Skaidri zināms, ka meži ir Latvijas zelts, Latvijas lielākais atjaunojamais resurss. Kur tik dodos, redzu, kā ik pa brīdim ceļa malās paveras jau ilgstoši stāvošas kailcirtes, kā arī ļoti daudz nesen izcirstas vai tādas meža platības, kurās darbi aizvien notiek, un vienmēr aktuāli ir bijuši jautājumi, kad un kā mežu atjaunot.
Toms Krūze, kā pats atzīst, pa meža taku sācis staigāt pavisam agrā bērnībā un atceras, kā katru vasaru brauca omei līdzi lasīt ogas mežā. Tā tika radināts pie darba un tā arī sāka iepazīt meža spēku. Viņš ikdienā strādā vienā no vadošajiem koksnes nozares uzņēmumiem «Stiga RM», kurā nodarbojas ar mežsaimniecības darbu organizēšanu un vadību vairāk nekā 12 tūkstošu lielā meža platībā, kurā stāda, kopj un aizsargā — dara visu nepieciešamo, lai mežs attiecīgajā augšanas fāzē tiktu nodrošināts ar tam nepieciešamo.
— Kad zināt, ka mežs ir jāiztīra, un kad — ka tas jau ir jāizzāģē?
— Mežu zāģē tad, kad tas ir sasniedzis ciršanas vecumu. Priedes ciršanas vecumu sasniedz 101 gada vecumā, egles 81 gadā, bērzs un melnalksnis 71 gadā, apse 41 gadā, bet baltalksnim ciršanas vecums nav noteikts. Baltalksnis ir ļoti ātraudzīga koku suga, un, aktīvi to kopjot, 30 gadu laikā varam izaudzēt brangus kokus, kuri gatavi ciršanai. Kad mežs ir sasniedzis savu lielāko koksnes apjomu, koksne lēnām sāk atmirt, tāpēc, kamēr koks nav sabrucis un nepūst mežā, to nozāģē un saražo kādu koka mēbeli vai «Stiga RM» gadījumā koks pārtop inovatīvos koka izstrādājumos, kas ir plaši pieprasīti visā pasaulē.
— Kādi ir galvenie soļi, lai veiksmīgi atjaunotu mežu pēc izcirtuma?
— Daba nemīl tukšumu, un mežs var atjaunoties arī dabīgā ceļā, visbiežāk ar bērzu, apsi vai baltalksni, bet vispareizāk būtu izvēlēties audzēt saimnieciski vērtīgāko koku sugu atbilstoši konkrētajiem augšanas apstākļiem. Mākslīgā atjaunošana — stādīšana — ietver sevī veselu ķēdi ar dažādiem procesiem, tad nu secīgi pēc kārtas. Pirmkārt, augsnes gatavošana. Šo procesu veic rudenī ar traktoru vai ekskavatoru, atsedz augsnes virskārtu, tādējādi tiek izveidota stādam nepieciešamā stādvieta. Otrkārt, selekcionēta stādmateriāla izvēle un stādīšana. Gadu pirms stādīšanas kādā no kokaudzētavām nepieciešams rezervēt stādus, šie stādi būs sertificēti, uzlaboti un pārāki. Pavasarī, kad zeme ir atlaidusies, sākam stādīšanas darbus. Darba procesā ļoti svarīgi ievērot dažādas nianses, lai stādījums ieaugtos. Treškārt, agrotehniskā kopšana. Šī ir kopšana, kurā ap stādiņu tiek nopļauti zālaugi, lai stādiem pietiktu saules un lai ziemā zāle kopā ar sniegu nenoliektu jaunos kociņus. Šo kopšanu atkārto pēc vajadzības tik ilgi, līdz kociņš ir izaudzis ārpus zāles un vairs netiek apdraudēts un nomākts. Ceturtkārt, jaunaudžu aizsardzība. Rudenī, kad beigusies veģetācijas sezona, staltbrieži, stirnas un aļņi tos labprāt savā ēdienkartē iekļauj jauno kociņu pumpurus un dzinumus, tāpēc, lai pasargātu jaunos kociņus no bojāejas, mēs aizsargājam ar dažādiem aizsardzības paņēmieniem. Kā vienu gribu minēt procesu, kur stādu galotni un jauno dzinumu mēs nosmērējam ar baltu līdzekli, kas satur kvarca smilti. Briedim nepatīk, kā smiltis maļas starp zobiem, tāpēc savu barības bāzi meklē citur. Arī mednieks spēlē ļoti svarīgu lomu jaunā meža aizsardzībā — regulē pārnadžu populāciju, sēžot ar bisi pie jaunaudzes, aizsargā jaunos kociņus. Piektkārt, jaunaudžu kopšana. Kad jaunaudzes mērķa sugu sāk nomākt krūmi vai kāda cita nevēlama koku suga, tiek veikta jaunaudžu kopšana, kur nākotnes kociņam tiek iedota telpa, lai tas veselīgi varētu stiprināt savas saknes, stumbru un vainagu. Gadiem ejot, koki aug un kļūst lielāki, to augšanas telpa sašaurinās, tie sāk konkurēt arī savā starpā, tad veicam jaunaudžu kopšanu vēlreiz, vienmērīgi samazinot arī mērķa kociņu skaitu uz hektāra. Lai koks būtu noturīgs un ilgtspējīgs, svarīgi, lai tas augtu kā resnumā, tā arī augstumā, un tāpēc tam ir nepieciešama sava telpa, kur izplest zarus un fotosintezēt, un dzīt saknes, lai stumbru nodrošinātu ar barības vielām.
— Kādus koku veidus vislabāk izvēlēties, lai nodrošinātu meža ilgtspēju un ekosistēmas daudzveidību?
— Mežs pasaka priekšā, kas tam ir vajadzīgs, tikai jāprot saskatīt un saprast šo meža valodu. Es arī vēl tikai mācos, bet, jo vairāk laika pavadu mežā, jo vairāk varu ieraudzīt un saprast. Visbiežāk cilvēki pastaigai izvēlas kādu vecu priežu mežu, tas ir skaisti, bet arī kopta bērza jaunaudze ir tikpat skaista. Jaunaudzēs mājo lielāka dzīvība. Tajās bieži var sastapt kādu meža zvēru, redzēt daudzus putnus, rāpuļus, un no tiem nav jābaidās, tie ir skaisti.
— Cik bieži ir nepieciešams veikt uzraudzību un kopšanu jaunaudzēs pēc atjaunošanas?
— Audzes pirmajos gados kociņus nākas apsekot visai bieži, lai veiktu dažādus nepieciešamos kopšanas, aizsardzības darbus un saplānotu arī nākotnes darbus. Konkrētu skaitu nosaukt nevar, jo tas atkarīgs no tā, kas attiecīgajam mežam nepieciešams, bet, jo biežāk būsi klātesošs savam mežam, jo labāk.
— Vai ir kādas biežākās problēmas, ar kurām saskaras meža atjaunošanā?
— Var būt dažādi iemesli, kad meža atjaunošana nav izdevusies ar pirmo piegājienu un lielākā daļa stādiņu aiziet bojā. Tas var būt liels sausums vai pretēji — liels mitrums, dažādi kukaiņi, piemēram, smecernieks, pārnadži — brieži, aļņi, stirnas. Ja vajadzīgs, rudenī veicam stādīšanu atkārtoti, papildinot audzi.
— Vai ir pieejamas kādas finansēšanas iespējas un atbalsta programmas meža atjaunošanas projektiem?
— Eiropas Savienība un valsts sniedz iespēju saņemt atbalstu meža ieaudzēšanā un agrotehniskajā kopšanā, jaunaudžu retināšanā, tāpēc varu aicināt privātos meža īpašniekus kopt un rūpēties par savu mežu. Vairāk informācijas par atbalsta programmu var meklēt Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra mājaslapā vai sazinoties ar kādu meža speciālistu.
#sif_maf20224
