Latvieši joprojām izvēlas doties uz ārzemēm īslaicīgā peļņā, un katram ir savs mērķis, kāpēc izdarījuši tādu izvēli. Talsiniekiem Venērai Skaistkalnei, Mārtiņam Derkusovam un Madarai Vācietei ir savs stāsts, ko viņi labprāt arī līdzdala.
Venēra ar vēl divām paziņām pērn devās uz Norvēģijas pilsētu Gaupni uz trīs mēnešiem. «Bijām tur uz tā saukto ravēšanas laiku, bet bija jāveic arī citi darbi. Piepelnīties braucu, jo bija jātiek galā ar samērā lielu maksājumu, kuram rast risinājumu tepat Talsos nespēju. Tobrīd man vēl nebija pastāvīga darba, tikai pagaidu iespējas, tāpēc varēju ko tādu atļauties. Jāteic, ka man kā sievietei un vienkāršam cilvēkam tur atalgojums bija stipri lielāks, nekā Latvijā spēju mēnesī nopelnīt. Protams, ir varbūt kādi ļaudis, kuri tepat tā pelna, bet man tā bija jauna iespēja. Grūtības sagādāja varbūt tas, ka Norvēģija nav Eiropas Savienībā un viņiem ir sava norvēģu nauda. Tāpat algu mums maksāja tikai pēc nostrādātajiem mēnešiem, bet apstākļi tur bija labi, bija pretimnākoši saimnieki. Mēs strādājām dažādus lauksaimniecības darbus saimniecībā, kas varbūt nebija viegli, bet viss bija paveicams. Darba diena ilga 10 stundas, svētdienas ņēmām brīvas. Esmu priecīga, ka savu mērķi, kāpēc braucu, sasniedzu. Vai es vēl kādu reizi dotos piepelnīties uz ārzemēm? Es vēl padomātu, bet, iespējams, ka piekristu, pamēģinot varbūt kaut ko citu. Bet skaistās dabas dēļ vien bija vērts tur aizbraukt. Gaupnē ir tik fantastiski kalni! Bija sajūta, ka tā vieta mūs pieņem, kas vienmēr ir tik svarīgi,» pieredzē dalās talsiniece.
Iespēja, ko tobrīd negribēja palaist garām
Uz Gaupni strādāt devās arī Mārtiņš Derkusovs, kuram darbā bijis tukšāks periods. Viņš nenoliedz, ka vienmēr arī bija gribējis izbaudīt Norvēģijas skaistumu, kas motivējis doties turp, un mazliet vēl pietrūcis, lai pilnvērtīgi varētu attīstīt savu ieceri, darbojoties kā pašnodarbinātai personai.
«Brauciens uz Gaupni man palīdzēja realizēt to, kā man vēl pietrūka,» pieredzē dalās Mārtiņš.
«Es sniedzu ārējo logu mazgāšanas pakalpojumu, kad ar optiskajiem kātiem varu nomazgāt tos līdz pat piektajam stāvam. Pašos Talsos uz to īpaši pieprasījuma gan vēl nav, bet par Kuldīgu gan sūdzēties nevaru. Braucu arī citviet, kad kādam ir nepieciešamība. Darbojos pirmo gadu šajā jomā, tāpēc vēl izzinu šo lauku un jau esmu sapratis, piemēram, ka nepieciešama sadarbība ar citiem uzņēmumiem. Un brauciens uz Gaupni man palīdzēja realizēt to, kā man vēl pietrūka. Runājot par peļņu Norvēģijā, nevaru sacīt, ka ļoti nopelnīju. Ja normāli darbā klājas tepat Latvijā, tad nopelna apmēram tikpat un varbūt pat vairāk. Ja Latvijā pelna minimālo algu, tad gan tur saņemtais noteikti iepriecina. Bet es uz to vairāk skatījos kā uz iespēju, ko gribu izmantot, jo sanāca būt blakus cilvēkam, kas meklēja Norvēģijas braucienam strādniekus. Mūsu pienākumos tur ietilpa pavasara darbi uz zemeņu lauka,» pieredzē dalās Mārtiņš.
Kā jaunietei — lieliska iespēja nopelnīt
Vēl citādāka pieredze ir jaunietei Madarai Vācietei, kura uz desmit mēnešiem devās uz Nīderlandi, atgriežoties mājās tikai pavisam nesen.
«Vidusskolā mācījos attālināti, 11. un 12. klasi ar labām sekmēm pabeidzot vienā gadā,» pauž Madara Vāciete.
«Nebiju noteikusi laiku, ko plānoju tur pavadīt, bet zināju, ka tie nebūs divi vai trīs mēneši un nebūs arī gads. Devos tur, lai iegūtu pieredzi jāšanas sportā un arī strādātu. Un darbs man bija vistiešākā veidā saistīts ar zirgiem, tā ka varu teikt, ka tas bija arī kā hobijs, ko darīju ar prieku un ļoti labprāt. Latvijā pēc vidusskolas beigšanas diez ko lielas peļņas iespējas nav. Īpaši mazpilsētā, taču Nīderlandē man kā jaunietei sanāca salīdzinoši labi nopelnīt, par ko man ir arī gandarījums. Laika ziņā neko ļoti nepazaudēju, jo vidusskolā mācījos attālināti, 11. un 12. klasi ar labām sekmēm pabeidzot vienā gadā, tāpēc vienu gadu ieekonomēju. Tiklīdz biju pilngadīga, devos pastrādāt uz ārzemēm. Ar treneru palīdzību sarunāju tur doties pie latviešu jātnieces. Tā man bija brīnišķīga iespēja augt zirgu lietās. Tur ir pavisam cits līmenis un profesionāla vide, bet nu drīz stāšos augstskolā. Protams, gribētu tikt budžeta grupā. Vēlos studēt biznesa vadību un skatos uz to diezgan cerīgi,» pauž Madara Vāciete.
