Tuvojoties vasaras noslēgumam un ražas laikam, daudziem privātmāju un dārziņu īpašniekiem aktuālāks kļūst jautājums, kur likt pāri palikušos ābolus, savākto zāli un citus bioloģiskos atkritumus. Lai gan var šķist, ka izmest šādu bioloģisko masu kādā mežmalā tāds sīkums vien ir, patiesībā tas ir būtisks apdraudējums dabas daudzveidībai, skaidro Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).
“Vietās, kur tiek izmesti dārza atkritumi, no dārziem mežā nonāk dabiskajiem biotopiem neraksturīgas sugas, piemēram, dažādi dobju košumaugi. Ieviešas arī invazīvo sugu augi – pieclapu mežvīns, daudzlapu lupīna, Kanādas zeltgalvīte, Sosnovska latvānis un citi. Ar dārza atkritumiem mežā nonāk arī Spānijas kailgliemeži, kuri tādējādi izplatās arvien plašāk.
Mežs nav izgāztuve, kurp nogādāt liekos ābolus vai citas dārza veltes. Šāda rīcība ir nevajadzīga iejaukšanās dabas procesos. Mežā, nonākot papildus trūdvielām, mainās augu valsts. Stāvajās nogāzēs tiek pastarpināti veicināta erozija,” skaidro DAP.
Bioloģiskie atkritumi ir visi bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, dažādu iestāžu pārtikas un virtuves atkritumi. Lai tie nebūtu jāizgāž mežā vai kādā aizsargājamā dabas teritorijā, DAP iesaka bioloģiskos atkritumus kompostēt savā privātajā teritorijā, izveidojot komposta novietni, tādā veidā iegūstot lielisku mēslojumu dārzam. Vai arī rast iespēju šos atkritumus nogādāt uz atkritumu poligonu, vai pieteikt bioloģisko atkritumu savākšanu savam atkritumu apsaimniekotājam.
SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” mājaslapā atrodamā informācija vēsta, ka bioloģiski noārdāmu atkritumu nodošana poligonā “Janvāri”, Laidzes pagastā maksā 50,82 eiro tonnā.
