Ņemot vērā aptieku un farmācijas nozares iebildumus, valdība lēmusi, ka jaunais zāļu uzcenojuma modelis stāsies spēkā nevis 1.novembrī, kā bija paredzēts iepriekš, bet gan nākamā gada 1. janvārī. Aptiekām un farmācijas nozarei tiek dots papildu laiks sagatavoties izmaiņām, taču vai šis vēlīgais valdības žests ir mazinājis nozares bažas par lauku aptieku nākotni un zāļu pieejamību reģionos?
Vēsturisks lēmums — tā veselības ministrs nosaucis jauno recepšu zāļu uzcenojuma modeli. Tam vajadzētu samazināt cenas par aptuveni 15 līdz 20%. Bezrecepšu zāļu cenas reforma neskars.
Tiks ieviesta recepšu apkalpošanas maksa – iedzīvotājam tā būs 75 centi par recepti. Un tieši tikpat lielajām aptiekām par katru receptes apkalpošanu segs valsts, savukārt mazajām aptiekām — 1,75 eiro.
Farmaceite Marita Strupa skaidro: «Neviens nav pajautājis, kā farmaceiti, kas strādā tagad ar cilvēkiem, jūtas. Ziniet, mēs esam uz izdegšanas robežas! Mums tie cilvēku jautājumi… Viņi jau nesaprot, par ko vispār runā. Man, piemēram, jautā: «Un cik tad tagad es maksāju par to recepti?! Kur man te parādās?». Es saku: «Pagaidiet, pagaidiet – vispār nekas vēl nav pieņemts.» Bet viņi «jau maksā», viņi «brauc man virsū» par to, ka viņi maksā.»
Slēgšu ciet – tā katru trešo dienu nodomājot mērsradzniece,
uzņēmēja un farmaceite Marita Strupa. Cilvēku paliek arvien mazāk, mērsradznieki darbu meklē citviet un tur arī iepērkas. Mazās aptiekas viņa dēvē par pēdējiem dinozauriem.
«Ja jums interesē, ko es domāju, kāda situācija būs pēc jaunajiem uzcenojumiem, es godīgi teikšu, ka nezinu. Kā es to varu zināt?! Es to uzzinu tāpat kā jūs no ziņām. Es jau kolēģei teicu – es nezinu, vai pēc jaunā gada mums divām algām sanāks. Es to nezinu! Tad jau redzēsim,» saka faramaceite.
Zāles tiešām dārgas — par to pat neesot jautājums, jo farmaceiti ik nedēļu piedzīvo, ka lieltirgotāji maksu arvien ceļ. Tikmēr aptieku uzcenojumi, ko tagad mazinās, nav mainīti no deviņdesmitajiem gadiem.
Lūk piemērs: «Kompensējamais medikaments … no lieltirgotavas 36 centiņi. Mēs varam pārdot pa 53 centiem. Tā ir aptiekas daļa – 10 centi.»
Lai nopelnītu tos pašus 10 centus, tas prasa lielu darbu. Arī Aptieku biedrības valdes locekle Ingūna Ģērmane uzsver, ka aptieku uzcenojums ir vienīgie ienākumi izdzīvošanai.
«Cietīs visas mazās aptiekas un filiāles, jo tām apgrozījums maziņš, un ja vēl samazinās maksa par medikamentiem, tām nav no kā dzīvot. Tad jāatlaiž darbinieki,» teic I. Ģērmane.
Talsu novadā palikušas vien trīs mazās aptiekas, kas nav lielajos aptieku tīklos. Mērsragā, Kolkā un Laucienē.
Mazo aptieku liktenis satrauc iedzīvotājus
Laucienes pagasta iedzīvotājs Normunds norāda, ka braukšana uz Talsiem ir lieki desmit ceļā pavadīti kilometri. Turklāt vietējā aptiekā strādā pazīstama farmaceite, kas iepazinusi visas klienta kaites un palīdz zāļu izvēlē. «Nav nepieciešams katru reizi griezties pie ārsta, lai uzzinātu, kas katrai kaitei nepieciešams,» teic Normunds.
Uzrunātā Vandzenes pagasta iedzīvotāja Jūlija atklāj, ka aptieka pagastā jau nav sen un bez tās ir ļoti grūti.
Aptiekas norāda, ka dara virkni lietu, kuras neviens tām neapmaksā. Piemēram, utilizē vecos medikamentus un veic sociālo funkciju.
Netipisks uzņēmējdarbības modelis
No biznesa viedokļa – jo vairāk pērk, jo labāk, tomēr aptieku darbībā tā nav viss.
Ingūna Ģērmane, Aptieku biedrības valdes locekle: «Ja samazina cenas medikamentiem, tad ir liels kārdinājums nopirkt vairāk un lietot vairāk. Un tas var sabojāt veselību… Mēs esam medicīnas darbinieki, mēs esam medicīniskajā apritē iekšā – mēs neesam tirgotāji. Saprotiet, tas nav apavu veikals, kur piecas kurpes vairāk vai divas mazāk. Tie ir medikamenti, kas ļoti ietekmē veselību. Pie tā jāpiedomā, cik un ko lietot.»
Farmaceite Marita Strupa ir skeptiska, ka zāles paliks lētākas: «Viņi to nemanīs! Jo samazināsies kompensējamo zāļu cenas – valstij būs mazāk jāmaksā, bet iedzīvotājiem jau tāpat tur nekādas piemaksas nav.»
Inese Kaupere, Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore atklāj, ka farmācijas nozarē neviena liela reforma nav nākusi bez farmaceitu bažām un ar atbalstu. «Jebkura neziņa par nākotni rada bažas. Bet mēs arī nevaram šādi turpināt. Tas nav ilgtermiņa risinājums, ja aptieka pati sevi nevar atpelnīt, viņai jāgaida, ko piešķir lieltirgotava. Tātad — pilnīga atkarība. Ja lieltirgotava vienā brīdī nepiešķir, tad ir viss, tad ir krahs.
Mēs skatāmies plašāk — farmaceitu loma pacienta zāļu terapijas nodrošināšanā, un arī rezultātu no zāļu lietošanas uzlabošanā, ir ļoti liela. Un valsts guldās — ieguldījām deviņus miljonus, lai šis pasākums attīstītos un tas ir daudz. Un tas ir vairāk nekā šobrīd skatoties, ko iedod lieltirgotava. Pilnīgi noteikti, gatavojot šo te reformu, jo īpaši esam domājuši par mazajām aptiekām.»
Latvijā ir 750 aptieku, 60 no tām filiāles. Tās vēl cer uz kompromisu.
