Ļoti silti Ziemassvētkus ieskandina Sausteres ciemā

Ļoti silti Ziemassvētkus ieskandina Sausteres ciemā

Vai zinājāt, ka pats pirmais mūsdienās tik populāro Ziemassvētku dziesmu «Ak, eglīte» no vācu valodas atdzejoja tieši skolotājs, dzejnieks un publicists Ernests Dinsbergs. Tieši tāpēc svētku ieskandināšanas pasākums 30. novembra rītā Kubalu skolā–muzejā sākās tieši ar šo dziesmu senās ērģelēs. Un lai gan laikapstākļi aiz loga nemaz nevedina uz Ziemassvētku noskaņām, mirklī, kad sveču gaismā senā klasē interesenti cieši saspiedušies viens pie otra (gan tāpēc, ka tā vēsajā telpā siltāk, gan tāpēc, ka interesentu bija diezgan daudz) un kopīgi vienojās dziesmā, acumirklī uzšķīlās Ziemassvētku noskaņa telpā.

Sausteres ciems varbūt dzirdēts mazāk, bet tieši tur Dundagas pagastā atrodas Kubalu skola–muzejs. Un tur sestdienas rītā ceļu mēroja ne viens vien interesents. Sākot stundu senajā klasē, vadītāja Inga Ozoliņa ļāva ieskatīties cerībā, ka nākamgad iekustēsies ēkas rekonstrukcijas projekts, kas ļaus iegūt plašas, skaistas un siltas telpas, kas būs pateicīgākas arī vēsturisko vērtību saglabāšanā. Senajās ērģelēs skanēja E. Dinsbergam mīļas dziesmas, un pēc kopīgas dziedāšanas sanākušie devās jau uz siltākām telpām. Tik siltām un mājīgām, kur smaržoja karstais dzēriens, vēderus sildīja dažādas uzkodas un telpas iekārtojums un kopīgā rosīšanās tiešām radīja iespaidu, ka ciemošanās notiek pie kāda mājās.

Kamēr bērni galvenokārt izvēlējās svētku kartīšu un nelielu Adventa vainagu gatavošanu, tikmēr pieaugušie lielāko interesi izrādīja par puzuru gatavošanu. Darbnīcas vadīja Linda Leitlande kopā ar meitām, un viņa skaidro, ka puzurus veido, lai iegrieztu labo, saulaino enerģiju. «Šis ir gada tumšākais periods, un Ziemassvētki ir laiks, kad saulīte pie mums atgriežas,» skaidro L. Leitlande. «Jebkura lieta, kas kustas, palīdz iekustināt saulaino enerģiju, un tas ir ļoti svarīgi. Un puzurs ir viens no tiem — tas palīdz gadu pagriezt atpakaļ uz saulaino pusi.»

Gatavojot puzuru, tiek sakārtotas paša gatavotāja domas, tiek raisīta iztēle, jo puzuru savdabīgo ģeometrisko formu var dažādi interpretēt un intelektualizēt. Katram puzuru gatavotajam ir savs skatījums un savs mērķis, kāpēc viņš to veido. Ja senāk puzuru veidošana bija tradīcija, tad nu jau to protam krietni retāk, un, paskatoties uz sarežģītajām ģeometriskajām formām «acis darba izbijās». Taču Linda Leitlande iemācīja krietni vienkāršāku variantu. Tik vienkāršu, ka, parādot noslēguma soli, kad figūra saliekas kopā, ikvienā stūrī atskanēja pārsteiguma un sajūsmas saucieni. «Man šķiet, ka viss vienkāršais ir sirdij tuvāks,» atzīst Linda. «Mums jau ikdiena ir sarežģīta, tāpēc nav nepieciešams to vēl vairāk sarežģīt — puzuri jātaisa vienkārši, lai process dotu prieku.» Puzurim var pievienot spalvas, lentītes vai citus dekorus, tos var savienot kopā, veidojot jau sarežģītāku elementu. Tas gan nenozīmē, ka, jo lielāks puzurs, jo lielāka un saulaināka enerģija. «Laime jau ir tik liela, cik mēs to sevī iekšā jūtam. Varam uztaisīt niecīgu lietu, bet, ja ar to dalāmies un paši jūtamies priecīgi, tad jau tas ir galvenais. Tam, cik puzurs sarežģīts, nav nozīmes.»

Kamēr vairums rosījās siltumā, tikmēr drosmīgākie varēja ļauties izaicinājumā ārā un kopā ar «Virsaišu ūdenskrituma» izdzīvošanas skolu iemācīties, kā pašiem dabā iedegt ugunskuru.

 

Foto autors: Terēze Matisone. 

Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.