Pasaules ekonomika šobrīd dzīvo «pēc akmens iemešanas ūdenī» — tā situāciju raksturo «Luminor» bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš. «Vilnīši iet visos virzienos, un būs mērenas haoss,» viņš saka, uzsverot, ka globālie satricinājumi neizbēgami ietekmē arī Latviju. Enerģijas un izejvielu cenas, piegādes traucējumi un ģeopolitiskā spriedze jau tagad ietekmē ražotājus.
Tiekoties ar tūrisma nozares pārstāvjiem Talsu novada «Mežmājā» Sukturos, P. Strautiņš pievērsās Latvijas reģionu ekonomiskajai izaugsmei, gan salīdzinot novadus, gan izceļot atsevišķus veiksmes stāstus.
Strautiņš uzsver, ka Talsu novads ir ļoti tipisks piemērs teritorijai, kurā dominē meža nozare. «Tas, kas atšķir vietas, ir — kā tās pelna naudu no pārējās pasaules. Patēriņa nozares visur ir līdzīgas, bet eksports veido novada ekonomisko personību.» Talsu novadā šī «personība» ir izteikti balstīta dabas resursos. Pēc ekonomista teiktā, tas nav ne labi, ne slikti — tā ir Latvijas reģionu realitāte, ko nosaka dabas resursu blīvums, zemes piemērotība lauksaimniecībai un arī gadu desmitiem veidotas iestrādnes. «Ko var teikt par Kurzemi? Kurzeme ir vienlīdzīgākais Latvijas reģions. Ir attīstības līmeņa kontrasti, bet tie nav tik krasi kā, teiksim, Latgalē vai Vidzemē.»
Nodarbinātība
Interesants paradokss — Talsu novadā ir zemākais bezdarbs Kurzemē, taču vienlaikus zemākais nodarbinātības līmenis. Kā tas iespējams?
«Darba vietas ir, bet acīmredzot algu līmenis nav tik pievilcīgs. Daļa cilvēku var atļauties nestrādāt — paļauties uz mājsaimniecības ienākumiem,» skaidro ekonomists. Viņš norāda, ka šī pretruna var liecināt par nepietiekamu konkurenci starp uzņēmumiem, iespējams, citām smalkām niansēm, kā mūsdienu prasībām neatbilstošu darba vidi un bonusu trūkumu, kas veicinātu darbinieku labbūtību. «Ekonomikai Talsos mazliet pietrūkst dzirksts,» viņš secina.
Pašvaldības loma
Strautiņš vairākkārt uzsver vietējās pārvaldes nozīmi. «Vietējai varai ir ietekme uz ekonomisko attīstību. Būtu dīvaini, ja būtu citādi,» viņš saka. Kā pozitīvus piemērus min Liepāju un Valmieru — vietas, kur administratīvā kapacitāte un konsekventa politika devusi taustāmus rezultātus.
Talsu novads tiek minēts mazāk glaimojošā kontekstā — kā pašvaldība, kurai iepriekš bijušas grūtības ar lēmumu pieņemšanu. «Es pieņemu, ka tie bija vecie sliktie laiki. Tagad viss notiek labāk,» viņš piebilst, turpinot domu, ka stabila pārvaldība ir priekšnoteikums investīciju piesaistei. Pie reizes viņš pauda pārliecību, ka būtu naivi cerēt, ka šeit varētu attīstīties kāds farmācijas uzņēmums vai citas novadam neraksturīgas nozares. Ir jāskatās uz nozarēm, kas jau novadā ir pārstāvētas. Mūsu gadījumā tā ir meža nozare, kurā iespējams palielināt gala produktu pievienoto vērtību.
Iedzīvotāju skaits
Strautiņš atklāj, ka priecē Talsos redzētā pozitīvā tendence — privātmāju rajonu paplašināšanās ārpus pilsētas robežām. Tomēr kopējā demogrāfiskā aina Latvijā ir sarežģīta.
Ekonomists atzīst, ka viņa viedoklis var nebūt populārs: valstij ir jāizvēlas — vai nu piesaistīt darbaspēku no ārvalstīm, vai samierināties ar ilgstošu iedzīvotāju skaita kritumu. «Ja jaunie cilvēki redz, ka dzīvos valstī, kur iedzīvotāju skaits krīt un viņu prasmes kļūst mazāk vērtīgas, viņi var izvēlēties citu valsti,» viņš brīdina.
Kas Talsiem būtu jāizdara?
No ekonomista teiktā izriet trīs galvenie secinājumi Talsu novadam: diversificēt ekonomiku, piesaistot ražošanu un inženierijas nozares; izvērtēt nepieciešamību celt administratīvo kapacitāti, lai spētu konkurēt par investīcijām; veidot vidi, kur uzņēmumi sacenšas par darbiniekiem, tādējādi ceļot algas un inovāciju līmeni.
«Ir vietas Latvijā, kur viena cilvēka iniciatīva izmainījusi visu novadu. Dažreiz eņģeļi nolaižas no debesīm,» viņš saka, atgādinot, ka attīstības stāsti bieži sākas ar vienu drosmīgu lēmumu. Tieši šādā veidā ekonomiskās attīstības ziņā Talsus apsteigusi Kuldīga, kas nebūt nav saistīts ar tūrismu, bet gan ar mežsaimniecības un kokapstrādes uzņēmuma «Stiga RM» lēmumu tur attīstīt savu uzņēmējdarbību.
Tūrisma nozares pārstāvji vēlējās noskaidrot, kāpēc ekonomikas apskatā teju vispār netika minēts tūrisms. P. Strautiņš skaidroja, ka savulaik, kad pašvaldībām bijis jāsagatavo attīstības plāni, ko lielākajai daļai rakstījuši piesaistīti projektu rakstītāji, kas, neizprotot katra novada stiprās un vājās puses, teju visās pašvaldībās kā prioritāte norādīts tūrisms, lai gan realitātē tas veido tikai pāris procentus no kopējiem ienākumiem.
#SIF_MAF2025
