Talsu novada domes deputāti apstiprinājuši Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu līdz 2030. gadam. Šis ir pirmais šāda veida dokuments novada vēsturē, kas iezīmē ceļu uz energoefektivitātes paaugstināšanu un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Par plāna izstrādi un nākotnes mērķiem sarunājamies ar Talsu novada pašvaldības energopārvaldības vadītāju Tomu Akmentiņu.
— Kāpēc tika izstrādāts šis plāns?
— Eiropas Savienības (ES) klimata un enerģētikas politika balstās uz starptautiskām vienošanām, tostarp ANO Klimata pārmaiņu konvenciju un Parīzes nolīgumu, kuru kopīgais mērķis ir ierobežot globālās temperatūras pieaugumu. Lai to panāktu, valstis, tostarp ES, izvirza konkrētus mērķus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un pārejai uz tīrākiem enerģijas avotiem.
Gan ES, gan Latvija izstrādā pasākumus pielāgošanai klimata pārmaiņām — plūdu, sausuma, karstuma viļņu un citu risku mazināšanai. Līdz 2027. gadam visām Latvijas pašvaldībām jāizstrādā pielāgošanās plāni.
Reģionālā līmenī klimata politika tiek attīstīta arī Kurzemes plānošanas reģionā, īpaši ņemot vērā piekrastes teritoriju riskus un ūdensnoteku noslodzi. Talsu novada pašvaldība ir izvirzījusi ambiciozu mērķi — kļūt klimatneitrālai līdz 2050. gadam. Lai to sasniegtu, nepieciešama mērķtiecīga rīcība energoefektivitātē, siltumapgādes modernizācijā, atjaunojamo energoresursu attīstībā, mobilitātē un klimata riska pārvaldībā. Šis ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāns ir būtisks instruments, kas apvieno gan emisiju samazināšanas, gan pielāgošanās pasākumus, nodrošinot Talsu novada ilgtspējīgu un noturīgu attīstību ilgtermiņā.
— Cik ilgi strādājāt pie šī plāna izstrādes?
— Vadlīnijas tika izstrādātas 2023. gadā. Tad sekoja nākamais posms, kas bija pagājušais gads. Balstoties uz vadlīnijām un komunicējot ar pakalpojumu sniedzējiem, kā arī ar mūsu siltumenerģijas piegādātājiem, veidojām datubāzi, uz kuras balstīt plānu. Ir pašvaldības, kas ar šādiem plāniem strādā jau sen. Piemēram, Tukuma novadam pēc 2030. gada taps jau trešais plāns. Viņi ir krietni pavirzījušies mērķu izpildē. Un, tā kā Talsu novadam šis ir pirmais, tad arī izvirzītie sasniedzamie mērķi ir piesardzīgi. Neviens nav teicis, ka mēs plānu nevaram pārpildīt. Mēs varam sasniegt vairāk, bet šis ir minimālais — 7 % —, kas jāsasniedz, lai vispār saprastu, kā virzīties uz priekšu.
— Kā šķiet, vai izdosies realizēt šos mērķus?
— Šajā plānā akcents ir likts uz transporta sektoru un mobilitāti. Ja skatāmies uz apkures iekārtām novadā, mums visas lielās centrālās katlumājas izmanto biomasas. Tur mēs krasi CO2 emisijas vairs samazināt nevaram — tas jau ir ļoti liels pluss, kas ir izdarīts. Ja šāds plāns būtu bijis pirms 20 gadiem, mēs jau būtu izpildījuši nosacījumu par vismaz 40 % samazinājumu. Tā kā to darām tikai tagad, ir jāmeklē citi virzieni.
Man šķiet, ka plānam nav pārlieku augstu mērķu un tos var izpildīt. Šobrīd skatāmies, kā atrast atbalstu iedzīvotājiem, piemēram, ēku atjaunošanai. Pašvaldība skatās arī savu transportlīdzekļu virzienā — esam jau iegādājušies elektromobiļus un pašvaldības policijai jaunas automašīnas.
— Kā ir ar 2050. gadu, līdz kuram šis samazinājums būs jāsasniedz vēl par 73 %? Vai tas ir reāli?
— Tas būs jāsadala četros posmos. Lielu pienesumu mums dotu sakārtota infrastruktūra mobilitātes uzlabošanai. Ja cilvēkam būtu iespēja droši pārvietoties no mājvietas līdz darba vietai pa veloceliņu vai gājēju ietvi, tas samazinātu transporta kustību. Vismaz novada centros to būtu ļoti ērti sakārtot, jo sabiedrība ir aktīva un šādas iespējas izmantotu. Nākošais ir par to, lai mums būtu sava enerģija. Šobrīd cilvēki pērk elektroautomašīnas un nereti uzreiz uzstāda saules enerģijas staciju uzlādei. Tad tas pienesums ir krietni efektīvāks.
— Kā plānojat motivēt iedzīvotājus, ja mērķis ir vismaz 15 renovētas ēkas līdz 2030. gadam?
— Namu apsaimniekotāji jau aktīvi pie tā strādā. Piemēram, SIA «Talsu namsaimnieks» ir veicis lielu ieguldījumu, palīdzot risināt projektu izstrādi un sagatavojot dokumentāciju.
Mēs meklēsim finanšu instrumentus, jo arī pašvaldībai būs nepieciešams veikt ēku atjaunošanu. Skatīsimies, kādas iespējas dot iedzīvotājiem un kā viņus informēt. Tas ir būtiski, jo iedzīvotāji paši meklē iespējas uzstādīt, piemēram, saules paneļus.
Cilvēki ir ieinteresēti iegūt lētāku enerģiju, lai mājokļu uzturēšanas izmaksas būtu mazākas. Parasti pēc siltināšanas enerģijas ietaupījums nosedz lielu daļu no apkures rēķina, līdz ar to maksājums par renovāciju ir krietni mazāks. Tomēr jāņem vērā, ka cenas iet uz augšu — ja kādreiz lielu daudzdzīvokļu māju varēja renovēt līdz pusmiljonam eiro apmērā, tad šobrīd jārēķinās ar miljonu un vairāk.
— Plānā norādīts, ka jānodrošina 1,9 % enerģijas ietaupījums gadā pašvaldības infrastruktūrā. Kā to plānojat paveikt?
— Trīs galvenie sektori būs: ēkas, ielu apgaismojums un autoparks. Šis punkts tiks nostiprināts Energoefektivitātes likumā no Klimata un enerģētikas ministrijas puses. Nosacījums paredz katru gadu sniegt 1,9 % ietaupījumu attiecībā pret 2021. gadu kā bāzes gadu. Talsu novada pašvaldības energopārvaldībā mēs uzkrājam datus par šiem sektoriem.
Jāņem vērā, ka izvēlētais bāzes periods sakrita ar «Covid-19» laiku, kad nestrādāja sporta halles un kultūras iestādes. Tas padara mērķa izpildi diezgan apgrūtinošu, bet skatīsimies un darīsim visu, lai šos nosacījumus izpildītu.
— Plānā ir mērķis samazināt automašīnu skaitu ikdienas satiksmē par 1 % gadā, bet gājēju un velobraucēju skaitu palielināt par 10 %. Kā to cerat realizēt?
— Tas ir saistīts ar veloinfrastruktūras uzlabojumiem. Šis gads būs veltīts plānošanai — apzināsim esošo situāciju un sapratīsim iespējas. Ir jau zināmas iedzīvotāju vēlmes. Pārvaldnieki bieži tiekas ar iedzīvotājiem un pārrunā šos jautājumus. Mērķis ir izveidot veloinfrastruktūru un gājēju ceļus, lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk, drošāk un ērtāk pārvietoties.
— Tas noteikti prasīs lielus līdzekļus. Par kādu finansējumu plānojat realizēt visas šīs aktivitātes?
— Nākamajā ES plānošanas periodā mobilitātei būs novirzīts visvairāk līdzekļu. Tātad lielāko daļu segs ES finansējums — parasti tie ir 50 līdz 80 %. Trūkstošā daļa būs pašvaldības līdzfinansējums. Pastāv punktu sistēma — kādus mērķus sasniedz, tādas ir tavas aizņemšanās iespējas.
— Plānā minēta droša un ilgtspējīga mobilitāte visā novadā. Kolkas iedzīvotāji jau pauduši neapmierinātību ar sabiedrisko transportu, arī citviet novada nomalēs autobusi kursē reti. Kā viens no risinājumiem minēts «transports pēc izsaukuma». Kā tas darbotos?
— Sabiedriskā transporta maršrutu samazināšana daudziem bija pārsteigums un sagādāja grūtības nokļūt darbā un citviet. Viens no šī gada darbiem būs izvērtēt, vai mūsu novadam der «izsaukuma opcija». Citviet Latvijā šādi risinājumi jau ir ieviesti. Situācija šobrīd ir diezgan nepatīkama. Gadu gaitā ir samazināti arī skolēnu maršruti. Ja notiek izmaiņas un kādu skolēnu maršrutu, ko izmantoja arī pārējie iedzīvotāji, slēdz, tad cilvēki vairs netiek uz darbu vai mājām. Mūsu novads ir liels, attālumi ievērojami, tāpēc par šiem uzlabojumiem ir jādomā.
Šis ir arī viens no iemesliem, kāpēc šobrīd akcents ir uz veloinfrastruktūras izveidi no galvenā centra uz mazajiem centriem. Jāsāk veidot tur, kur virzieni jau iesākti, un pēc tam var skatīties tālākus posmus. Plānots izbūvēt veloceliņu posmā Talsi—Pastende un pagarināt veloceliņu līdz Dižstendei. Tāpat cilvēki būtu priecīgi par šādu opciju Sabiles un Valdemārpils virzienā. Skatāmies arī uz citiem tālākiem Talsu novada pagastiem.
— Būtiska sadaļa plānā ir veltīta siltumenerģijas ražošanai. Kas ir paredzēts šajā sektorā, lai panāktu efektīvāku un stabilāku siltumapgādes modeli?
— Talsu pilsētā siltumapgādes un ražošanas jomā darbojas vairāki operatori. Ir jāsaprot, kuri ir vecie tīkli un kur nepieciešama nomaiņa. Tas pats attiecas uz atsevišķām apdzīvotām vietām novadā. Jāveic priekšdarbi, lai ziemas periodā nebūtu pārsteiguma momentu un kāds nepaliktu bez siltuma.
Lai samazinātu jaunu, piesārņojošu vietu veidošanos, jāturas pie esošās centralizētās sistēmas. Mēs aicināsim pakalpojumu sniedzējus uz sarunu pašvaldībā, lai saprastu viņu stratēģiskos plānus un apvienotu idejas pakalpojuma uzlabošanai. Ieguldījumi ir nepieciešami visur, kur tie gadiem nav veikti. Siltuma zudumi ir lieli.
— Kā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām? Mēs redzam, kā dabā notiekošais rezultējas, piemēram, ar vējiem un vētrām. Kādi ir galvenie plānotie darbi, lai mazinātu šo ietekmi?
— Pirmais, kā jau minēju, ir piesārņojuma mazināšana. Jāsamazina CO2 izmeši un cietās daļiņas, kas nokļūst gaisā. Tādēļ ir svarīgi, lai siltumenerģijas ražošana notiktu centralizēti dažās vietās, nevis būtu izkaisīta pa visu reģionu. Tāpat akcents ir uz zaļajām zonām. Koki ir tie, kas samazina piesārņojumu. Mums ir jāsaglabā sava daba, jo Latvija uz citu valstu fona ir ļoti zaļa, un ar to mēs varam lepoties.
Būtiski ir pievērsties mūsu garajai krasta līnijai, ko iespaido erozija. Kopā ar vides speciālistiem meklēsim risinājumus, jo ir posmi, kuri ir jāsaved kārtībā. Mūsu novadā ir viens no garākajiem piekrastes posmiem un šos jautājumus ir būtiski sākt risināt. Ir vairākas krasta stiprināšanas metodes. Tās ir jāizvērtē un jāsaprot, ko varam pielāgot mūsu situācijai. Šis plāns mums dod pamatu vērsties pēc finansējuma un piedalīties projektos.
— Jācer, ka arī domes deputāti ņems vērā šo plānu un neviens neliks šķēršļus tā realizēšanai.
— Var būt dažādi. Kāds var uzskatīt, ka konkrēts projekts nav vajadzīgs, citam tas šķitīs prioritārs. Katram ir savs viedoklis, un neviens no tiem nav nepareizs, taču ir jāspēj skatīties kritiski. Ja esam spēruši šo soli, problēmas ir jārisina.
#SIF_MAF2025
