Jaunu elpu šobrīd atguvušas plašas kādreizējā mēbeļu veikala telpas Ezeru laukumā 1, kur entuziasti ierīkojuši šautuvi. Tajā trenēsies ne tikai medību šaušanas klubs «Bebra kungs», bet viņi cer, ka interesi apgūt ko jaunu izrādīs jaunieši un arī mednieki izmantos iespēju pieslīpēt savas prasmes. Latvijas Šaušanas federācijas valdes loceklis Agnis Dombrovics atklāšanas dienā atgādināja, ka Talsiem ir senas tradīcijas šaušanā, pieminot gan mūsu novadnieci, vairākkārtējo Eiropas un pasaules čempioni šaušanā Baibu Zariņu-Berklavu, gan faktu, ka Talsu izlase savulaik pat bijusi spēcīgāka par Latvijas izlasi. «Tas viss diemžēl zudis, bet to vajadzētu atjaunot,» uzskata A. Dombrovics.
Viņš jau agrāk centies akcentēt, cik būtiski Talsiem nepieciešama mūsdienu prasībām atbilstoša šautuve, kas noderētu šaušanas sporta entuziastiem, biatlonistiem, medniekiem un citiem interesentiem, taču sapnis nav īstenojies. Taču šobrīd būtisks solis nākotnē sperts ar jaunatklātajām telpām, kas treniņiem atbilstošākas nekā līdzšinējās, turklāt pieejamas pašā pilsētas centrā. Ar «Bebra kunga» atbalstu jaunās telpas iekārtojuši divi šaušanas entuziasti Jurijs Siņkevičs un Kārlis Jurķis. Jurijs atklāj, ka pie tā savā ziņā vainojams Mārtiņš Turkopulis. «Esmu mednieks aptuveni piecus gadus, un Mārtiņš pierunāja aizbraukt uz sacensībām. Pamēģināju un «saslimu»,» stāsta Jurijs. Viņi abi ar Kārli vēl ir salīdzinoši jauni šāvēji, tāpēc entuziasma šobrīd daudz un piekrituši uzņemties rūpes par šautuvi. Jaunā infrastruktūra jau nesusi pirmos rezultātus — «Bebra kungs» daudzus gadus ir viens no labākajiem klubiem Latvijā, un nu ar medaļām var lepoties arī Jurijs un Kārlis.
Iespēja saprast savas kļūdas
Ezeru laukumā ierīkota pneimatisko ieroču šautuve, kur trenēties var gan pa stāvošu, gan skrienošu mērķi, un arī interaktīvā šautuve. Šobrīd zināms, ka tā būs atvērta Talsu pilsētas svētkos, lai radītu lielāku interesi, un arī ikdienā tai būs konkrēts darba laiks, kad varēs šautuvi izmantot gan individuāli, gan grupās. Savas zināšanas tālāk šeit nodos Mārtiņš Turkopulis, Agnis Dombrovics un citi «Bebra kunga» dalībnieki. «Ikdienā ar medību ieroci šāviens maksā diezgan dārgi, un kļūdas neredzi. Bet šeit vari vizuāli saprast katru savu kļūdu un šāviens principā nemaksā gandrīz neko. Tāpēc trenēties ar pneimatisko ieroci ir ļoti produktīvi, un meža apstākļos tas rezultējas ar labiem šāvieniem,» skaidro J. Siņkevičs.
Taču nav jābūt tikai sportiskiem mērķiem, lai dotos uz šautuvi, — to var izmantot arī vienkāršai interesei, lai apgūtu drošu ieroču lietošanu un pamēģinātu ko jaunu. To atklāšanas sacensībās izdarīja arī pludmales volejbolists Jānis Šmēdiņš, kas pieņēma uzaicinājumu atbraukt ciemos un izmēģināt ko jaunu. Viņš jokoja, ka noteikti ierindosies ja ne pēdējā, tad pirmspēdējā vietā noteikti, taču tas esot pierādījums, ka katrā lietā nepieciešams treniņš. Braucot uz Talsiem, sportists iztēlojies šautuvi lauka vidū, un liels bijis pārsteigums, to ieraugot pilsētas centrā. Šis viņam būšot vēl viens iemesls biežāk atbraukt uz Talsiem.
Prasme šaut ir drošības jautājums
Mārtiņš Turkopulis cer, ka jauno iespēju izmantos arī mednieki, kam labas prasmes šaut ir arī ētikas jautājums. «Tas ir vitāli svarīgi — ja šauj, tad tas jādara precīzi, nevis zvērs jāsavaino,» norāda M. Turkopulis.
Viņaprāt, šis ir arī projekts nākotnei un tik ļoti nepieciešamais pirmais grūdiens jauniešiem, lai radītu interesi, jo šaušana esot attīstošs sporta veids. Turklāt prasme šaut un praktiskas zināšanas, kā apieties ar ieroci, ir tik būtiskas šī brīža ģeopolitiskajā situācijā. Viņš norāda, ka ir valstis, kuras nevarētu iekarot arī bez to armijas, kā piemēru minot Šveici, kur katrā kārtīgā ciemā ir krogs, baznīca un šautuve. Latvijas gadījumā tā nav. Tam pievienojas arī Agnis Dombrovics, sakot, ka komerciālas šautuves Latvijā, protams, ir, taču tās vairāk tendētas uz to, lai cilvēki tajās atgriežas pēc iespējas biežāk, nevis apmeklētājiem māca pareizi šaut. «Ierocis ir bīstams, tāpēc būtiski iemācīties rīkoties ar to atbildīgi un droši,» atgādina A. Dombrovics.
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
