Mednieku paliek arvien mazāk, bet izaicinājumi nezūd

Mednieku paliek arvien mazāk, bet izaicinājumi nezūd

Svina skrošu munīcijas aizliegums, staltbriežu postījumi un to ierobežošana, sarūkošais mednieku skaits bija tikai daži no tematiem, kurus 6. decembrī apskatīja medniekiem veltītajā bezmaksas seminārā Talsos. Pasākums bija labi apmeklēts, zālē neatstājot daudz brīvu sēdvietu.

Seminārā tika apspriesta īpaši bēdīgā situācija Latvijā ar aļņiem un stirnām, kuru skaits pēdējos gados ir stipri samazinājies. Pēc Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Haralda Barvika redzējuma aļņu medījamos limitus varētu nākties krietni samazināt, ja ne visā Latvijā, tad atsevišķos reģionos, «un ir pat tādas vietas, kur vajadzētu iebremzēt vispār medības uz gadiem diviem, trim, pieciem… tas ir jāskatās.» Arī stirnu skaita dinamikā novērtētais no nomedītā daudzuma ļoti atšķiras, tas saistīts ar plēsēju klātbūtni. Mednieki tika aicināti pievērst lielāku uzmanību lapsām, kuras bieži apēd stirnu mazuļus, nereti pat pieaugušu stirnu. Tika atgādināts par invazīvajām sugām — zeltaino šakāli, ūdelēm, jenotsuņiem, sika briežiem, dambriežiem un jenotiem, no kuriem lielāko daļu ir ieteicams medīt visu gadu.

Mežacūku populācijas kontrole

Šogad apritēja desmit gadi, kopš Latvijā konstatēts pirmais Āfrikas cūku mēra gadījums, tādēļ tika apskatīts arī jautājums par mežacūku kontroli. Pārtikas un veterinārā dienesta redzējums, kā mazināt mēri, ir nodzīt to skaitu līdz 1,5 mežacūkām uz 1000 hektāriem un šo skaitu noturēt. «Slimība pati šo skaitli nodzen, bet mednieku uzdevums ir šo skaitli noturēt,» tā H. Barviks.

Drīzumā tiks mainīti meža dzīvnieku piebarošanas noteikumi, kas turpmāk būs medniekiem draudzīgāki, un samazināta cena par mežacūku trihinellas (gaļas parazīta) analīzi. Līdzšinējo 19,04 eiro vietā viena mežacūkas parauga izmeklēšanas cena būs 7,33 eiro. Mežacūkas ieteicams intensīvi medīt, «labāk nomedīts ruksis, ribiņas ledusskapī, nekā tas sapūst mežā,» skaidro H. Barviks.

Staltbriežu postījumi — vai pamats nelimitētām medībām?

Vaicāti, vai klātesošie mednieki atbalsta nelimitētas briežu medības, zālē paceltu roku bija maz, mednieki labprāt turpinātu kārtību, pie kādas ir pieraduši. Ir sacelta liela ažiotāža par briežu veiktajiem postījumiem. Par vienu no iespējamiem postījumu iemesliem tika minēts plēsējdzīvnieku presings jeb plēsējdzīvnieku uzbrukumi, kuru ietekmē dzīvnieki koncentrējas lielos baros, kuros jūtas daudz drošāk. «Arī zinātniski pierādīts un izpētīts: pie lielāka plēsēju presinga dzīvnieki nodara daudz lielākus postījumus. Dzīvniekam vajag ātrāk paēst, kalorijām bagātāku barību, tas viņu piespiež doties uz ziemāju un rapšu sējumiem un arī jaunaudzēs,» teica H. Barviks.

Seminārā vairākkārt tika uzsvērts, ka katru meža dzīvnieku populāciju, koncentrāciju un nodarītos postījumus jāizvērtē katrā reģionā atsevišķi, neattiecinot situāciju uz visu Latviju. «Nedrīkst mērīt vidējo temperatūru, šobrīd Latvija nav blīvi briežu apdzīvota, ir jāskatās katra konkrētā vieta.» Postījumi jāizvērtē objektīvi: kur tie ir, kā tos nepieļaut un izlemt, ko iesākt.

Par lēmumiem, kas tikuši pieņemti Briselē, sanākušos medniekus informēja Latvijas Mednieku asociācijas valdes locekle, žurnāla «Medības» galvenā redaktore Linda Dombrovska. /Edgara Lāča foto/

Mednieku intereses Briselē

Šī gada 25. septembrī pateicoties FACE (Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija) un dalībvalstu lobijam, tika panākts, ka maina vilka statusu no īpaši aizsargājamas uz aizsargājamu sugu. Tas nozīmē, ka būs ierobežojumi, bet vilku turpmāk varēs medīt.

Par lēmumiem, kas tikuši pieņemti Briselē, sanākušos medniekus informēja Latvijas Mednieku asociācijas valdes locekle, žurnāla «Medības» galvenā redaktore Linda Dombrovska. Jau pirms gada tika pieņemts likums par svina skrošu munīcijas aizliegumu mitrājos visā Eiropas Savienībā, nu turpinās diskusijas, ka jāaizliedz visa veida svina munīcija. L. Dombrovska brīdina: «Protams, svins ir toksisks, aizliegums nāks, gatavojieties un piemeklējiet atbilstošu munīciju!» Topošais likums varētu ietekmēt arī pneimatiskos ieročus, kuriem šobrīd alternatīvas munīcijas nav.

Mednieks nav bieds

H. Barviks norāda, ka nereti medniekus uztver kā biedu, bet dzīvnieku populācijas ierobežošana ir būtiska, lai neciestu jaunaudzes un lauksaimnieku sējumi, būtu arī drošāka satiksme, mazāka slimību izplatība. «Mednieks sniedz sabiedrībai bezmaksas pakalpojumu, pats savā brīvajā laikā, pats par to piemaksājot ar savu naudu,» skaidroja H. Barviks. «Medības ir legāls instruments, kas nodrošina populāciju stabilitāti. Mums populācijas ir stabilas. Līdzko plēsēju nemedījam, tā plēsēju skaits pieaug, viņiem ir jābarojas. Dabā viss notiek cikliski: ir plēsējs — ir barība, nav barības — nav plēsēja, nav plēsēja — uzrodas barība,» skaidroja L. Dombrovska.

«Šajā sezonā aktīvie mednieki ir aptuveni 18 700, pēdējos divos gados mednieku skaits ir samazinājies par pusotru tūkstoti,» atklāj H. Barviks. Skaita samazinājumu noteikti ietekmējis  fakts, ka pēc grozījumiem Ieroču aprites likumā tika noteikts anulēt izsniegtās ieroču atļaujas Latvijas nepilsoņiem, bet kopumā tāda tendence ir novērojama jau pēdējo desmit gadu laikā. Darītāju un maksātāju paliek mazāk. Kādā brīdī mednieku kapacitāte var kļūt par mazu, lai tiktu galā — nākotnes izaicinājumu iezīmēja seminārā.