Turpinot iepazīt apvienoto pārvalžu vadītājus, devos pie Sabiles un Stendes apvienības pārvaldes vadītāja Ģirta Kalnbirzes, kuram, manuprāt, visizaicinošākais uzdevums — pārvaldīt divas pilsētas.
— Kā jūs nonācāt šajā amatā?
— Vairākus gadus biju Talsu pilsētas pārvaldes vadītājs. Pienāca brīdis, kad nolēmu kaut ko dzīvē mainīt, tāpēc startēju konkursā uz Lībagu un Strazdes apvienības pārvaldes vadītāja amatu, kurā līdz šim strādāju aptuveni divarpus gadus. Šovasar pašvaldībā tika pieņemts lēmums veidot lielākas pārvalžu apvienības. Tā nu esošie pārvaldnieki tika izvērtēti un izvērtēšanas rezultātā man piedāvāja ieņemt jaunās Stendes un Sabiles pārvalžu apvienības pārvaldnieka amatu.
— Vai nemāca bažas pārņemt tik lielu apvienību, zinot, ka šajās pilsētās ir daudz problēmu?
— Problēmas ir visur, galvenais ir tās risināt. Visur, protams, lielu ietekmi rada finansējums. Izaicinājums ir ļoti liels, bet tai pašā laikā šāda iespēja man tika dota, un es cenšos izmantot visu, ko dzīve man sniedz.
— Vai esat jau iepazinis teritoriju?
— Talsu novada pašvaldības sistēmā strādāju aptuveni 15 gadus, tāpēc man šeit vairākas lietas nav svešas. Cits jautājums ir par aktualitātēm, problēmām un arī dažādām labām lietām, kas ir katrā pagastā. Protams, ka starp visiem jautājumiem mēdz būt arī gadu desmitiem nerisinātas lietas, tāpēc izaicinājums ir liels. Pirms es pieņēmu gala lēmumu, vai piekrist šim izaicinājumam, es ar tā brīža pārvalžu vadītājiem izbraukāju Sabiles, Abavciema, Stendes un Virbu teritorijas, lai iepazītos ar aktuālo situāciju. Protams, apjoms ir ļoti liels. Kas attiecas uz šo lielo apvienības pārvaldi — mans personīgais redzējums ir, ka šeit vajadzēja veidot divas pārvalžu apvienības. Savu viedokli esmu paudis arī vadībai — šī pārvalde varētu būt Stendes pilsēta, Lībagi, Strazde un otra — Sabiles pilsēta, Abavciems un Virbi. Tad būtu stipri pieejamāki vadības cilvēki, kā arī problēmu risināšana būtu daudz vienkāršāka. Bet gala lēmums ir šāds, un tur mēs šobrīd neko nevaram mainīt.
— Vai ir kas tāds, ko, jūsuprāt, noteikti vajadzētu mainīt?
— Šobrīd vairāk ir iepazīšanās ar esošajām problēmām. Dažādas lietas jau risinām, piemēram, jautājumu par kultūras namu, kas ir apmeklētājiem nepieejams jau sešus gadus. Mēs ceram, ka pēc iespējas ātrāk tiksim atkal nama telpās. Protams, arī Sabiles tilts, kas jau ir gadu desmitu aktuāls jautājums. Es zinu, ka ir bijuši dažādu risinājumu meklējumi no pašvaldības puses, taču tas nav rezultējies reālā darbībā. Tāpat arī pirmsskolas izglītības iestādes «Vīnodziņa» jautājums, kas tiek risināts jau vairākus gadus, bet diemžēl nekur neesam tikuši. Arī ceļa jautājumi, kas ir aktualitāte visos pagastos un pilsētās, īpaši tranzītielas Sabilē un Stendē, bet tas prasa lielu finansējumu. Katrā pagastā un pilsētās ir savas lietas: jāsakārto gājēju celiņi, apgaismojums, apkure, soliņi, bērnu laukumi, atpūtas vietas un vēl daudz kas cits. Pārvaldnieki sadarbībā ar pašvaldību un pārvalžu iespēju robežās dažādus jautājumus jau ir risinājuši un vajadzības jau ir zināmas. Jautājums ir — kādā laika periodā nonāksim līdz gala rezultātam.
— Vai pie jums jau ir vērsušies iedzīvotāji ar problēmjautājumiem vai ieteikumiem?
— Jā, notiek aktīvas tikšanās un telefona zvani. Iedzīvotāji šobrīd vēršas ar ikdienas problēmjautājumiem: par ielu apgaismojumu, ietvju stāvokli, arī struktūrvienību vadītāji izsaka savas problēmas. Vajadzības jau nav jaunas, tikai jāmēģina tās finanšu iespēju robežās pakāpeniski risināt.
— Kā sokas ar Sabiles brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības problēmu risināšanu?
— Šāda tipa jautājumi, protams, arī ir — citi publiskāki, citi mazāk publiski, bet šādas situācijas ir un ar tām jātiek galā. Tā ir ikdienas sadarbība ar iedzīvotājiem, iestāžu vadītājiem, vietējām kopienām un biedrībām. Lielas cerības vēlos likt uz iedzīvotāju padomēm, kurām oktobrī būs vēlēšanas. Tas varētu būt liels atbalsts, jo caur šīm padomēm būtu vieglāk noteikt dažādas prioritātes iedzīvotāju vidū. Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai tiks iznomāta telpa, kur ugunsdzēsēju automašīna varētu pastāvīgi atrasties. Tagad rit dokumentācijas sakārtošana, lai mēs šīs telpas varētu viņiem nodot. Tam jānotiek tuvāko nedēļu laikā. Varianti ir vairāki, kur šo auto varētu likt, bet katram variantam ir savi plusi un mīnusi. Ne vienmēr tas, ka mēs redzam — tur ir labas telpas — nozīmē to, ka mēs tās varam izmantot konkrētajam mērķim. Taču šobrīd vismaz sākuma risinājums ir atrasts.
— Cik viegli vai grūti ir vadīt apvienoto pārvaldi?
— Pamatprincipi pašvaldībā visiem ir vieni — gan budžeta plānošana, gan iesniegumu aprite un daudzi citi jautājumi. Visam ir sava kārtība. Šis gads varbūt ir ne visai veiksmīgs pārvaldēm un darbiniekiem, jo ir dažādi ierobežojumi budžeta līdzekļos, kas būtiski sarežģī situāciju lielāku vajadzību sakārtošanai. Tāpat arī četru darba dienu nedēļa ir sāpīga darbiniekiem gan vasarā zāles pļaušanas, gan ziemā sniega tīrīšanas laikā, arī kurinātājiem utt. Arī 25% darbinieku slodžu samazināšana katrā pārvaldē… Tas viss atstāj sekas. Tā, manuprāt, šobrīd ir lielākā problēma, jo pārvalde ir liela, tātad problēmas ir piecreiz lielākas. Mūsu pārvalžu apvienībai vienīgajai ir arī vietnieks, šobrīd testējam jauno modeli, kā mēs varam pēc iespējas kvalitatīvāk strādāt, bet domāju, ka viss būs labi.
— Vai vispār ir iespējams četru darba dienu nedēļā izpildīt darba apjomu?
— Mēs ļoti ceram, ka ar nākamo gadu atkal būs piecu darba dienu nedēļa. Lielākais zaudējums ir spēcīgi darbinieki, kas ir aizgājuši prom šīs četru darba dienu nedēļas dēļ. Ilggadējie darbinieki ir nenovērtējami, jo katrs jauns darbinieks ir jāapmāca. Gadās arī, ka vienā brīdī jaunajam darbiniekam paliek par grūtu un viņš aiziet. Bet viss, protams, ir atkarīgs no komandas un darbinieku entuziasma. Ja kāds no darbiniekiem šobrīd paņemtu darbnespējas lapu vai būtu kādas citas problēmas, tad mums vairs nebūtu cilvēka, kas viņu aizvieto… Ir ļoti izaicinoši.
— Kādam, pēc jūsu domām, jābūt labam pārvaldniekam?
— Labs pārvaldnieks ir tāds, kas var motivēt darbiniekus un aktīvi iesaistīties vietējo iedzīvotāju problēmsituāciju risināšanā, kvalitatīvi nodrošināt pašvaldībai noteikto pamatfunkciju izpildi. Šeit, protams, izaicinoši ir laika grafiks un noslogotība, tāpēc šobrīd pārvaldnieka klātesamību it visur apvienotajā pārvaldē neredzu, bet lieku cerību uz pārvaldes darbinieku komandu un uz aktīvu un pozitīvu sadarbību ar iedzīvotāju padomēm. Šobrīd iedzīvotāju padomes veidosies Sabilē un Abavciemā. Pārējās pārvaldēs nav pieteicies pietiekams dalībnieku skaits, lai notiktu vēlēšanas. Es domāju, ka tiks pieņemti jauni lēmumi, un ceru, ka beigās iedzīvotāju padomes būs arī citos pagastos, jo daudz kur pietrūkst vien dažu cilvēku, lai būtu kvorums. Sabilē ir liela aktivitāte, šeit ir vairāk pretendentu, nekā vispār ir vietas padomēs.
— Vai nākotnē ir redzams pozitīvs iznākums?
— Gatavosim budžetu un skatīsimies, ko mēs varam ar šo budžetu izdarīt. Sākumā jāsaprot pamata izdevumi, kas ir izdevīgāk un pareizāk. Paralēli visam ir arī «degošās» problēmas, kas paņem daudz laika un resursus. Šobrīd jāsaprot, kā mēs šo struktūru varam vadīt. Jāsaka paldies arī iepriekšējam pārvaldes vadītājam, kas atrada ģimenes ārstu Sabilei. Ļoti negribētos, lai pazūd dažādas vajadzīgas un iedzīvotājiem ierastas, iemīļotas vietas — ģimenes ārstu prakses, bibliotēkas, kur iedzīvotājiem ir iespēja iepazīties ar presi, izmantot datoru, vienkārši aprunāties utt.
#sif_maf2024
