Pagājusi notikumiem bagāta nedēļas nogale — aizvadītas 2025. gada pašvaldību vēlēšanas un Tiguļkalnā maģiski skaists koncerts, pēc kura Talsi uz mirkli atkal bija atdzīvojušies. Ļaudis pēc pasēdēšanas kafejnīcās devās mājup, bet gaisma un rosība turpinājās vēlēšanu iecirkņos, kur gāja patiesi raibi. Talsu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Agris Purkalns intervijā pastāstīja, kā aizvadīta vēlēšanu diena un kādas ķibeles pavadījušas balsu skaitīšanu naktī pēc tās.
Kā jau iepriekš esam vēstījuši, šogad pašvaldību vēlēšanās iepriekšējā balsošanā iedzīvotājiem bija iespēja balsot piecas darba dienas. Pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā Talsu novadā nobalsoja 299 balsstiesīgie, otrajā — 424, trešajā — 857, ceturtajā — 740, bet pēdējā dienā — 1524. Kopumā iepriekšējā balsošanā piedalījās 3844 Talsu novada iedzīvotāji, kas veidoja nedaudz vairāk nekā 13 % no visiem balsstiesīgajiem. Savukārt vēlēšanu dienā savu balsi iecirkņos atstāja vēl 8118 vēlētāju, manuprāt, negaidīti paceļot kopējo vēlēšanu aktivitāti. Kopā Talsu novadā šajās vēlēšanās piedalījās 11 962 iedzīvotāji jeb 40,90 %. «Ja skatāmies pēc balsotāju skaita, tad 2021. gadā nobalsoja drusku vairāk nekā deviņi tūkstoši (pēc CVK datiem 9083 — aut.), bet šogad bija gandrīz 12 tūkstoši. Es teikšu — ļoti laba aktivitāte. Domāju, ka lielāko lomu nospēlēja, ka bija iepriekšējā balsošana piecas dienas pēc kārtas, jo, saskaitot visas dienas kopā, — bija labi,» vēlētāju aktivitāti vērtē Talsu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs A. Purkalns.
Klusums pirms vētras
Galvenā vēlēšanu diena aizvadīta pavisam mierīgi, secina A. Purkalns: «Kad es braukāju sestdien apkārt, nebija lielas burzmas. Pie Kultūras centra Talsos dažbrīd bija rindas, bet pārsvarā cilvēki nāca pamazām, iecirkņos bija, ko darīt, viss bija ļoti mierīgi, nebija nekādu starpgadījumu. Varu salīdzināt ar Eiroparlamenta vēlēšanām pagājušogad, kad es telefonu gandrīz nenoliku visu dienu, bet šajās vēlēšanās bija klusi.»
Tomēr Valsts Drošības dienests ziņo, ka visā valstī priekšvēlēšanu periodā un līdz pašvaldību vēlēšanu noslēgumam kopumā ir fiksēti 88 gadījumi, kad ziņots par iespējamām prettiesiskām darbībām, kuras varētu ietekmēt vēlēšanu rezultātus. Vairākums šo ziņu bijušas par iespējamu balsu pirkšanu, kā arī vēlētāju ietekmēšanu citā veidā. Agris Purkalns atklāj, ka diemžēl viens šāds gadījums fiksēts arī Talsu novadā.
«Nav skaidrs, vai tas ir pierādīts vai nav, bet tika saņemta informācija, ka notiek balsu pirkšana, un nācās informēt drošības policiju, kas tālāk veic izmeklēšanu,» skaidro Agris Purkalns.
Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs pastāsta, ka vēlēšanu dienā bez problēmām strādājusi arī vēlētāju reģistrēšanas sistēma: «Pa dienu sistēma strādāja perfekti, nebija nekādas problēmas, viss darbojās, tiešām nevar sūdzēties.» Tomēr vēlāk izrādījās, ka miers bija tikai šķietams, jo, kā smejoties atzīst A. Purkalns: «Tas bija klusums pirms vētras. Vētra bija naktī.»
Gara, gara nakts
Balsu skaitīšana iecirkņos Talsu novadā tika veikta elektroniski, kā to paredzēja instrukcija, skaidro komisijas priekšsēdētājs: «Citādāk mēs izlemt nevaram. Kā ir instrukcijā rakstīts, tā arī darām. Lielajos iecirkņos kur bija virs 1000 balsīm, nedrīkstēja slēgties klāt elektroniskajai balsu skaitīšanas sistēmai, to varēja darīt tikai pēc tam, kad Rīga iedeva zaļo gaismu.» Lielie iecirkņi Talsu novadā ir Talsu Kultūras centrā un Talsu novada Administratīvajā centrā, un, lai varētu sākt skaitīt balsis, iecirkņiem nācies gaidīt vairākas stundas. Vēlēšanu dienai beidzoties, iecirkņi tika aizslēgti un sākās tālākie darbi — atvērtas un sašķirotas vēlēšanu zīmes, viss sagatavots balsu skaitīšanai. «Tur vidēji pagāja apmēram divas stundas, teorētiski 22.00 iecirkņi varēja sākt skaitīt balsis, bet reāli sāka skaitīt ap 1.00 vai pat 2.00 naktī,» atklāj A. Purklans.
«Kad sistēma strādāja, ļoti labi varēja pārslēgties starp lapām (vēlētāju biļeteniem — aut.). Jo ieskenē visas lapas, tad pilnīgi visas pārbauda, vai sistēma ir atzīmējusi pareizi grozītās zīmes un vai sakrīt negrozītās zīmes sistēmā. Sanāca, ka visas zīmes bija jāatver sistēmā un jāpārbauda. Piemēram, apstiprini vienu vēlēšanu zīmi, ver vaļā nākamo. Dažreiz zīme atvērās uzreiz, bet citreiz bija jāgaida pat pusminūte, lai atvērtos nākamā.»
Tā kā balsu skaitīšanas sistēma sagādāja problēmas daudzos vēlēšanu iecirkņos Latvijā, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) 8. jūnija naktī 2.00 ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu ļaut pašvaldību vēlēšanu iecirkņiem ņemt pārtraukumu balsu skaitīšanā. Talsu novada vēlēšanu komisija izlēma darbu turpināt: «Sapratām, ka to neizmantosim, vienkārši pabeigsim darbu līdz galam. Nav nozīmes trīs stundas iet pagulēt, jo pamostoties tāpat nebūs spēka. Tāpēc turpinājām un 7.00 no rīta beidzām, kad noslēdzām lielo protokolu. Sākām gandrīz 7.00 no rīta un beidzām arī 7.00 no rīta. 24 stundas.»
Ap 3.00 naktī vēlēšanu iecirkņiem piedāvāts balsis skaitīt manuāli, bet Talsos darbs jau bija iesākts elektroniski un nolemts tā arī turpināt. «Negāja ātri uz priekšu, bet kaut kā kūļājāmies. Tajos iecirkņos Latvijā, kuri veica manuālo skaitīšanu, parādījās vēl viena problēma — viņi nemaz sistēmā nevarēja manuāli datus ievadīt. No vienas problēmas pie nākamās,» situāciju ieskicē A. Purkalns.
Vainīgos nemeklē
Lai gan Talsu novada iedzīvotājiem pilnīgie vēlēšanu rezultāti kļuva zināmi jau svētdienas rītā, daudzos vēlēšanu iecirkņos Latvijā darbs vilkās līdz pat vēlai pēcpusdienai. Talsu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Agris Purkalns nepiekrīt publiski izskanējušajiem apgalvojumiem, ka CVK un Valsts digitālās attīstības aģentūras vadītājiem būtu jāatkāpjas. Viņaprāt, sistēma, kas tika izmantota balsu skaitīšanā, ir laba, tikai to vajadzēja labāk pārbaudīt.
«To vajadzēja pārbaudīt, lai saprastu, vai tā spēj visu sagremot. Līdzko sistēmu uzliek visiem un nedod pat izvēles iespējas balsis skaitīt manuāli — tas visu nobremzēja. Viņiem bija jāpadomā soli uz priekšu,» skaidro A. Purkalns. Ņemot vērā, ka Latvijā šajās vēlēšanās kopā darbojās 948 vēlēšanu iecirkņi, viņaprāt, šoreiz vajadzēja atlasīt atsevišķus iecirkņus — gan lielus, gan mazus — un veikt sistēmas testēšanu. Pēcāk, uz Eiroparlamenta un Saeimas vēlēšanām, pamazām attīstot sistēmas darbību, iecirkņu skaitu varētu pakāpeniski palielināt.
Purkalns arī uzsver, ka darbinieku skaits vēlēšanu iecirkņos radušos situāciju nemainītu: «Skenēšanā piedalās visa komisija, vairs nav nozīmes — ir pieci vai septiņi darbinieki, tas ātrumu nemaina. Ātrumu maina sistēmas darbība.»
Starp nodotajām vēlēšanu zīmēm bija arī atsevišķi gadījumi, kad vēlētāji urnā iemeta tukšas aploksnes. «Man grūti pateikt, kas meta tos biļetenus iekšā, bet bija arī gadījums, kad vienā aploksnē bija ielikti trīs saraksti un katrā vēl atzīmēts par kādu «par» un «pret». Cilvēks vēlēšanās ir piedalījies, bet nezināja, par ko balsot,» viņš norāda.
Kas tālāk?
Protams, vēlēšanās A. Purkalns piedalījās arī pats un atzīst, ka bija gaidījis nedaudz citādus vēlēšanu rezultātus: «Būs daudz jaunu seju, būs interesanti pavērot, kā viņi tiks ar saviem solījumiem un visu pārējo galā.»
«Tas ir sasniegums, ka atnāca 40 % no visiem balsstiesīgajiem novēlēt.»
Vēlēšanu komisijas darbs gan vēl nebeidzas, viņš skaidro: «Mums šīs vēlēšanas sākās jau aptuveni divus, trīs mēnešus pirms visiem pārējiem — bija kandidātu sarakstu pieņemšana un sagatavošanās, un darbs mums beigsies tikai jūlija vidū apmēram. Pēc likuma, vēlākais līdz 30. jūnijam jāsasauc jaunā domes sēde, kurā mūsu novada iedzīvotāji tiks iepazīstināti ar ievēlētajiem deputātiem. Pirmajā domes sēdē tiks izvirzīts domes priekšsēdētājs. Pēc tam vēl mums viss ir jāsakārto arhīvā, jānosūta visi materiāli.»
Talsu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs ir pateicīgs ikvienam, kas piedalījās vēlēšanās: «Tas ir sasniegums, ka atnāca 40 % no visiem balsstiesīgajiem novēlēt. Vislielāko paldies es gribētu pateikt visiem iecirkņiem, visiem 250 darbiniekiem, kas piedalījās šajā procesā.»
#sif_maf2025
