Ja seniori vēl spēj tikt galā ar mājas soli, tad viņu sociālā izolētība ir ļoti augsta – savas mājas viņi praktiski neatstāj un labākajā gadījumā kontaktus uztur tikai ar tuvākajiem kaimiņiem. Svētku laikā kāda Talsu novada iedzīvotāja savai mazmeitai uzticēja ideju, kuras realizēšana, viņasprāt būtu lielākā dāvana. Viņasprāt, senioru ikdiena būtu laimīgāka, ja viņi savā starpā varētu kļūt par zvanu draugiem. Jo tam attālums nebūtu nekāds šķērslis.
Līvijas kundze dzīvo Talsu novada, Virbu pagastā, un līdz viņas mājām jāmēro krietns gabals. Viņai ir 80 gadi, un viena pati dienas aizvada jau trešo gadu. “Pamazām kaut ko daru, laukos vajag malku ienest. Vasarā vispār nav garlaicīgi, tad ir dārzs, šis un tas, kaut ko arī pati audzēju. Bet gribas ar kādu parunāties,” stāsta Talsu novada iedzīvotāja Līvija.
Draudzenes viena pēc otras sāk aiziet mūžībā, tāpēc paliek arvien vientuļāk. “Kad neesmu istabā un esmu izgājusi kaut kur ārpusē vai citā telpā, pēc tam paskatos telefonā, vai ir kāds zvanījis? Nu nav – tukšums, tukšums,” dalās Līvija.
Līvijas kundze uzsver, ka viņa nav pamesta, jaunie viņai palīdz un piezvana, kā viņa saka, uz trim vārdiem. Daudz gan, ko runāt neesot, galvenais zināt, ka visi veseli. “Mēs seniori no šiem laikiem esam atpalikuši. No jaunajiem daudz ko nesaprotam. Paklausos, ko viņi savā starpā runā – “Facebook” un kādas vēl lietas. Es jau nezinu, man tulks jāņem līdzi,” smaidot teic Līvija.
Ideju, ka tieši seniori viens otram varētu kļūt par zvanu draugiem, Līvija uzticēja savai mazmeita. Vecmāmiņa ikdienā pieticīga, reti kad savas vēlmes atklāj, tāpēc Eva Vīnerte saprata, ka jārīkojas. Viņasprāt, noteikti ir vēl seniori, kas jūtas līdzīgi. “Tas nenozīmē, ka viņi dzīvo vieni paši, jo arī ģimenē vari justies vientuļš. Vēstuļu draugs vai zvanu draugs, tas ir ļoti svarīgi. Tu vari pazvanīt kaut vai ja nokrīt sniegs, un tev gribas izkliegt skaļi: “Es netieku pēc ūdens!” vai vienkārši pateikt kaut ko. Vai arī noklausās kaut ko politikā un tad dusmojās,” stāsta Eva Vīnerte, Līvijas mazmeita.
Eva šobrīd ir gatava palīdzēt zvanu draugiem vienam otru atrast, tāpēc seniori viņai var zvanīt pa tālruni 26603489. “Man šķiet, ka jaunie ir skrejoši, un reizēm viņiem tas zvans ir tikai pienākuma pēc, bet, ja otrā galā ir seniors, manuprāt, ka tā ir lielāka bauda abiem diviem,” teic Eva Vīnerte.
Talsu pensionāru biedrības vadītāja stāsta, ka tie seniori, kas piedalās pulciņos un pasākumos, vientuļi nejūtas, bet tie, kuri vairs nespēj iziet no mājām, gan – jo īpaši rudenī un ziemā. “Arī man tiek bieži zvanīts, un pamatā tiek zvanīts vakarpusē, jo pa dienu es esmu mūžīgā kustībā. Tad tās sarunas ieilgst. Un ir tāda sakritība – ja tev viens piezvanījis, tad tu knapi esi ar vienu beidzis runāt, kad jau zvana nākošais. Tad vakars ievelkas mūžīgās sarunās. Brīžiem ir tā, ka stundām,” tā Talsu pensionāru biedrības vadītāja Rita Tomsone.
No Līvijas kundzes atvadāmies ar cerību, ka viņa saņems savu kāroto dāvanu, un viņa kopā ar mazmeitu sapņo vēl tālāk – varbūt ar citu zvanu draugu tuvinieku palīdzību visiem reiz vasarā izdotos vienam otru ieraudzīt vaigā kādā kopīgā salidojumā.
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
