Jūnijā Talsu novada domes deputāti nolēma izbeigt Talsu novada pašvaldības dalību 19 biedrībās līdz nākamā gada 30. jūnijam. Daļā sabiedrības un iesaistīto vidū pieņemtais lēmums izraisījis šoku un neizpratni, radot plašu rezonansi arī sociālajos tīklos.
No šī gada 1. janvāra spēkā ir Pašvaldību likums, kura pārejas noteikumu 10. punkts nosaka, ka pašvaldībām līdz šī gada 30. jūnijam jālikvidē to izveidotās biedrības un nodibinājumi, kas neatbilst šī likuma 79. pantā noteiktajam, vai jāizbeidz dalība šādās biedrībās un nodibinājumos. Atbilstoši šim likumam veiktajam novērtējumam Talsu novada dome pieņēma lēmumu saglabāt dalību četrās biedrībās, bet 19 — izbeigt.
Juridisko aspektu skaidro pašvaldības vecākais jurists Aigars Šturms:
«Likums paredz iespēju būt biedrībās, kad tiek pārstāvētas pašu pašvaldību kopīgās intereses, bet lielākoties to biedrību, kuru dalībniece ir Talsu novada pašvaldība, mērķi nav pašvaldību kopīgās intereses, bet gan pašvaldības funkcijas un uzdevumi. Pašvaldību intereses izpaužas plašākā kontekstā, piemēram, valsts budžeta sadalījuma principi pašvaldībām, bet ne, piemēram, mežu atjaunošana, kas ir definējama kā pašvaldības uzdevums. Pašvaldība mērķus, ko noteikušas biedrības, var īstenot bez dalības tajās.
Arī biedrība tos var īstenot bez pašvaldības dalības biedrībā. Pašvaldība var sadarboties, sniegt atbalstu vai iesaistīt biedrību, izvērtējot nepieciešamību mērķu sasniegšanā, arī citos veidos, piemēram, atbalstot biedrību, slēdzot deleģēšanas vai līdzdarbības līgumus.»
Iesaistītie nav priecīgi
Viena no biedrībām, kur deputāti nolēma izbeigt Talsu novada pašvaldības dalību, ir «Latvijas Piļu un muižu asociācija». Spāres muižas vadītāja Tabita Kalniņa par šādu lēmumu nebūt nepriecājas:
«Likums nenosaka mums izstāties, tas aicina izvērtēt, ļaujot pašiem izvēlēties — būt vai nebūt. Talsu novads izvēlējās nebūt, tāpēc es gribu saprast šī lēmuma pamatojumu. Visvairāk mani uztrauc tas, ka ar mums par to neviens neapspriedās. Ja es nesekotu līdzi norisēm domē un viens no deputātiem mani nebūtu pabrīdinājis, es pat nezinātu, ka šāds jautājums tiek skatīts! Kāpēc pašvaldībā nav normālas komunikācijas? Ar šo lēmumu mums tiek liegts būt tur, kas mums tik ļoti ir vajadzīgs — semināri, apmācības, dažādi pasākumi, kas sniedz iespēju popularizēt Spāres muižu un attīstīties. Lai Dievs dod, ka sadarbība ar asociāciju turpinātos, kā mums tiek solīts, bet mani par to māc šaubas.»
Dundagas pils vadītāja Baiba Dūda teic, ka respektē domes lēmumu, lai arī tam nepiekrīt: «Saprotu, ka domei ir savi argumenti, bet ļoti žēl, ka mūsu valstī ir jāpieņem šādi lēmumi. Dundagas pils asociācija ir kopš tās izveides sākuma. Galvenā asociācijas darbības doma ir rūpēties par kultūras mantojumu Latvijā. To nevar izdarīt viena pils vai viena muiža, to var izdarīt, apvienojoties daudziem objektiem, radot spēku, kas var būt kā lobijs šai nozarei. Man šis domes lēmums ir sāpīgs, gan pragmatiski, gan emocionāli. Arī mums neviens neko nevaicāja, tikām nostādīti fakta priekšā.»
Nožēlu par izstāšanos no biedrības «Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija» izsaka arī Talsu novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja Valda Štrausa: «Mēs šajā asociācijā bijām aktīvi. Visi biedri sanāca kopā, centās kopīgiem spēkiem virzīt uz priekšu jautājumus, kas ir būtiski valstiskā līmenī. Šī asociācija ir spēcīgs spēlētājs, lai par kaut ko cīnītos. Jebkurā brīdī varējām sazināties cits ar citu, konsultēties, noskaidrot, uzzināt. Mums tika organizētas arī mācības un pieredzes apmaiņa, līdz ar to uzskatu, ka šis lēmums — izstāties no asociācijas — nebija pareizs. Jādara viss iespējamais, lai mēs savu dalību asociācijā varētu turpināt.»
Bažas par sporta likteni novadā
Talsu novada Sporta skolas direktors Kaspars Sakniņš deputātu lēmumus raksturo kā «beigu sākumu»: «Ir konkrētu sporta veidu federācijas, kuras noteikušas, ka sacensībās drīkst piedalīties tikai federācijas biedri, un, ja mēs nepiedalāmies sacensībās, tad sportam kā tādam zūd jēga. Turklāt, ja nepiedalāmies sacensībās, nevaram pretendēt uz valsts finansējumu treneru atalgojumam.» Vaicāts, vai šajās federācijās var iestāties viegli un ātri, iestādes vadītājs teic, ka tas ir dažādi. Piemēram, lai iekļūtu Futbola federācijā, tas prasot pat vairākus gadus.
«Apzinājām vairākas pašvaldības un sporta skolas par tālāko dalību biedrībās. Madonas, Limbažu, Siguldas, Tukuma, Balvu un Cēsu novada pašvaldības šo jautājumu deleģējušas sporta skolām un to vadītājiem, un nav dzirdēts, ka arī citas pašvaldības izstājas no federācijām. Likums tomēr visiem ir viens, un, ja vairums pašvaldību likumu lasa tā, lai sporta skolas turpinātu būt biedri federācijās un spētu pilnvērtīgi pildīt dotos uzdevumus un sasniegt nospraustos mērķus profesionālās ievirzes izglītības piedāvājumā, tad kāpēc mums jābūt tiem, kuri šo likumu lasa tā, lai mūsu iespējas pasliktinātos? Pieņemot lēmumu par izstāšanos no federācijām, būs jāparedz papildus finansējums paaugstinātām dalības maksām, inventāra nodrošinājumam, treneru tālākizglītībai u. tml.,»
pauž K. Sakniņš.
Sazinājāmies ar Cēsu novada Sporta skolas direktori Rudīti Vanadziņu, kura apstiprina, ka skola turpinās darboties biedrībās, turklāt viņiem deleģēts pat iestāties papildus vēl divās — Futbola federācijā un Basketbola savienībā.
Saistībā ar jautājumu, kas attiecas uz ierobežojumiem vairākos sporta veidos, ja neesi konkrētas sporta federācijas biedrs, izrādās, ka Talsu novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa vērsusies pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) padomnieka Aivara Draudiņa, jo ir pārliecināta, ka pašreizējā situācija valstī ir ļoti nepareiza.
«Valsts iedod naudu konkrēto sporta veidu biedrībām, kuri, savukārt, izveido savu filtru, kam piešķirt līdzekļus un kam — ne. Visiem taču ir jābūt vienādiem spēles noteikumiem! Nav pieļaujama situācija, kad kādam kaut kas tiek aizliegts tikai tādēļ, ka nav konkrētas biedrības biedrs. Es no savas puses noteikti cīnīšos par to, ka šāda situācija nedrīkst būt!»
teic E. Kārkliņa.
Meklēs citas sadarbības formas
Lēmumprojektos par Talsu novada pašvaldības izstāšanos no biedrībām ir noteikts, ka tas jāpaveic līdz nākamā gada 30. jūnijam. Līdz šim termiņam ar katru biedrību tikšot pārrunāta turpmākā sadarbības forma, lai pieņemtais lēmums neradītu zaudējumus ne pašvaldībai, ne biedrībām. «Pašvaldības mērķis ir nodrošināt, lai līdz šim veiksmīgajā sadarbībā ar biedrībām panāktie ieguvumi nekādā gadījumā nezustu un iedzīvotājiem nodrošinātie pakalpojumi un funkcijas nepasliktinātos,» sola Talsu novada domes priekšsēdētājas vietnieks administratīvajos jautājumos Aldis Pinkens.
Biedrības «Latvijas piļu un muižu asociācija» prezidents Roberts Grīnbergs stāsta, ka likuma izmaiņu dēļ vairākas pašvaldības sazinājušās ar viņu, lai spriestu par iespējamo turpmāko sadarbību citādākā juridiskā formā.
«Katras pašvaldības rīcība ir atkarīga no tās interesēm. Likums neparedz, ka ir jāizstājas no asociācijas, bet gan to, ka ir jāpārskata un jāizvērtē sava dalība. Likumā ir norādīts — ja tas ir būtiski vietējās sabiedrības attīstībai, nav nepieciešams izstāties. Šī iemesla dēļ daudzas pašvaldības asociācijā ir palikušas. Protams, ir arī tādas, kuras izstājušās, bet ar šīm pašvaldībām veidojam jaunus sadarbības formas līgumus. Tajā skaitā ar Talsu novadu. Iespējams, tas dažkārt varētu pat veicināt kvalitāti, jo līgums paredzēs konkrētus noteikumus, pasākumu skaitu, sasniedzamos mērķus u. tml.
Domāju, ka biedru skaits mums nemainīsies, gluži pretēji — palielināsies —, jo ir arī privātās muižas, kas kļūst par mūsu biedriem. Piemēram, šorīt (18. jūlijā) valdes sēdē kā mūsu jauno biedru apstiprinājām Nurmuižu no Talsu novada,» dalās R. Grīnbergs.
Process ar biedrībām — haotisks
A. Pinkens atzīst, ka jautājums par biedrībām Talsu novadā līdz šim bijis ļoti haotisks. Arī tad, kad «Talsu Vēstis» vaicāja, kāpēc Talsu novada Sporta skola izstāsies no virknes biedrību, izņemot vienu — «Latvijas Sporta izglītības iestāžu Direktoru padomi» (LSIIDP). Piemēram, Cēsu pašvaldībā ir pilnīgi pretēja situācija — tur Sporta skola palikusi visās sporta veidu biedrībās, bet no LSIIDP izstājās. A. Pinkens norādīja, ka par to dzird pirmo reizi un nezināja, ka pašvaldība ir arī šādā biedrībā. Tas rada tikai vienu jautājumu — varbūt ir vēl kādas biedrības, kurās pašvaldība ir biedrs, bet to nezina.
«Tās biedrības, no kurām domes sēdē nolēmām izstāties, ir tās, kas parādās 2021. gada pašvaldības nolikumā. Tās tika ņemtas par pamatu, pieņemot, ka tās ir visas biedrības, kurās pašvaldība darbojas. Par šo biedrību dzirdu pirmo reizi, un pēc man pieejamās informācijas mēs tajā neesam. Šis ir pierādījums tam, cik ļoti haotisks ir šis jautājums.»
Vairāki iesaistītie, kuri tika uzrunāti, norādīja, ka šie domes lēmumi viņiem bijuši negaidīti. A. Pinkens gan norāda, ka ar ļoti daudziem iesaistītajiem runāts un iegūta informācija, lai varētu veikt izvērtējumu — palikt vai nepalikt biedrībās: «Šeit, pašvaldībā, ir ļoti daudz arī citu problēmu, ar kurām jātiek galā. Jautājumam par biedrībām pieķērāmies februārī. Informācijas apjoms, ar ko bija jāstrādā, lai mēs tiktu pie visiem šiem lēmumprojektiem, bija ļoti liels, tāpēc ātrāk par jūniju gala lēmumu arī nemaz nevarējām pieņemt.»
Citas pašvaldības neizstājas no biedrībām
Noskaidrojām vairākās citās pašvaldībās, ka tur, ievērojot likumu, tomēr rastas iespējas biedrībās palikt. Piemēram, palikšanu pamatojot ar to pašu augstākminēto Pašvaldības likuma 79. pantu, kur minēts, ka pašvaldība var ņemt dalību biedrībās vai nodibinājumos, ja tā ir nepieciešama sabiedrības virzītas vietējās attīstības īstenošanai.
Madonas novada domes deputāti par attiecīgo jautājumu runājuši un sprieduši domes informatīvajā daļā un vienprātīgi nolēmuši, ka saglabās savu dalību biedrībās arī turpmāk. Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs skaidro: «Pēc mūsu izpratnes, šīs likuma izmaiņas mums neliek izstāties, bet gan pārvērtēt savu dalību. Ja mēs, pašvaldība, redzam, ka tā ir svarīga pašvaldības un sabiedrības attīstībai, tad mēs arī paliekam.»
A. Pinkens pauž, ka situāciju pašvaldībās, kā traktēta izmaiņas likumā, nevajag salīdzināt:
«Zinu, ka daudzas pašvaldības izvēlējušās iet vieglāko jeb komfortablāko ceļu, jaunās likuma prasības ignorējot. Ir biedrības, kur pašvaldībām nepavisam nevajadzētu būt. Ir vien aspekts, ka tā tas līdz šim ir bijis, un tas bijis ērti. Metode lekt pakaļ citiem, kaut arī viņi dara nepareizi, nav īsti laba.
Citas pašvaldības ir izmantojušas neskaidro likuma formulējumu, lai varētu saglabāt savu dalību biedrībās. Nevalstiskās organizācijas un pašvaldības nedrīkst tik ļoti saplūst. Biedrībās nav jābūt pašvaldībām, bet gan sabiedrības pārstāvjiem, uzņēmējiem u. tml. Šis nav stāsts par to, cik labi ir būt kādā biedrībā un kādas iespējas, bonusus tas dod. Nevalstiskajai organizācijai nav jāsniedz bonusi pašvaldībai. Stāsts ir par to, vai tiek ievērots likums.»
Nesakārtots jautājums valstiskā līmenī
E. Kārkliņa uzskata, ka tiem, kuri šīs likuma izmaiņas ieviesa, vajadzēja arī izskaidrot, kas ar to ir domāts. Šajā gadījumā tā ir VARAM. «Vajadzēja vadlīnijas vai konkrētas norādes, un, tā kā tādu nav, katrs interpretē pa savam,» teic E. Kārkliņa.
Domes priekšsēdētāja piesauc biedrības, kas par saviem biedriem īpaši neinteresējas, jo galvenais ir bijis dabūt pēc iespējas vairāk biedru, jo katram līdzi nāk nauda: «Šaurs cilvēku loks ar to naudu fīrējas. No pašvaldības puses pašiem vajadzēja vairāk interesēties, kas un kā tur notiek, kā nauda tiek tērēta. Līdz ar šīm likuma izmaiņām varam auditēt paši sevi, cik tad godprātīgi šajās biedrībās esam darbojušies.»
E. Kārkliņa uzsver, ka pašvaldībai tagad būs laiks gadu izvērtēt un saprast, kā visu pareizāk izdarīt.
«Izskatās, ka paši VARAM nebija ne uz ko tādu sagatavojušies, ka tā būs tik liela problēma. Lai likumam atrastu līkumu, tam jāpieiet nedaudz radošāk, un to var izdarīt. Bet vai to vajag? Jo, ja pamata uzstādījums šīm likuma izmaiņām bija, lai nebūtu interešu konfliktu un caur biedrībām negrieztos nauda, tad uz doto brīdi izskatās, ka likuma izmaiņas cerēto rezultātu nav sasniegušas,»
pārdomās dalās domes priekšsēdētāja.
Galvenais secinājums — valstiskā līmenī biedrību darbība un pašvaldību iesaiste tajās nav pietiekami skaidri sakārtota, kas rada neskaidrības un likuma interpretācijas. Talsu novada domes deputāti uztraucas par likumisko pusi, kamēr iesaistītie — par savu turpmāko darbu un attīstību.
#SIF_MAF2023
