Pēc diviem gadiem Talsos durvis jāver jaunam Katastrofu pārvaldības centram. Tādi top vairākās vietās Latvijā, bet Talsos tā veidotājiem unikāls izaicinājums – iekļaut ēku starp retiem kokiem. Un lai gan šķita, ka tieši tas raisīs lielāko iedzīvotāju neapmierinātību, tomēr projektētājiem, tiekoties ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem visvairāk nācās skaidroties par depo iekļaušanos intensīvā satiksmes plūsmā.
Jauna depo būvniecībai Talsos pašvaldība Iekšlietu ministrijai nodeva teritoriju, kurā kādreizējā pilsētas dārzniece pirms vairāk nekā 30 gadiem izveidojusi dendroloģisko parku. Retu koku šeit vairāk nekā 200. lai gan dārzniecei sirds lūza, tomēr lēmums nemainīgs. Tomēr panākts kompromiss – kokus pārstādīt citviet, turklāt tajā pašā teritorijā. “Pirmkārt, mēs esam priecīgi par to, ka cilvēks, kas ir autors šim dendroloģiskajam parkam, ir starp mums un spēj sniegt labākos padomus un rekomendācijas, jo mēs nezinām, kas un ar kādu mērķi ir bijis kurās vietās stādīts. Tieši pēc viņas rekomendācijām, kā saglabāt kompozīcijas ar pareizām lokācijām, kā kokus ar ko kombinēt kopā, to mēs ņemam vērā. Pēc iespējas esam pārstādīšanas plānā paredzējuši,” stāsta SIA “CMB” arhitektūras nodaļas vadītāja Zane Koroļa.
14 kokus, kas bojāti vai ne tik ļoti vērtīgi gan nāksies nozāģēt, bet pārstādīs 38. “Mums kā projektētājiem ir arī ļoti svarīgi, lai šī teritorija paliktu publiski pieejama un nebūtu iežogota. Lai līdzšinējā dabas teritorija arī nākotnē ir baudāma un skatāma Talsu iedzīvotājiem un viesiem,” teic Zane Korola.
Emocijas par pārmaiņām dendroloģiskajā parkā joprojām dzīvas un brīžiem uzvirmo komunikācijā ar parka autori, tāpēc projektētāji baidījās, vai rājienu no iedzīvotājiem nesaņems arī publiskajā sanāksmē šonedēļ. Taču vairāk nācās skaidrot, kā jaunais objekts ietekmēs satiksmes organizāciju, jo operatīvajam transportam svarīga katra sekunde. Projektētāji uz tiem spēja atbildēt, taču skaidrs, ka izaicinājumi būs. “Ja tagad tur ikdienā brauc nosacīti x mašīnas stundā, tad mūsu objekts ar, ja nemaldos aptuveni 90 darbinieku un operatīvā transporta stāvvietām, kā arī 30 apmeklētāju stāvvietām, tukšas nebūs. Tātad uz tām brauks un no tā brauks, un tās mašīnas iekļausies pārējā plūsmā. Bet es neredzu, ka Rīgas un Miera ielas krustojums tā dēļ varētu sasniegt kādu kritisko robežu,” skaidro “IE.LA Inženieri” ceļu projektētājs Rihards Ieviņš.
Pirmā skice paredzēja visu darbinieku stāvvietas izvietot aiz ēkas, taču uzreiz no pašvaldības saņemta skaidra norāde, ka tik daudz koku nocirst nedrīkst. Taču pasūtītājam stāvvietas vajag. Tā sadarbībā ar Talsu novada pašvaldību atrasta iespēja tās izvietot ielas telpā. “Parasti pašvaldības, piemēram, privātajiem komersantiem, attīstot savus objektus, šādas privilēģijas nedod, bet es teiktu, ka šis ir kā labs piemērs sadarbībai starp būvniecības ierosinātāju, projektētājiem un pašvaldību, kas nodrošina vietu šim jaunajam objektam,” tā Rihards Ieviņš.
Lai gan interese no iedzīvotājiem par jauno Katastrofu pārvaldības centru nebija liela, tomēr publiskās sanāksmes rezultāti jāņem vērā. Un arī līdz 14. jūlijam vēl var iesniegt priekšlikumus. “Kopā pašvaldībā sanākot būvvaldei, vadībai, attīstības nodaļai un citiem speciālistiem, tos apkopos un nodos tālāk projektētājiem, lai ievērotu principus, tos ņemtu vērā un ieviestu projektu izstrādē,” skaidro Talsu novada būvvaldes vadītājs Emīls Gulbis.
Jaunajā ēkā paredzētas telpas ne tikai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, bet arī Valsts policijai, Imigrācijas dienestam, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.
Foto autors Terēze Matisone.
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
