Eva Zibene: «Vēlamies, lai tirgū cilvēks iegūst visu un nav jābrauc uz veikalu»

Eva Zibene: «Vēlamies, lai tirgū cilvēks iegūst visu un nav jābrauc uz veikalu»

Ierodoties Talsu tirgus telpās, lai pavaicātu vadītājai Evai Zibenei par tirgus un kinoteātra «Auseklis» aktualitātēm, zālē valda radoša kņada — gatavošanās ceturtdienas pirmajam vakara tirgum (intervija notika pirms 6. decembra). Avīzes iznākšanas dienā pirmais ceturtdienas vakara tirgus jau būs noritējis, taču tas neliedz aprunāties par šīs idejas realizāciju un nākotnes plāniem abās iestādēs.

 — Kā izlēmāt piekrist izaicinājumam vadīt divas atšķirīgas iestādes?

— Es nebaidos no jauniem izaicinājumiem. Man šķita, ka es to varu. Sākumā nesapratu, kāpēc cilvēki taisa tik lielu ažiotāžu par šo lēmumu, jo es nebūt neesmu vienīgais cilvēks, kas strādā divus darbus, taču pie sevis noteicu, ka mani darbi pierādīs, ka esmu spējīga šīs iestādes vadīt. Iespējams, iedzīvotāji baidījās, ka tirgus vai kino pazudīs, taču tā nav. Man šķita ļoti saistoši tas, ka ir gan tirgus dzīve, gan kino kultūra. Redzēju, ka varu to savienot un tikt ar to galā.

— Vai pietiek laika vadīt divas iestādes?

— Ir jāmāk laiku plānot. Darbā tiek pavadītas daudzas stundas, jo vēlos, lai katra iestāde strādā ar pilnu jaudu, iet uz izaugsmi un neapstājas. Katrai iestādei ir savs stāsts, uzdevumi un mērķi, līdz ar to es darbā esmu daudz. Strādāju arī ārpus darba laika. Lai būtu pēc iespējas labāki sasniegumi, nevar iespītēties un teikt: es to nedarīšu, jo man par to nemaksā. Ir jābūt atvērtam un jādara darbs pēc labākās sirdsapziņas.

— Šobrīd, kad strādājat abās iestādēs, varat pastāstīt, cik viegli tās ir apvienot?

— Pēdējā laikā esmu sapratusi to, ka, ja cilvēki teic, ka kaut ko var izdarīt, tad tā ir patiesība, ja teic, ka nevar — arī tā ir patiesība. Es darbā pieturos pie tā, ka varu izdarīt. Man ir ļoti saspringts grafiks, katra diena ir pilnībā citādāka. Ļoti daudz plānoju darbus pa stundām. Dienas ir piepildītas, bet tieši tāpēc ir ļoti interesanti. Man nekad nav garlaicīgi.

— Kā radās ideja par vakara tirgu?

— Šobrīd tirgus tendences ļoti mainās. Ja sestdienas mums ir ļoti apmeklētas, tad ceturtdienu rītos ir visai mazs apmeklētāju skaits, līdz ar to arī grūtāk pierunāt tirgotājus tirgoties ceturtdienās. Tas ir visai loģiski, jo cilvēkiem šajā laikā ir darbs un viņi pirms tam neplāno atnākt uz tirgu. Tā nu pētīju, ko dara citi tirgi Latvijā un pasaulē. Izveidojām aptauju, kur ievācām vairāk nekā 380 viedokļus, un tikai 50 no tiem bija pret izmaiņām. Uztaisījām arī sapulci ar tirgotājiem, komandu un sapratām, ka šis ir lielisks brīdis, lai izmēģinātu, kā ir strādāt vakaros. Mums nebija, ko zaudēt, tāpēc sapratām, ka šis ir jāmēģina. Pagaidām vakara tirgus būs līdz aprīlim, kad sākas stādu sezona. Tirgotāji, kuri tirgo stādus un dārzeņus, ieteica sezonā laiku mainīt atpakaļ uz rīta pusi, jo tad dārzeņi ir svaigāki. Ļoti ceram, ka būs atsaucība no apmeklētājiem, jo tirgotāji izrāda ļoti lielu interesi. Ja parasti ceturtdienu rītos zāle bija pustukša, tad tagad visi galdi ir aizņemti.

— Aptauja bija pieejama tikai internetā?

— Nē, aptauja bija pieejama arī pie mums uz vietas. Cilvēki, kuri apmeklēja tirgu, varēja nobalsot tepat.

— Kas šobrīd liek cerēt, ka cilvēki tiešām nāks vakarā?

— Parunājot ar cilvēkiem uz ielas, var dzirdēt lielu interesi un atsaucību. Saprotam, ka iedzīvotājiem šī ideja ļoti patīk, bet to, kā tas reāli dzīvē strādā, mēs sapratīsim tad, kad sāksim darboties.

— Kāpēc tirgū ir mazāka aktivitāte nekā kādreiz?

— Patiesībā, ja salīdzinām pagājušā gada ieņēmumu datus, tad šogad tie ir palielinājušies par trīs reizēm! Tirgotāju ir ļoti daudz, sestdienās zāle ir pilna, šeit nav nevienas brīvas vietas. Ir tirgotāji, kuri gaida rindā uz tirgošanos zālē. Arī ārā ir ļoti daudz tirgotāju. Pie mums tirgoties brauc cilvēki no Āgenskalna tirgus. Šī gada laikā esmu sapratusi, ka Talsu tirgus vārds Latvijā ir daudz izskanējis un daudzi par to runā. Es domāju, ka mēs ejam tikai uz attīstību, tāpēc es nevarētu teikt, ka šobrīd aktivitāte ir mazinājusies. Protams, mums ir tirgotāji ar produktu grupām, ko vēl meklējam, jo vēlamies, lai cilvēks var atbraukt uz tirgu un sapirkt visu, ko vēlas, nevis braukt uz veikalu.

— Runājot par kino pasauli, vai turpināsiet tradīcijas, ko bijusī vadītāja Māra Cēbere iestrādājusi?

— Es turpinu viņas iesākto tradīciju — veidot izstādes kino telpās. Nedēļas sākumā noslēdzās Patrīcijas Raven gleznu izstāde, un jau šobrīd apmeklētāji var iet un baudīt Ulda Balgas izstādi ar ziemas fotogrāfijām. Arī pats kinoteātris ir izdekorēts Ziemassvētku noskaņās.

— Jūs aizvadījāt pirmo Mūzikas nakti, vai tā būs kā jauna tradīcija?

— Pirmā Mūzikas nakts notika novembrī — valsts svētku mēnesī —, tāpēc vēlējāmies atskaņot visiem iemīļoto latviešu grupu «Prāta Vētra». Negribējām, lai ar to viss beidzas, tāpēc uzrunājām kolektīvu «Draudzība», jo kas var būt labāks par dzīvo mūziku? Mūzikas nakts bija labi apmeklēts pasākums, pēc kura saņēmām labas atsauksmes. Es ceru, ka mums izdosies reizi ceturksnī veidot kaut ko līdzīgu. Tāpat arī Ziemassvētku laikā, 22. decembrī, būs iespējams redzēt filmas «Viens pats mājās» divas daļas. Tā ir tik iemīļota Ziemassvētku filma, ka man šķita ļoti jauki to parādīt uz lielā ekrāna. Ejam līdzi laikam, skatāmies, kas ir aktuāls, un cenšamies piedāvāt pēc iespējas dažādāku filmu klāstu, lai katrs var izvēlēties sev tīkamāko žanru. Man liels prieks, ka kinoteātris turpina darboties un ka tur viss iet tikai uz attīstību.

— Kādreiz kinoteātra seansi bija arī darba dienu vakaros, vai nākotnē plānojat seansus atkal organizēt darba dienās?

— Mums jāņem vērā 0,8 slodze. Šobrīd kino ir no ceturtdienas līdz svētdienai. Es nesaku «nē», jo arī man šāda ideja ik pa laikam ienāk prātā, īpaši, domājot par vasaru, jo vasarā nedēļas nogalēs visi kaut kur dodas un kinoteātris ir salīdzinoši mazāk apmeklēts. Iespējams, ka ar laiku kinoteātris varētu strādāt arī darba dienu vakaros. Ideja par šo ir dzīva.

— Vai ir vēl kāda ideja nākotnei?

— Ideju ir ļoti daudz, bet, pirms neesmu par visu 100% pārliecināta, nevēlos cilvēkiem lieki reklamēt un stāstīt to, par ko neesmu pilnīgi droša.

— Vai ir bijusi doma kinoteātri ievietot kādu mini tirdziņu vai tirgus telpās starp tirgošanos fonā ieslēgt kādu filmu?
— Pagaidām nē, bet man ir doma, iespējams, vasarā uztaisīt tirgū POP UP kino, kas varētu būt interesanti. Tirgotājus ievietot kinoteātra telpās gan es neredzu vajadzību. Bet, protams, viss atkarīgs no tā, kāds ir pasākums. Iespējams, kādu dienu patiešām kinoteātrī būs tirgotāji.

— Ja jūs abās vietās strādātu pilnu darba laiku, vai ir kas tāds, ko redzat, ka varētu vairāk attīstīt?

— Es šobrīd intensīvi pārvaldu abas iestādes, tāpēc redzu, kur kā trūkst, kur ir kaut kas jāmaina vai jāuzlabo. Es neesmu viena, man ir pilsētas pārvaldes komanda, kuri ir ļoti atsaucīgi un atbalstoši. Viņi mani ļoti motivē. Ja es būtu pavisam viena, tad, lai kaut ko sasniegtu, man tas prasītu daudz ilgāku laiku. Mēs ļoti veiksmīgi varam risināt dažādas lietas uzreiz, mēs uz nevienu negaidām. Tāpēc es nevaru teikt, ka šobrīd kaut ko nevaru izdarīt un ka varbūt nākotnē man būs laiks tam pieķerties. Es mēģinu darbus neiekrāt — ja kaut kas notiek, cenšamies problēmu risināt uzreiz. Man gan tirgū, gan kinoteātrī ir fantastika komanda, mēs strādājam no visas sirds, tāpēc arī mums viss tik labi sanāk.

— Jums notika dažādi tematiskie tirdziņi, vai tādi būs arī turpmāk?

— Es domāju, ka jā. Tematiskie tirdziņi ir ļoti interesanti, jo katrs tirgotājs piedomā pie tā, kā sevi pasniegt. Ļoti jāseko līdzi, lai svētki iekrīt dienās, kad mēs strādājam, — jāatrod piemērotākie datumi. Tāpat arī jāizvērtē tematikas aktualitāte, jo tas ir liels darbs — visus saaicināt un radīt īpašu atmosfēru. Ir jāizvērtē, vai atnāks pietiekami daudz cilvēku, lai ieguldītais darbs būtu tā vērts.