Ko ievērot, lai uz ceļa justos droši?

Ko ievērot, lai uz ceļa justos droši?

Diennakts tumšais laiks kļūst arvien garāks, un autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, jo tieši šajā laikā meža zvēri nereti sastopami uz ceļa. Tāpat sāk veidoties melnais ledus, kas rada sadursmes riskus. Kā rīkoties, ja situācija uz ceļa ir riskanta?

Šobrīd termometra rādītājs svārstās, taču ikvienam, no rīta pieceļoties, vajadzētu to aplūkot. «Tiklīdz kā temperatūra ir tuvu nullei un ir jābrauc ārpus apdzīvotas vietas, kur no meža ieskauta ceļa jāizbrauc uz ceļu, kur apkārt ir klaji lauki, jāsaprot, ka šajā vietā melnais ledus var būt. Brīdī, kad autovadītājs sajūt, ka mašīna sāk slīdēt, jāsaprot, ka asa bremzēšana vai strauja stūres grozīšana noteikti izprovocēs nekontrolētu automašīnas sānslīdi vai taisnvirziena slīdēšanu (ja brauc līkumā un, pagriežot stūri, mašīna turpina slīdēt taisni). Stūres rats būtu jāgriež un jāspēj noturēt tieši tādā pašā trajektorijā, kā iet ceļš, lai brīdī, kad atkal parādās saķere, riteņi būtu vērsti ceļa virzienā, nevis nost no ceļa,» stāsta Drošas Braukšanas Skolas (DBS) pārstāvis Edmunds Ozolnieks.

Meža zvēri uz ceļa

Risku avārijai rada arī meža zvēri, kuri ziemā laiza uz ceļa izkaisīto sāli, bet rudenī dodas uz laukiem mieloties ar tur atrodamajiem labumiem — kukurūzu, rapsi, pļavas veltēm utt. «Šobrīd meža zvēri staigā no dažādiem laukiem uz mežu. Īpaši uzmanīgiem jābūt ceļā no Talsiem uz Sabili, kur šādu lauku ir daudz. Vakaros var novērot, ka tur pulcējas liels skaits briežu. Viņi meklē arī tuvumā esošās upes, kur padzerties. Pa dienu meža zvēri guļ, taču vakaros atkal dodas baroties,» skaidro mednieks Ivars Koloda.

Ja attālums no meža zvēra ir pietiekami liels, tad autovadītājam jāsamazina braukšanas ātrums vai jāapstājas. «Nepieciešamības gadījumā noteikti būtu jāieslēdz arī avārijas gaismas, brīdinot citus satiksmes dalībniekus par to, ka uz ceļa kaut kas atrodas. Bet, ja attālums ir nepietiekams, lai noreaģētu, jāmeklē apbraucamie ceļi — pa labo vai kreiso pusi, atkarībā no tā, kādā virzienā dzīvnieks dodas, jo meža zvērus būtu vēlams apbraukt pa to pusi, kur ir dzīvnieka astes gals. Lielie dzīvnieki parasti neskrien atpakaļ. Ja pretējā braukšanas joslā tuvojas cits transporta līdzeklis un apbraukt pa to pusi dzīvnieku nav iespējams, un, ja ātrums ir pārāk liels, tad diemžēl ir iespējama sadursme, bet sekas vienmēr ir jāmēģina laikus novērst,» skaidro E. Ozolnieks.

Savukārt, ja ir situācija, ka dzīvnieks pēkšņi lec uz ceļa, tad vairumā gadījumu pareizu risinājumu nav. «Braucot ar ātrumu 90 km/h, vienā sekundē automašīna nobrauc 28 metrus, tas nozīmē, ka pat fiziski apstāties pirms šķēršļa, kas parādījies piecu metru attālumā, nav iespējams. Ir nepieciešami vismaz 30—40 metri, lai cilvēks saprastu, kas notiek, un spētu noreaģēt. Arī reakcija paņem zināmu laiku,» teic E. Ozolnieks.

Kā rīkoties, ja notriec meža zvēru

«Ja sanāk nobraukt kādu meža zvēru, tad jāziņo Valsts meža dienestam uz tālruņa numuru 67226600 vai arī ar mobilās lietotnes palīdzību «Mednis». «Valsts meža dienests šo informāciju nodod tuvējam mednieku kolektīvam, lai viņi tālāk risinātu šo situāciju. Taču, ja tiek notriekts maza auguma dzīvnieks (āpsis, lapsa, kaķis utt.), tad būtu jāziņo pašvaldībai, jo pašvaldība pēc likuma nodrošina dzīvnieku līķa savākšanu. Mūsu novadā par to rūpējas SIA «Mellers». Ja dzīvnieks vēl ir dzīvs un mokās, tad parasti tiek piesaistīti mednieki, kas dzīvniekam atvieglo ciešanas, vai arī mazākus zvērus SIA «Mellers» var aizvest pie veterinārārsta. Bet tur gan būs jautājums, kurš par to uzņemsies maksāt, jo veterinārārsti to par velti nedarīs. Ja tiek notriekts suns vai kaķis un ja SIA «Mellers» ir līgums ar kādu veterinārārstu, tad šis veterinārārsts var palīdzēt un tālāk ar patversmes palīdzību atrast mājdzīvniekam mājas,» stāsta I. Koloda.

Svarīga ir arī tālo gaismu lietošana pēc iespējas ilgāk. «Latvijā mēs esam ļoti neiecietīgi pret visiem autovadītājiem, kuri tālās gaismas tur ieslēgtas līdz pēdējam, tāpēc latvieši šajā tēmā ir toleranti līdz riebumam. Ja tālumā parādās kaut viena mašīna, mēs uzreiz pārslēdzam uz tuvajām gaismām. Tādā veidā tiek ļoti samazināta distance, kur autovadītājs redz pilnvērtīgi to situāciju, kas var izveidoties uz ceļa. Pamatojums tam ir, ka var kādu apžilbināt, bet, ja autovadītājs neskatīsies uz pretī braucošā transportlīdzekļa gaismām, tad neviens netiks apžilbināts. Tuvo gaismu darbības zona ir 40 līdz 50 metri. Tālās gaismas darbojas 50 un vairāk metru attālumā. Starpība ir ļoti liela. Ja tālās gaismas tiek izslēgtas pārāk ātri, tad šoferi sevi apzog ar informācijas ievākšanu un spēju laicīgi noreaģēt,» skaidro DBS pārstāvis.

Esi redzams!

Tāpat Edmunds Ozolnieks atgādina, ka gadījumā, ja notikusi kāda tehniska kļūme ar auto vai nelaime uz ceļa, jāatceras par savu drošību: «Būtu vēlams atstāt kādu redzamu signālu, jo citi šoferi šķērsli dažu metru attālumā var nepamanīt savlaicīgi, sevišķi tad, ja transportlīdzeklis ir atstāts uz ceļa braucamās daļas. Šādās situācijās tomēr būtu jānoliek trijstūris pietiekamā attālumā, nevis turpat pie automašīnas, jo tam vairs nav informatīvas nozīmes. Tāpat būtu jāatceras, ka, tiklīdz kā esat izkāpuši ārā no automašīnas, jūs kļūstat par gājējiem. Jums ir jānodrošina, lai citi autovadītāji jūs pamana. Mašīnā vajadzētu būt vismaz vienai atstarojošai vestei, taču pareizi būtu nodrošināt automobili ar tik vestēm, cik ir sēdvietu.»

Savukārt mednieks Ivars Koloda atgādina, ka par katru ziņoto nedzīvo mežacūku ziņotājam pienākas kompensācija: «Nākamajā gadā mežacūkas varētu būt liela problēma, jo Popes un Ugāles pagastos ir konstatēti Āfrikas cūku mēra gadījumi. Šobrīd šī slimība virzās uz Talsu novadu. Tas ir tikai laika jautājums, kad Āfrikas cūku mēris būs arī pie mums. Vēl aizvien cilvēkiem maksā 50 eiro par katru paziņotu mežacūku — nobrauktu vai vienkārši sēņojot atrastu, neatkarīgi no tā, vai šī cūka ir inficēta. Noteikums ir ziņot uz tālruņa numuru 29394696 un sagaidīt dienestu, kas šo cūku savāc, lai iegūtu paraugus.»

/Foto: Ivars Koloda/

#sif_maf2024