Krievija uzsākusi militāru iebrukumu Ukrainā

Krievija uzsākusi militāru iebrukumu Ukrainā

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdienas naktī pasludināja specoperāciju sākumu pret Ukrainu. To pamatojot ar Austrumukrainas civiliedzīvotāju aizsargāšanu. Ukrainas bruņotie spēki ziņo, ka Krievijas karaspēks, izmantojot artilērijas sistēmas, sācis masveidā spridzināt militāro infrastruktūru Ukrainas teritorijā, lidostās un noliktavās. Daļēji sāktas Krievijas bruņoto spēku sauszemes operācijas, vairākos reģionos pārkāpta Ukrainas valsts robeža.

“Šodien, 24. februārī, 5.00 Krievijas Federācijas bruņotie spēki uzsāka intensīvu mūsu vienību apšaudi austrumos, kā arī uzsāka raķešu un bumbu triecienus aerodromiem Borispiļā, Ozernē, Kulbakinē, Čuhujivā, Kramatorskā, Čornobaivkā, kā arī Ukrainas Bruņoto spēku militārajiem objektiem. Vienlaikus agresors uzsāka apšaudi apdzīvotās vietās un teritorijās līdzās Ukrainas valsts robežai. Ukrainas bruņoto spēku gaisa spēki cīnās pret iebrucēju gaisa uzbrukumiem. Valsts aizsardzības spēki ir pilnā kaujas gatavībā, ieņēmuši un saglabā aizsardzības pozīcijas. Situācija tiek kontrolēta. Informācija par Krievijas karaspēka desantu Odesā nav patiesa. Kopā mēs uzvarēsim!” vēsta Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs sociālajā vietnē “Facebook” 24. februārī 8.00 pēc Latvijas laika.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nosoda uzbrukumu

Naktī uz ceturtdienu sociālajā vietnē “Youtube” publicēta Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzruna, kurulīdz ceturtdienas pusdienlaikam noskatījušies teju pusmiljons cilvēku. Tajā prezidents krievu valodā uzrunā Krievijas pilsoņus, aicinot saprast, ka karš nes tikai postu.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzruna krievu valodā sākot no 2.00 minūtes

“Šodien (23.02— P.K.) ierosināju telefonsarunu ar Krievijas Federācijas prezidentu. Rezultātā — klusums. Lai gan klusumam vajadzētu būt Donbasā. Tāpēc šodien vēlos uzrunāt visus Krievijas pilsoņus. Ne kā prezidents. Es uzrunāju Krievijas pilsoņus kā Ukrainas pilsonis. Ar jums mums ir vairāk nekā 2000 kilometru gara kopējā robeža. Jūsu karaspēks šodien stāv pie tās, gandrīz 200 000 karavīru. Tūkstošiem kaujas mašīnu. Jūsu vadība ir apstiprinājusi viņu došanos uz priekšu. Uz citas valsts teritoriju. Un šis solis var būt sākums lielam karam Eiropā (..) Par to, kas varētu notikt tuvāko dienu laikā, runā visā pasaulē. Iemesls var uzrasties jebkurā brīdī — provokācijas, dzirksteles, kas var visu sadedzināt. Mums saka, ka šī liesma nesīs Ukrainas brīvību, bet Ukraina ir brīva. Mēs atceramies savu vēsturi un paši ceļam savu nākotni. (..)

Mums nav nepieciešams karš — ne aukstais, ne karstais, ne hibrīdkarš. Bet, ja mums uzbruks, ja mums mēģinās atņemt mūsu valsti, brīvību, mūsu dzīvības, mūsu bērnu dzīvības, mēs sevi aizstāvēsim.

Volodimirs Zelenskis, Ukrainas prezidents

Uzbrūkot jūs redzēsiet mūsu sejas, ne mūsu muguras,” brīdina Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Latvijas Valsts prezidents Egils Levits gaida stingrākas starptautiskās reakcijas

“NATO aizstāvēs sevi un savas vērtības. Mēs esam kopā ar Ukrainas tautu. Ukraiņi ir gatavi pretoties uzbrukumam un aizstāvēt savu zemi. Mums ir jārīkojas, lai reaģētu uz šāda veida bezprecedenta uzbrukumu neatkarīgai valstij. Mēs esam Ukrainas pusē! Tāpēc trīs Baltijas valstis un Polija saskaņā ar NATO līguma 4. pantu ir lūgusi konsultācijas par NATO tālāko rīcību šajā gadījumā.” Vienlaikus Valsts prezidents norāda, ka Krievijas ANO Hartas 51. panta piesaukšana ir ciniska:

“Visai pasaulei ir skaidrs, ka Krievija uzbrūk. Šāda veida attaisnojumus kriminālai rīcībai neviens neuztver nopietni. Krievija ir jāizolē no pasaules!”

Egils, Levits, Latvijas Valsts prezidents

Tāpat Valsts prezidents stingri uzsver, ka Latvija ir drošībā, jo “mūs sargā NATO līguma 5. pants, kas nozīmē, ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij automātiski ir uzbrukumu visām 30 NATO dalībvalstīm. Mūs sargā NATO dalībvalstu solidaritāte, un mēs esam solidāri ar citām NATO dalībvalstīm”.

25. februārī, Valsts prezidents Egils Levits Varšavā tieksies NATO Austrumu flanga formātā ar Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas valstu vadītājiem, lai apspriestu Krievijas agresīvo rīcību pret Ukrainu un pārrunātu NATO Austrumu flanga stiprināšanu.

Latvijas vēstniecība Kijevā tiek evakuēta,

lai izveidotu konsulārās palīdzības punktu Ļvivā. Ārlietu ministrija atkārtoti aicina Latvijas valstspiederīgos nekavējoties izceļot no Ukrainas pašu spēkiem pa sauszemes maršrutiem, kamēr tas vēl ir iespējams. Gaisa telpa ir slēgta. “Šobrīd ir iespējams izkļūt pa sauszemes ceļiem, virzienā uz Latviju tuvākais ceļš, ir šķērsojot Poliju, taču uz robežas ļaudis atkal sagaida šķērslis – ir nepieciešams negatīvs Covid-19 tests. Šobrīd gan strādā, lai šos noteikumus mainītu,” medijiem ziņo Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Ja nepieciešama palīdzība izceļošanai, ministrija aicina doties uz Ļvivu. Tur, iespējams, būs autobusi pieejami ceļam uz Latviju. Ārkārtējā situācijā Ārlietu ministrija aicina zvanīt diennakts palīdzības tālrunim +371 26337711 (pieejams WhatsApp).

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”), kurš patlaban uzturas vizītē Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, šorīt telefonsarunā Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” atzina, ka fonā dzirdami reti šāviena trokšņi. Viņš sacīja, ka gan Ukraina, gan visa pasaule un arī mēs esam pamodušies citā pasaulē. Ministrs sacīja, ka Latvija ir drošībā, bet ir jārēķinās ar iespējamām bēgļu straumēm.

Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”) šodien LTV aicināja rēķināties ar to, ka Ukrainā var tikt pārtraukti mobilo telefonu un interneta sakari. Tāpēc aicināja kartes saglabāt papīra formātā un pierakstīt adreses.

/Raksta ilustrācija izmantota no žurnāla “IR”/

JAUNUMS

Tagad pieejama arī “Talsu Vēstis” e-avīze.
Abonē un lasi savā telefonā, datorā vai planšetē no jebkuras vietas pasaulē.