Aizvadītajās brīvdienās vētras laikā Mērsraga pludmalē izskalojies iespaidīga izmēra kuģa vraks. Lai gan tā vērtību vēl nepieciešams noteikt speciālistiem, pastāv iespēja, ka to varētu aprakt vai nogremdēt.
Visai iespaidīgo kuģa vraku steidz aplūkot kā vietējie iedzīvotāji, tā arī interesenti no tālākām vietām. Aptuveni desmit metru garais, jūras dzelmē līdz šim dusošais brīnums vizuāli izskatās kā asaka, jo ļoti labi saglabājies un turas kopā. Tikai divas tā ribas un pāris dēļu atrodami dažus metrus tālāk.
Rojas Jūras zvejniecības muzeja vadītāja Inese Indriksone norāda, ka šobrīd muzejs sliecas domāt, ka izskalotais vraks varētu būt no burinieku laivas. «Šis ir diezgan iespaidīga lieluma saglabājies kuģa vraks, jo patiesībā piekrastē ļoti bieži tiek izskaloti mazāki fragmenti. Šobrīd kuģa vrakam ir piesaistīta kultūras mantojuma pārvalde, un noteikti jāsagaida speciālists, kas to apskatītu un dotu konkrētāku viedokli,» teic I. Indriksone, piebilstot, ka pagaidām iespēja kuģa vraku saglabāt Rojas muzejā tomēr nepastāv, jo iepriekšējos gadījumos secināts, ka šie izskalotie vraku fragmenti pastāvīgi ir atradušies mitrumā, jūras mikroklimatā, kas veido apstākļu kopumu, lai fragmenti saglabātos tik ilgu laiku. Lai tos saglabātu citā vidē, būtu nepieciešams nodrošināt līdzvērtīgus apstākļus, jo saules ietekme šādus fragmentus ļoti bojā.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas speciālists Kaspars Markus Molls secina — vraks ir vērtība. «Atradums pilnīgi noteikti ir vērtīgs. Būtu nepieciešama tuvāka ekspertīze, lai kaut ko vairāk pateiktu. Ņemot vērā, ka kuģim būvniecībā izmantotas kaltās metāla naglas un arī brangas ir raksturīgas 18., 19. gadsimta kuģu būves tradīcijai. No ārpuses brangām ir iecirtumi, kas ir raksturīga klinkerbūves jeb pārlaidu būves tehnikai, ko izmantoja 18. gadsimtā Baltijas jūrā un arī citviet Ziemeļeiropas reģionā,» stāsta speciālists, uzsverot, ka Baltijas jūras dzelmē guļ tūkstošiem vraku.
Aicina nepostīt izskaloto atradumu
Kultūras mantojuma pārvaldē uzsver, ka izskalotā vraka izpētes laiks nebūs īss, kas nozīmē, ka pastaigu un apskates laikā gar to vēlams ievērot pašvaldības uzstādītās norobežojošās lentes. «Pārvietot vraku būs sarežģīti, speciālisti būs vajadzīgi iekonservēšanai, tā pārvietošanai, apstrādei un tā tālāk. Protams, to varētu izmantot, pieņemsim, kā vides elementu Mērsraga ciematā,» pieļauj Laucienes apvienības pārvaldes vadītājs Juris Kronbergs. Tomēr par tā tālāko likteni pēc apsekošanas galvenokārt lems Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
#sif_maf2024
