Rit piektais kara gads, un ukraiņi ne tikai turpina cīnīties par savu valsti, bet arī godina tos, kuri atdevuši dzīvību tās aizsardzībā. Viens no veidiem, kā godināt kritušos karavīrus, ir Piemiņas mežu veidošana. Savukārt vietējie iedzīvotāji nedēļas nogalē pulcējās savās pilsētās un pagastos, lai Lielās talkas laikā radītu patīkamāku vidi sev apkārt.
Talsu paugurainē, netālu no Kamparkalna, pēc dažiem gadiem zaļos priežu mežs, kas vēstīs ne tikai par jaunas bioloģiskās daudzveidības sākumu, bet arī par drosmīgajiem cīnītājiem, kuri aizstāvējuši savu zemi un tās brīvību.
«Ukrainā jau piekto gadu turpinās pilna mēroga iebrukums. Arī mežkopji kopš kara pirmajām dienām aizsargā mūsu valsts robežas,» stāsta sociālā projekta «Piemiņas meži» vadītāja Ukrainā Ksenija Grigorjeva. «Pašlaik frontē ir vairāk nekā 2000 mežkopju, un diemžēl ap 200 karavīru ir krituši. Tāpēc mēs veidojam šādus piemiņas mežus, lai atmiņas par viņiem dzīvotu vēl ilgi.»
«Simboliski katram kritušajam kā piemiņas zīme tiek iestādīti desmit kociņi,» teic AS «Latvijas Finieris» Padomes biroja vadītāja Jolanta Medne. «Mēs ik dienu domās esam kopā ar viņiem. Svarīgākais vispirms ir morālais atbalsts. Arī mēs esam maza valsts, bet, kā saka — mazs cinītis gāž lielu vezumu. Nav svarīgi, cik spēcīgs esi fiziski, — nozīmīgāka ir morālā noturība.»
Iespējams, piemiņas meži taps arī citviet Eiropā
Šāda veida talka pērn aizsākta Ukrainā, un, atsaucoties Ukrainas meža nozares iniciatīvai, Latvija ir pirmā vieta Eiropā, kur Piemiņas mežs top ārpus Ukrainas robežām. Talku Latvijā organizē biedrība «Latvijas Mežu sertifikācijas padome» sadarbībā ar Zemkopības ministriju, AS «Latvijas Finieris», «Latvijas valsts meži», Valsts meža dienestu un «Laflora», piedaloties arī Ukrainas meža nozares pārstāvju delegācijai.
«Mēs esam ļoti pateicīgi jums — latviešiem,» saka K. Grigorjeva. «Tāpēc esam šeit un veidojam šo mežu. Ceram, ka turpmāk šādi meži arvien vairāk parādīsies arī citviet Eiropā.»
Mežs atrodas netālu no Kamparkalna, vietā, kur iepriekš šalkoja egles, bet drīzumā zaļos priedes.
«Šī vieta ir izvēlēta tāpēc, ka šeit nepieciešama meža atjaunošana,» skaidro biedrības «Latvijas Mežu sertifikācijas padome» priekšsēdētājs Māris Liopa. «Stādām priedes, nevis egles, jo tām pastāv astoņzobu mizgrauža risks. Tā kā šis ir piemiņas mežs, tas nav paredzēts saimnieciskai darbībai. Mums visiem jābūt modriem un jāpieskata, lai šeit netiktu kaut kas postīts vai apzīmēts, izrauts vai bojāts, lai kāds neizbrauc cauri ar traktoru. Protams, to centīsies kontrolēt. Cilvēki, dodoties garām šim mežam, redzēs, kā tas aug. Te būs tā saucamais mūžīgais mežs — piemiņas vieta.»
Valdemārpilī sakopj Elku liepas apkārtni
Vietējās nozīmes piemiņas objekts ir arī Elku liepa Valdemārpilī, kuras apkārtni Lielajā talkā 25. aprīlī sakopt bija ieradušies aktīvākie vietējie iedzīvotāji. «Elku liepa tika virzīta Eiropas gada koka titulam un ierindojās 4. vietā, tāpēc vēlamies to sakopt,» teic talkas organizators Valdemārpilī Māris Vilciņš.
«Žēl, ka tā ir atstāta novārtā. Blakus atrodas skola, kurā mācījusies mana mamma, — tas bija viens no iemesliem, kāpēc vēlējos iesaistīties talkas organizēšanā. Šodien apgriezām krūmus, sagrābām lapas, un tas jau padara šo vietu daudz skaistāku.»
Anužos uzpoš sporta un bērnu laukumu
Anužos nozīmīgs objekts ir sporta un bērnu laukums, kur pulcējās prāvs talcinieku skaits. «Vēlējāmies, lai bērniem un ikvienam iedzīvotājam ir iespēja kvalitatīvi pavadīt laiku siltajos mēnešos,» stāsta talkas dalībniece Dace Dērica. «Esam gana daudz, bet darbus sadalījām viegli. Vislabāk nostrādāja tas, kādi darbarīki katram paņemti līdzi. Volejbola laukumam vairāk bija nepieciešami dzelzs grābekļi, lapu grābšanai — plastmasas. Vīrieši veica betonēšanas, pļaušanas, zāģēšanas un inventāra uzstādīšanas darbus. Tikmēr mēs, sievietes, vairāk pievērsāmies ravēšanai un grābšanai. Liels prieks, ka šādas talkas saliedē vietējo kopienu.»
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
#SIF_MAF2025
