Ķūļciemā iedzīvotāji tikās ar novada domes vadību

26. martā Ķūļciema iedzīvotāji aicināja Talsu novada pašvaldības domes vadību uz tikšanos, kuras laikā tika pārrunāta Balgales, Ķūļciema un Laucienes pagastu apvienības pārvaldes izveide, kas paredzēta no 1. aprīļa, tāpat sliktais ceļu stāvoklis un biežie transportlīdzekļu masas ierobežojumi.

Ar Ķūļciema pagasta iedzīvotājiem tikās Talsu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andis Āboliņš un viņa vietnieki Sandra Pētersone un Dainis Karols. Domes priekšsēdētājs pēc sapulces vadītāja Arno Marnica lūguma paskaidroja, kāpēc Talsu pašvaldība atrodas tik sliktā finansiālā situācijā, minot, ka budžeta apstiprināšanas brīdī bijis 8, 3 miljonu eiro deficīts. Tā rezultātā tika izstrādāts konkrēts rīcības plāns, lai to samazinātu un varētu sabalansēt budžetu. Lielākās pozīcijas, kuras veidojušas šo deficītu, ir atalgojumu finansējums, kā arī kredītprocentu būtiskais pieaugums. A. Āboliņš paskaidroja, ka esošajai situācijai bija jārod risinājumi, pieņemot nepopulārus un smagus lēmumus. Sandra Pētersone komentēja, ka 2,3 miljoni būs tie izdevumi, ko varēs aizņemties divu projektu pabeigšanai. Bet jebkurā gadījumā paliek vēl trīs miljoni, kuri nepieciešami.

«Šajā gadījumā valsts nāks pretī, atļaujot tos aizņemties. Taču tie būs jāatdod 2025. un 2026. gadā. Tas nozīmē, ka ar to, ko mēs izdarām šobrīd, mums nepietiks nākamajam gadam, tieši tāpēc mums lēmumi ir jāpieņem ļoti ātri. Rīcībai jābūt ļoti operatīvai un tādai, kas ilgtermiņā nes ietekmi,»

skaidroja S. Pētersone. Dainis Karols savukārt informēja, ka pagājušā gadā klibojušas divas jomas — personālvadība, kas ietver gan amata vietu izveidošanu, gan atalgojumu palielināšanu; tāpat arī budžeta izpildes uzraudzība, kas bijusi domes priekšsēdētājas kompetence.

Ķūļciemā ar iedzīvotājiem tikties ieradās Talsu novada domes priekšsēdētājs Andis Āboliņš ar saviem vietniekiem Daini Karolu un Sandru Pētersoni. /Foto: Terēze Matisone/

Vairāk juridiskas nekā praktiskas pārmaiņas

Ķūļciema iedzīvotājos bažas raisīja pašvaldības domes lēmums, kas paredz, ka no 1. aprīļa sāks darboties Balgales, Ķūļciema un Laucienes pagastu apvienības pārvalde. Līdz šim šajās teritorijās bijušas atsevišķas pārvaldes, bet pārvalžu vadītāja pienākumus pildījis viens pārvaldes vadītājs, proti, Juris Upmalis. Gan novada domes vadība, gan pats pārvalžu vadītājs skaidroja, ka Laucienes, Balgales un Ķūļciema iedzīvotājiem pakalpojumu jomā nekas nemainīsies, sakot, ka šīs šobrīd ir vairāk juridiskas, ne praktiskas pārmaiņas. Jau līdz šim J. Upmalis ir izveidojis vienotu pārvaldības sistēmu un pieeju dažādu saimniecisku jautājumu risināšanā. Kādi no sanākušajiem ķūļciemniekiem izteica vēlmi, lai pārvaldes vadītājs būtu satiekams uz vietas katru dienu, taču domes vadība paskaidroja, ka katrai pilsētai un pagastam nebūs atsevišķs pārvaldes vadītājs un tas nebūs iespējams.

«Katrā pārvaldē nozīmētais naudas ceļu fonds un dabas resursu finanses paliek tādā pašā apjomā, un nekas netiks mainīts, kad izveidota tiks šī pagastu apvienības pārvalde. Vienīgais, kas saplūdīs, ir saimnieciskās lietas, kas jau iepriekš nebija nekas svešs. Saliksim prioritāro sarakstu, un varbūt ne katrā pagastā pa mazumam, bet varam vienā pagastā kaut ko vairāk izdarīt,»

paskaidroja Juris Upmalis.

Iedzīvotāji interesējās, vai pašvaldība arī šogad nodrošinās līdzfinansējumu biedrību projektu īstenošanai, uz ko tika saņemta apstiprinoša atbilde. Viena no vajadzībām, ko varētu risināt šādā veidā, ir bērnu rotaļu laukuma pilnveide. J. Upmalis informēja, ka arī šogad ir paredzēts esošo bērnu rotaļu laukumu papildināt ar vienu rotaļu elementu, bet esošā laukuma pilnvērtīgu attīstību traucē tur esošā elektrības augstsprieguma līnija.

Ķūļciema sapulce bija labi apmeklēta. Ieradušies ne tikai vietējie, bet arī iedzīvotāji no blakus ciemiem. /Foto: Terēze Matisone/

Ceļu stāvoklis — problēma vairāku gadu desmitu garumā

Svarīgs problēmjautājums Ķūļciemā jau ilgstoši ir ceļu stāvoklis. Šī posma sakārtošana, kā atzīst paši vietējie, ir bijusi aktuāla jau vairāku gadu desmitu garumā. Šis jautājums joprojām tiek aktualizēts arī ministriju līmenī, bet reālu rezultātu līdz šim nav izdevies panākt. Ja iepriekš bija izdevies ceļa posmu Ķūļciems— Mērsrags iekļaut Satiksmes ministrijas attīstības plānos, tad patlaban tas no tiem ir izņemts. Pašvaldība šī ceļa posma sakārtošanu ir norādījusi kā prioritāti no dažādiem aspektiem: uzņēmējdarbības attīstības, reģionālās reformas un skolu tīkla sakārtošanas kontekstā.

Februārī nosūtīta vēstule gan Satiksmes, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kur atkārtoti lūgts rast iespēju šo ceļa posmu sakārtot. Runājot par ceļu stāvokli, vietējie uzņēmēji un lauksaimnieki tāpat izteica neapmierinātību ar regulāri noteiktajiem transportlīdzekļu masas ierobežojumiem (līdz 10 tonnām), kas iedzīvotājus skar pavasarī un rudenī. Šo ierobežojumu dēļ ir apgrūtinātas un teju neiespējamas izejmateriālu un degvielas piegādes. J. Upmalis paskaidroja, ka šo jautājumu ir pārrunājis ar AS «Latvijas Valsts ceļi», bet risinājuma, ja netiek uzklāts asfaltbetona segums attiecīgajiem ceļu posmiem, nav. Tikšanās gaitā tika aktualizēta arī Dzedrupes pārplūšana, ko veicina tur neesošā meliorācijas sistēma. Tā kā šī teritorija pieder vairākiem privātīpašniekiem, tad pašvaldība nav tiesīga ieguldīt finansējumu problēmas risināšanā.

#SIF_MAF2023