18 stalti bērzi pirms 40 gadiem Dundagas ielā ir pašu iedzīvotāju stādīti. Tāpēc fakts, ka tos, iespējams, nāksies nozāģēt, mājas iedzīvotājiem ir kā naža dūriens sirdī. Lai skaidrotu, kāds risinājums gaidāms, pagājušajā nedēļā notika visu iesaistīto pušu tikšanās, taču pagaidām kopsaucējs nav atrasts — pašvaldība vēl pētīs, vai iespējams iedzīvotāju norādījumus īstenot.
Dundagas ielas rekonstrukcijas projekts ir priecīgs un ilgi gaidīts notikums, tomēr Dundagas ielas 16 iedzīvotājiem tas izvērties gluži pretēji — iepretim namam jaunais velo un gājēju celiņš izveidots tieši gar pašiem bērzu stumbriem. Lai gan nodomi bijuši labi un projektā atrunāts, ka pret bērzu rindu jābūt uzmanīgiem, piemēram, jāizmanto gaisa lāpstas, dzīvē viss izvērties citādāk. «Atsākoties darbiem pēc tehnoloģiskā pārtraukuma, Zaļumsaimniecības komisija apsekoja objektu un secināja, ka tomēr uzņēmējs būvniecības procesā ir bojājis bērzu saknes,» skaidro Talsu novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Valdis Bārda. Iedzīvotāji sašutuši. «Bērzi priecē mājas iedzīvotājus ar savu zaļo rotu, samazinot ielas putekļus un troksni, ko rada garām braucošie transporta līdzekļi. Arī šodien tie skaisti zaļo, ražo skābekli,» tā šovasar iedzīvotāji rakstīja savā iesniegumā Talsu novada pašvaldībai.
Izgāšanās risks pietiekami augsts
Koku eksperts, kuru pašvaldība piesaistīja, lai bēdu novērtētu, atzīst, ka interesanti bija 18 koku vidū ieraudzīt arī dendroloģiskus retumus — purva un apstādījumos reti sastopamo dzelteno bērzu un uz viena no kokiem arī īpaši aizsargājama ķērpju sugas atradne. Viņš rekomendē nozāģēt sešus kokus. Ja pasliktinās stāvoklis, tad esot pieļaujama vēl trīs koku nozāģēšana. «Nav gan viennozīmīgi, ka šie koki aizies bojā vai izgāzīsies, tomēr risks, ka tā var notikt, ir pietiekami augsts. Turklāt viens no kokiem pirms manas ierašanās objektā jau bija izgāzies,» skaidro koku eksperts Gvido Leiburgs. «Bojājumi ir būtiski, tie kokiem ir kritiskajā sakņu aizsardzības zonā. Šiem kokiem galvenokārt ir sakņu bojājumi, bet kādam arī struktūras bojājumi — tātad jau sākotnēji nebija izdarīts kaut kas, ko kopšanas darbu laikā būtu bijis jāveic.» Viņš skaidro, ka ir vairāku lietu kopums, kuru vērtē — ne tikai sakņu bojājumu, bet arī kādā gruntī koks aug, kāda ir vēja ietekme, kurā virzienā tas varētu krist… Lēmums par visu koku nozāģēšanu šobrīd, ekspertaprāt, nebūtu saprātīgs. G. Leiburgs atzīst, ja koki tiek bojāti, vasarā labā prakse būtu vismaz tos laistīt, līdz tiek pieņemts lēmums, ko tālāk ar tiem darīt. Viņaprāt, koku nozāģēšana būvniekam savā ziņā būšot mācība, ka var strādāt ar citādām metodēm. Tomēr eksperts uzsver, ka patiesībā jau visa saknē ir kvalitatīva projektēšana.
Iedzīvotājuprāt, plāns absurds
29. jūlijā pašvaldība rīkoja tikšanos ar iedzīvotājiem, kurā piedalījās būvdarbu veicēji, projektētājs un pašvaldības speciālisti. Tā izvērtās diezgan emocionāla, jo sanākušie mājas iedzīvotāji kokus ļoti cenšas aizstāvēt — daļa paši piedalījušies stādīšanā, citiem tie vecāku stādīti. « Koki ir vienīgā dzīvība, vienīgais, kas mūsu veselību aizsargā vēl! Tas būtu pilnīgs absurds un vājprātība izcirst šos kokus!» sašutusi ir Larisa Gauja. Viņai pievienojas Ints Megnis, stāstot, savu redzēto pieredzi Vācijā. «Visur koki, putniņi čivina un visi asfalta darbi tiek izdarīti. Kāpēc pie viņiem var?! Es saprotu, nav cilvēku, kas strādā. Otra lieta, ka negrib – vieglāk pateikt: «Nevar!». Varbūt kāds teiks: «Ko tu, muļķi, te runā?!», bet mēs taču dzīvojam savā Latvijā.» Tikšanās laikā iedzīvotājiem skaidroja, kāpēc celiņš tik tuvu bērziem un ne citur — otrpus kokiem, zaļajā zonā celiņu veidot nevarēja, jo apakšā ir elektrokabeļi. «Laiku vairs pagriezt atpakaļ nevar. Kas izdarīts — izdarīts, un jāskatās nākotnē,» saka SIA «Projekts 3» būvinženieris Edgars Sauskis. «Šobrīd tiek piedāvāts paredzēt visu koku zāģēšanu, jaunu liepu stādīšanu. Bet tas ir tāds pirmais uzmetums. Vēl joprojām notiek pārrunas ar iedzīvotājiem. Liepas stādīs apmēram 3,5 metrus no ietves malas. Un no otras puses arī būs robežās no 2,5 līdz 3,5 m. Principā zaļās zonas viduspunktā.» Lai gan eksperts rekomendē sešu, sliktākajā gadījumā deviņu koku nozāģēšanu, kāpēc tomēr plānots likvidēt visus? «Lai gan pārējiem deviņiem kokiem nav noteikta augsta bīstamības pakāpe, tomēr atsevišķiem kokiem ir vidēja bīstamības pakāpe. Ņemot vērā, ka deviņus jau nozāģēs, radīsies caurumi, kur vējam būs iespēja vairāk ieskrieties, tāpēc kokus pa vienam var izraut.»
Liepas pateicīgākas kopšanai
Jāpiebilst, ka koku eksperts nozāģēto vietā rekomendēja stādīt bērzu dižstādus, tomēr pašvaldība izvēlējusies liepas. Valdis Bārda skaidro, ka pilsētai tomēr jāraugās arī no ainaviskā, pilsētplānojuma un uzturēšanas viedokļa, turklāt liepa pateicīgāka kopšanai — bērzs nepakļaujas vainaga veidošanai un ir jutīgs uz mehāniskām iedarbībām. «Tāpēc pašvaldībai ir bažas gan par drošumu, gan bērzu spēju izdzīvot,» skaidro Talsu novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks. Tomēr pēc tikšanās ar iedzīvotājiem vēl tiks meklēts kompromiss — skatīsies, cik kokus iespējams atstāt un lai jaunie koki būtu no Latvijas stādaudzētavām, tātad jau aprobēti vietējam klimatam. Pašvaldība saprot, ka iedzīvotājiem tā būs dziļa brūce, taču cer, ka tā drīz sadzīs un jaunie koki izaugs. Lai gan tikšanās laikā izskanēja iedzīvotāju ierosinājums šobrīd nozāģēt dažus bīstamos kokus un vērot, kas notiks ar atlikušajiem — ja būs nepieciešams, tos varot arī likvidēt vēlāk. Taču izpilddirektora vietnieks vairākkārt norādīja: «Kurš vēlāk par to maksās?». Bet šobrīd tas jāsedz būvniekam. Par nodarīto kaitējumu dabai būvnieks jau samaksājis, tam būs jāsedz arī zāģēšana, vietas sakārtošana, jaunu koku stādīšana un to laistīšana garantijas laikā, kas pieci gadi. Risinājums jāatrod ātri, jo projekts šovasar jāpabeidz, turklāt daļa koku spēcīgā vējā tiešām var krist.
Foto autors: Edgars Lācis.
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
