Kāpēc Ģipkas silos reibina vaivariņi? Vai tiešām Talsu pusē tiešām aug slavenais Islandes ķērpis un var iepazīt dižskabaržu, baltegļu un duglāziju audzes? Un šiem un citiem jautājumiem divas nedēļas nogales ikviens interesents var izzināt meža ekspedīcijās kopā ar vides ekspertiem. Pirmā ekspedīcija jau aizvadīta, šo sestdien, 28. septembrī, jau gaidāma nākamā, bet oktobra beigās projekts noslēgsies ar simpoziju.
Talsu pauguraines dabas parks ir viena no Talsu novada pērlēm — ar izteikti paugurainu reljefu un vairākiem nelieliem, bet dziļiem ezeriem. Projekta «Zaļā Vikipēdija sabiedrībai – MEŽS» pirmās ekspedīcijas pirmais pieturpunkts tieši to arī pierāda — lai nokļūtu pie skaistā Sapņu ezera, jāpārvar stāvas kāpnes, bet vēlāk atpakaļ tikšana jau ir kā neliels kardio treniņš.
Projekta idejas autore ir Talsu novada pašvaldības tūrisma nodaļas vadītāja Dace Cine. Viņasprāt, vietējie par Talsu pauguraines dabas parku pazīst teorētiski, ir arī kaut ko lasījuši, taču patiesībā nemaz īsti nezina, kādas vērtības tas slēpj. Un šī nu ir iespēja to izzināt un savām acīm ieraudzīt zinoša eksperta vadībā. Gida lomu pirmajā ekspedīcijā 21. septembrī uzņēmās Meža pētīšanas stacijas direktora vietnieks Uvis Dambergs.
Šoreiz takas veda pa mežiem, kas aptuveni 130 — 150 gadus seni. Koki stādīti laikā, kad Latvijā atdzima un attīstījās mežkopība, mežsaimniecība un introdukcija. Dabas parks dibināts 1987. gadā, taču tas jau kopš 1977. gada pastāv kā aizsargājamo ainavu apvidus. Iespējams, tas veidots apzināti, lai daļu šī apvidus teritorijas pasargātu no kļūšanas par grants karjeru. Parka kopējā platība ir aptuveni 3600 hektāri, no kuriem lielāko daļu apsaimnieko Meža pētīšanas stacija. Šeit pauguri un pacēlumi, kas gadsimtiem seni, un uz tiem specifiski augi, kas nav raksturīgi tālāk līdzenās vietās. Interesanti, ka te visas Latvijā sastopamās sikspārņu sugas. Un nereti šeit sastopami introducētu koku stādījumi jeb tādi koki, kas šeit mērķtiecīgi ievesti no citām zemēm, kur citādi dabas apstākļi. Meži veci, vietām koki sāk krist un atpakaļ aug lazdas un ievas — pirmās, kas tiek pie gaismas —, bet mērķis būtu parkā atgriezt platlapjus — ozolus, dižskābaržus, kļavas, gobas, vīksnas, ošus… Taču, ja tie netiek pie saules gaismas, tos izaudzēt grūti.
No Sapņu ezera apkārtnes ceļš tālāk aizveda uz Meža pētīšanas stacijas zinātnes un mācību atbalsta centru «Mežmāja». Tur daļai ekspedīcijas dalībnieku pārsteigums Eiropas birzs jeb Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvošu koku stādījums, ko papildinājuši Talsu novada pašvaldības sadarbības partneru dāvinājumi.
28. septembrī ekspedīcija notiks Ziemeļkurzemes jūras piekrastes mežos. Sākums pulksten 10.00 Ģipkas stāvlaukumā pie jūras (10,7 km no Rojas). Ekspedīcija piejūras mežu/kāpu/lanku zonā maršrutā Ģipka — Melnsils (11km) notiks kopā ar vides ekspertu Vilni Skuju, bet Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācijas direktore Dace Sāmīte turpinās ekspedīciju kangaru/vigu piejūras mežu zonā Sīkraga apkārtnē (3 km). Tikšanās 14.00 Sīkragā.
Projektu idejas autori īsteno kopā ar Talsu novada fondu un Meža Attīstības fondu. Iespējams, nākotnē «Zaļajai Vikipēdijai» tiks pāršķirtas jaunas lapaspuses, bet jau iepazīstot citas Talsu novada dabas vērtības.
Talsu novada fonds ar Meža Attīstības fonda atbalstu no 2024. gada jūlija līdz decembrim īsteno projektu Nr.24-00-S0MF06-000036 «Zaļā Vikipēdija sabiedrībai — MEŽS»