Pēdējā laikā uzņēmumiem nesokas viegli — sākot ar Covid-19 vīrusu, turpinot ar Krievijas karu Ukrainā un noslēdzot ar dažādu apstākļu kopumu, kas vietējiem uzņēmējiem spiež cīnīties par izdzīvošanu. Iepriekšējā numurā uzrunājām vietējos uzņēmējus, lai noskaidrotu, kādu viņi redz jauno 2025. gadu, bet ko par to saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes viceprezidente Lienīte Skaraine, kura ir arī grāmatvede, SIA «PRO Invest.lv» vadītāja?
«Manā nozarē izaicinājumi saistīti ar mūsu klientu spēju strādāt un pelnīt,» teic L. Skaraine. «Respektīvi, ja sāks aktivizēties starptautiskie tirgi, augs eksports, tad arī vietējiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs iespēja ražot un sniegt pakalpojumus. Līdz ar to arī var pastāvēt esošie uzņēmumi un dibināties jauni, kam nepieciešami grāmatvedības ārpakalpojumi.»
Šogad tiks pacelti dažādi nodokļi, arī minimālās algas, tāpēc vaicāju, vai tas varētu ietekmēt uzņēmējdarbību. «Paceļot nodokļus, tas nozīmē, ka aug ražošanas un pakalpojumu kopējās izmaksas, kā rezultātā preces un pakalpojumi kļūs dārgāki,» skaidro L. Skaraine. «Ja nav straujas iespējas celt preču un pakalpojumu izmaksas, tad samazinās uzņēmumu pelņa un investīcijas. Tātad jau tā stagnējošā ekonomika turpina izdzīvošanas ceļu. Minimālās algas celšana atsevišķās nozarēs noteikti ir izaicinājums, jo privātajā sektorā alga ir jānopelna, tā ir sasaistīta ar produktivitāti, pretēji publiskajam sektoram, kur, ceļot minimālo algu, produktivitāte netiek sasaistīta ar jauno algu. Šī situācija jau gadiem ir nepareiza, jo rada nepamatotu spiedienu uz privātā sektora algām.»
«Mēs visi vēlamies maksāt mazākus nodokļus»
Lienīte Skaraine atzīst, ka Latvijā ir ļoti augsti nodokļi, taču tas viss ir nepieciešams kopējam labumam: «Mēs visi vēlamies maksāt mazākus nodokļus, taču esam reāli, mēs esam mazskaitliska tauta, apdzīvotība nav blīva, tāpēc mums ir jāuztur plaša infrastruktūra (ceļi, skolas, slimnīcas, policija, pašvaldības)… Visi vēlamies labu ceļu un skolu attālākajā novada stūrī, tomēr neesam gatavi par to maksāt augstus nodokļus. Otra lieta — joprojām ir augsta ēnu ekonomika, ne visi samaksā nodokļus kopējam labumam. Trešā lieta — mums ir dārga pašvaldību un valsts pārvalde, kura uztur augstu birokrātiju un strādā neefektīvi. Tātad būtiski būtu jāpārskata pašvaldību un valsts tēriņi, daudz funkciju jānodod privātajam sektoram, jāveic straujāka digitalizācija, tad arī varētu runāt un cerēt uz zemākiem nodokļiem.»
Lai uzņēmējs pārvarētu grūtības,
tam nepieciešams atrast klientus un tirgus, kuriem uzņēmuma saražotā produkcija vai pakalpojums ir vajadzīgs, to pārdot par cenu, kas ļauj pelnīt, un tālāk investēt attīstībā. Taču Latvijas tirgus ir ļoti atkarīgs no pasaules ģeopolitikas. «Šogad ir cerības uz izmaiņām Ukrainas karā,» teic L. Skaraine. «Pēc Trampa stāšanās prezidenta amatā varētu atdzīvoties ASV tirgus. Arī notikumi Austrumu tirgos — Ķīna, Taivāna, Koreja. Tie ir «lielie vaļi», kas varētu iekustināt ekonomiku arī Eiropā, līdz ar to Latvijā. 2025. gadā strauju izaugsmi noteikti prognozēt nevajag, tomēr ir cerības, ka nebūs lejupslīde. Procentu likmju kritums arī varētu veicināt aktivitāti mājsaimniecību sektorā, būvējot vai renovējot mājokļus, tādējādi stagnējošā būvniecības nozare varētu sākt atdzīvoties.»
#sif_maf2024