Ik rītus, pirms pasaule vēl mostas, Gitas Dravnieces maizes darbnīcā Vandzenē jau burvīgi smaržo maize. Šo amatu viņa ir pārņēmusi trešajā paaudzē, saknēm nākot no Alsungas, tomēr nekad nebija domājusi, ka vienkārša maizes cepšana un receptes saglabāšana pārtaps par pilna laika darbu. Šogad viņas maize ieguva sudraba un bronzas godalgas kvalitātes konkursā «Novada garša».
Maizes cepējs ir teju burvis, kurš dabas vienkāršās dāvanas — ūdeni, miltus, sāli — pārvērš par kaut ko dzīvu, siltu un dvēselisku. Vaicājot Gitai Dravniecei, kādēļ izvēlējās šādu amatu, viņa teic: «Kādreiz no mammas gribēju iemācīties, bet nebija domāts, ka maizes cepšana būs uz palikšanu. Bet pienāca laiks, kad bija jāaizvieto mamma. Arī tajā brīdī šķita, ka cepšana būs tikai uz laiku. Nelikās, ka darbs pie plīts būtu mans. Šķita, ka citi darbi ir kaut kādā ziņā svarīgāki, tāpēc nekas nebija nopietni, bet tagad tas «nav nopietni» jau desmit gadus,» ar smaidu atklāj Gita Dravniece, piebilstot, ka tagad var teikt, ka šis jau ir sirdsdarbs.
Pilna laika maizes cepēja
Aiz šī amata skaistuma slēpjas arī grūts darbs, liela pacietība un patiesa mīlestība. Sākumā bija klasiskā saldskābmaize, tagad Gita gādā, lai piedāvājumā ir ne vien vairāku veidu maize, bet arī maizes čipsi un maizes zupas sausais maisījums.
«Sākumā ar vienu maizi bija kā ar vienu bērnu — šķita, ka tas nekas nav, un vajag vairāk (smejas). Ja kādreiz kāds kukulītis palika pāri un nevarēja visu apēst, tad, to sagriežot, uztaisīju čipsus. Arī rupjmaizi, kas paliek, pārstrādāju maizes zupas sausajā maisījumā. Tur jau viss ir gatavs, vienkārši jāuzlej karsts ūdens, nedaudz jāpagaida un ir gatavs ēšanai. Nav maize jāgrauzdē, jāmērcē, kas aizņem ilgu laiku,» pastāsta maizes cepēja, smejot, ka putukrējums gan tur nav pievienots. «Visādi es domāju, kā varētu arī to pievienot, bet to nekā tajā paciņā nevar dabūt iekšā.» Vaicājot, vai tuvākajā nākotnē plānots sortimentu paplašināt, Gita atzīst, ka gribētu, tomēr visu aptur tas, vai iespējams to izdarīt piecās dienās. «Vairs negribu sestdienās, svētdienās strādāt. Svētdienā ar modinātāju? Tas nav labi ilgtermiņā. Vajag arī atpūtu, tāpēc es teiktu, ka gribu nevis vairāk, bet citādāk. Idejas, kā darīt, ir daudz, bet vienmēr paturu prātā, ka ir tikai divas rokas un 24 stundas,» tā Gita.
Mājražotājiem decembris visos laikos ir bijis gada saspringtākais mēnesis, kad pazūd jelkāda laika izjūta un izdarīt visu un vēl vairāk ir galvenais uzdevums. «Man patīk foršās dienas, bet man patīk arī tās dienas, kas ir saspringtas. Tādas, kurās nav laika nekam citam. Tad, kad tās beidzas, ir ļoti patīkama sajūta. Ja ir tādas lēnas dienas, nav interesanti. Patīk, ka ir bišķiņ stress, saspringums vai var iekļauties laikā, jo stress motivē un neļauj atslābt,» uzskata maizes cepēja.
Vaicājot, kā iet ar tirgošanos, Gita ar smaidu sejā teic, ka vienmēr ir labi un citādāk nemēdz būt! «Cilvēki pērk ar acīm. Viņi novērtē, kā izskatās, tāpēc nevar tikt vaļā no plastmasas iepakojuma. Līdzko maizi ieliec papīrā, cilvēks to neredz. Viens grib, lai tā maize būtu iesprāgusi, cits grib tumšāku, vēl kāds — gaišāku, katram patīk citādāka forma, kāds grib resnāku, cits — tievāku. Bet tādi ir cilvēki, katrs dažāds kā maizes klaips,» atzīst Gita Dravniece, piebilstot, ka vecāka gada gājuma pircēji saka, ka maizei ir bērnības garša.
Gita uzskata, katrs cilvēks un tirgus ir citādāks: «Patīk tad, kad pircēji nāk labā noskaņojumā. Patīk tie, kas atgriežas, turklāt ar labiem vārdiem. Pirmajā reizē cilvēks nodegustē, un, ja atgriežas, manuprāt, visforšākais. Tas iedvesmo, spārno. Vari iet mājās mesties atkal miltos iekšā un darīt tālāk». Šobrīd Gitas cepto maizi iespējams iegādāties Talsu tirgū.
Atzinība valsts mērogā
«Mazdandaru» maizei un Gitai Dravniecei aizvadītais gads ļoti veiksmīgs un novērtēts. Kvalitātes konkursā «Novada garša» pircēju visiecienītākā saldskābmaize, kuras garšu veido ļoti bagātīgs maisījums no linsēklām, sezama, saulespuķēm, ķimenēm un pašas dārzā audzētām ķirbju sēklām, ieguva sudraba medaļu, savukārt plaucētā rudzu-kviešu maize ar diedzētiem rudzu graudiem ieguva bronzas medaļu.
Garšas kārpiņām interesanta ir arī Gitas ceptā veselīgā ķirbju maize, kas 2023. gadā ieguva bronzas medaļu. «Pircējiem patīk, ja maizei ir apbalvojumi. Rodas uzticība, ka ir garšīgi. Jo nav jau tā, ka visiem, kas piesakās šajā konkursā, izdala medaļas — daudzi pie tādām nemaz netiek. Tas pašai ir novērtējums, ka kaut kas tiek darīts pareizi,» tā Gita Dravniece.
Vaicājot, vai kādreiz ir gribējies beigt darbību, viņa iesmej: «Katru reizi, kad satiekos ar Valsts ieņēmumu dienestu, es vienmēr domās beidzu saimniecisko darbību, bet vienmēr attopos miltos un daru tālāk». Katram cepējam ir sava odziņa un «Mazdandaru» maizei tā ir maizes ieplaucēšana. «Kādreiz man likās, ka ieplaucēšana ir baigi kruti. Šķita, ka māku tā kā neviens. Un, lai gan man šis process tagad nepatīk, bez tā es nevaru. Tagad es teiktu, ka mīļākais no maizes tapšanas procesiem ir redzēt, ka maize ir krāsnī, ka tā ir smuka, brūna, kukulīši ir lieli un katrs ir ieņēmis to savu formu. Tie ir dzīvi. Es uztaisu formu, bet katrs kukulītis ieņem savu veidu. To var uztaisīt ideālu, bet tāpat viņš pagrozīsies, pašķobīsies uz vienu vai otru sānu. Un tajos brīžos ir liela gandarījuma sajūta,» teic «Mazdandaru» maizes cepēja Gita Dravniece.
#SIF_MAF2024