzīvojot un lēni, mērķtiecīgi ejot uz priekšu, var daudz ko sakārtot. Primāri vienmēr tiek izvērtēts, kas vajadzīgs pilsētai un apkārtnei, jo strādājam jau arī ciemos. Arī tur ir uzlabojumi — sakārtota ūdenssaimniecība, attīrīšanas sistēmas, ielas, ielu apgaismojums. Esam pie infrastruktūras sakārtošanas strādājuši iespēju robežās. Un turpināsim to darīt.

— Kas ir nākamie plāni, ko plānojat realizēt?

— Ir uzlabojamas lietas un realizējamas jaunas idejas. Ir jau izstrādāts projekts bērnu pilsētiņai. Tā ir paredzēta kā atpūtas vieta ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Augsne jau ir sagatavota. Tur būs rotaļu vietas, apgaismojums, soliņi, jaunas tualetes, takas, tiltiņi, iekārtas bērniem, kur spēlēties un rotaļāties. Skatāmies, kādos projektos varam ielēkt, lai to visu realizētu, jo tas ir dārgs pasākums. Tāpat tenisa korts, ko iecerēts taisīt, un vajadzētu tikt pie stāvlaukuma seguma. Taču vissteidzamākais ir kapu paplašināšanas jautājums. Esam to iesākuši, un daudz kas jau notiek. Soli pa solim ejam uz priekšu, lai Valdemārpils pilsētas kapus paplašinātu. Ceram, ka šogad jau varēsim tikt galā ar kalniem un nolīdzināt vietu. Pēc tam sekotu nožogošana, taku un celiņu izveide un tālākais process. Ceram, ka ar pirmo kārtu šogad galā tiksim. Vēl aktuāli ir tas, ka inspekcija stingri seko līdzi veco rotaļlaukumu stāvoklim. Mums tie ir diezgan seni un uz entuziasma pamata veidoti, tāpēc nepieciešams tos demontēt, jo morāli jau ir novecojuši. Pie skolas pirms kādiem desmit gadiem tika realizēts bērna laukuma projekts. Tas arī ir nolietojies. Pagājušajā gadā jau daļēji atjaunojām iekārtas, un šogad budžetā iekļauta tikpat liela summa. Mēs pārejam uz šo vienu laukumu, kas pie skolas, lai tas ir sakārtots un atbilstošs visām prasībām. Un vēl jau mūsu Laimes koku parks, kas ir pirmais Latvijā. Ir izstrādāts projekts par tā labiekārtošanu ar takām un puķu dobēm. Tā paredzēta kā atpūtas zona gan vietējiem, gan iebraucējiem. Vienmēr ir darbs pie ielu labošanas, bet jāgaida, kad nokusīs sniegs. Ielas un ceļi — tā laikam visur ir galvenā bēda, kas prasa lielus ieguldījumus. Mums Raiņa iela ir bezgala bēdīgā stāvoklī, un pēc sniega nokušanas aina paveras arvien nelabāka. Lāpām jau bedres, bet cik ilgi ielāpu uz ielāpa var likt? Tāpat pavasarī aktuāli ir labiekārtošanas darbi. Mums ir savs dārznieks uz visām trim pārvaldēm. Kopā ar komunālajiem strādniekiem veidojam puķu dobes, tāpēc pilsēta parasti ir tik skaista un apaudzēta ar ziediem. Arī Lubē darbojamies un pie Tiņģeres muižas atjaunota lielā rožu dobe. Tiņģeres muižā vienmēr ir, ko darīt. Muižas bibliotēkā jānomaina apgaismojums. Ir lielāki un mazāki darbi, kas paveicami. Protam naudu arī iekrāt un racionāli izmantot. Budžetā paredzēti arī līdzekļi jumtu labošanai, piemēram, tautas namam.

— Ir kādi prioritārie darbi, kam finanses nepietiek?

— Mēs neskatāmies utopiski. Saprotam, ko varam izdarīt par esošajiem līdzekļiem, un to darām. Visu uzreiz jau nekad nevar. Mums ir arī atsavināšanas naudas, ko varam ieguldīt iecerētajā. Pa miglai neko neķeram, jo tam jau nav jēgas. Gribēt jau var daudz, bet pa mākoņiem dzīvot nevar.

— Jaunas vēsmas pērn atnesusi arī radošā un aktīvā Valdemārpils Tūrisma informācijas centra vadītāja Karīna Leinberga-Lemberga. Noteikti kādus plānus līdz ar to īstenot būs vieglāk, jo ir vienota komanda?

— Jā, ar viņu mums ļoti paveicies. Viņai ir pieredze, iemaņas un zināšanas. Savā jomā viņai domāšana ir ļoti mūsdienīga, kas ir tik ļoti nepieciešams, lai varētu efektīvi attīstīties. Ir prieks, ka pilsētas vārds iet plašumā un tā ir pārredzamāka, jo Karīna prot prasmīgi darboties. Sociālajos tīklos Valdemārpils tiek iedzīvināta, un ļaudis beidzot zina, kas pie mums notiek. Ideju mums ir daudz un enerģija arī ir, tāpēc tikai jādarbojas. Domāju, ka taps dažādi tūrisma maršruti, kas vēl vairāk popularizēs mūsu vietējos dārgumus, skaistumu un unikalitāti, veicinot arī tūrisma industriju. Mūsu Tiņģeres muiža jau vien ir kaut kas! Karīna jau ir tikusies ar Baibu Kalnu un izrunājusi kādus jautājumus, tāpēc zinu, ka sagaidāms kaut kas labs un tīkams, jo Tūrisma informācijas centra vadītāja prot visu apvienot skaistā veselumā.

— Pēc diviem gadiem gaidāma Krišjāņa Valdemāra 200 gadu jubileja. Valdemārpilij tas ir īpašs notikums. Vai ir jau kaut kas padomā?

— Jā, tas noteikti būs nozīmīgs moments mūsu pilsētai, par ko jāsāk laicīgi domāt, lai tas laiks būtu tāds, ko atcerēties. Nāks kopā visi resursi — kultūras, TIC, pašvaldības. Tāpat bibliotēkas un jauniešu centra darbinieki, izglītības iestāžu pārstāvji sanāks kopā un domās, ko un kā darīsim un svinēsim. Entuziasts Igurds Baņķis ir daudz ko sakopojis, un tāpat viņa nams jau nes Valdemāra vārdu un atmiņas, tāpēc domāju, ka svētki būs pamanāmi. Tāpat mazpulcēni izveidojuši pastaigu taku, kas šajā dienā netiks aizmirsta. Bet kultūras jomā tagad aktuāls ir dziesmu un deju svētku laiks, un mūsu deju kolektīvs «Krišjānis», protams, gatavojas. Koris tāpat. Un vairākiem mūsu kolektīviem šogad ir apaļas jubilejas, tāpēc arī svētkus svinēsim.