“Iekāres objekti” Sabilē būs apskatāmi ilgāk

“Iekāres objekti” Sabilē būs apskatāmi ilgāk

Janvāra beigās Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā bija jānoslēdzas izstādei “Iekāres objekti”, kurā drosmīgi tika nolemts izstādīt vienā telpā Latvijā zināmus laikmetīgās mākslas autorus un vietējo Talsu novada amatnieku darbus. Šobrīd izstādi tomēr vēl neslēgs un nepilnu mēnesi interesenti varēs turpināt iepazīties ar “Iekāres objektiem”.

Šī bijusi visai klusa sezona, tāpēc centra vadītāja Ginta Petra vēlējās izstādes laiku pagarināt līdz 27. februārim, jo uzskata, ka nepagarināt izstādi būtu visai nepelnīti pret autoriem un viņu darbiem. “Un, ja ir iespēja tos atrādīt pēc iespējas plašākai auditorijai, tad tas noteikti ir jāizmanto,” saka G. Petra. “Šobrīd ir īpaši smags laiks ikvienam, jo ir daudz ierobežojumu un visiem jābūt piesardzīgiem, taču tas kultūras dzīvi nemaz neapstādina. Līdzīgi kā citās kultūras iestādēs, muzejos vai izstāžu zālēs, šobrīd apmeklētāju skaits ir ievērojami mazāks, līdz ar to man ir miers sirdī, ka mēs šajā laivā neesam vieni. Tāpat man ir milzīgs prieks par visiem tiem, kuri jau ir ieradušies Sabilē un aplūkojuši izstādi. Ja mēs vēl veicinām ar vienu vai otru paņēmienu publicitāti un interese rodas lielāka, kas tieši tagad arī notiek ar šo izstādes pagarināšanu un “klusajiem vai skaļajiem telefoniem”, kā es mēdzu teikt, jo izstādes autori paši pastāsta, ka viņu darbi ir šeit aplūkojami, mani tas ļoti iepriecina, jo ir atdeve.”

Mākslinieka Harija Jaunzema darbs. /Foto: Terēze Matisone/

Ideja par laikmetīgās mākslas un amatniecības apvienošanu zem viena jumta Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centra vadītājai radās aiz vēlmes vērt durvis plašāk gan vietējiem cilvēkiem, gan arī tiem, kas dzīvo tālāk. Iedzīvotājiem šis nams vēl aizvien šķiet noslēpumains, un daudziem vēl nav zināms, ko sagaidīt. Jāpiemin, ka izstāžu telpa skatītājiem ir atvērta vien tikai pusgadu. “Man tas likās kā viens no veidiem, kā padarīt gan piedāvājumu, gan namu saprotamāku un aicinošāku ikvienam, jo amatnieki ir mērķtiecīgi izvēlēti tieši tie cilvēki, kurus novadā pazīst, kuru darbu pazīst un kuru slava iet viņiem pa priekšu,” atzīst G. Petra.

Izstādē skatāmi Ciparnīcas “Talsi Ceramics”, Harija Jaunzema, Inas Valteres, Jāņa Rozentāla, Mārītes Alksniņas un “StoneHill” darbi. Ļaujot saplūst vietējo mākslinieku radošajam veikumam ar vēl neredzētiem laikmetīgās mākslas autoru darbiem, iedzīvotāji jutīsies drošāk, jo dosies apskatīt kaut ko zināmu un tai pašā laikā varēs iepazīt ko jaunu. Tāpat vērtīgi ir tas, ka klātienē sinagogā līdz šim bijis sastopams audējs Jānis Rozentāls, kurš var gan sarunāties ar izstādes apmeklētājiem, gan parādīt, kā top viņa darbi. Pārējie mākslinieki ierobežojumu un dažādu citu iemeslu dēļ diemžēl viesoties regulāri nevarēja.

Runājot par nākotnes plāniem, Ginta Petra ar pārliecību apliecina: “Mēs vēlētos tamlīdzīgus notikumus padarīt par cikliskiem vai tradicionāliem, lai radītu iespēju gan vairāk amatniekiem, gan vairāk profesionāliem māksliniekiem tikt prezentētiem, atvestiem uz novadu un iepazīstinātiem ar publiku.”

JAUNUMS

Tagad pieejama arī “Talsu Vēstis” e-avīze.
Abonē un lasi savā telefonā, datorā vai planšetē no jebkuras vietas pasaulē.