Mitrie un vēsie laikapstākļi pavasarī un vasaras sākumā ir ietekmējuši lopbarības ievākšanu – lielā daļā Latvijas saimniecību vēl aizvien nav veikts pirmais zālāju pļāvums lopbarības sagatavošanai, kas ierasti notiek maija beidzamajās nedēļās. Biedrība «Zemnieku saeima» norāda, ka noteicošais faktors lopbarības sagatavošanai būs turpmākie vasaras laikapstākļi, un, kaut gan ražas apjoma ziņā šis gads varētu būt optimāls, pastāv bažas par lopbarības kvalitāti.
Pirmais zālāju pļāvums šobrīd ir aizkavējies par vismaz trim nedēļām. Lielajās saimniecībās tas vēl nav veikts, taču vienlaikus ir arī dažas nelielās saimniecības, kam ir mazākas platības un kas pirmo pļāvumu jau ir veikušas.
«Ja raugāmies uz kopējo situāciju Latvijā, lauksaimnieki jau trīs nedēļas mokās un nevar uzsākt vai pabeigt pirmo pļāvumu. Ir tādas saimniecības, kas šobrīd pļāvumu nav uzsākušas, bet citas ir novākušas tikai 20-30 % no kopējās zālāju platības. Lopbarības ievākšanu un ražošanu lielā mērā ietekmē laikapstākļi. Šī gada pavasaris un vasaras sākums ir netipiski mitrs un vēss. Turklāt pēdējos gados ļoti bieža parādība Latvijā ir lokālie nokrišņi, kas būtiski ietekmē zālāju ražību. Nokrišņu atšķirības vērojamas ne tikai Latvijas novados, bet pat pagastu un saimniecību robežās,» skaidro Juris Lazdiņš, biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs.
Arī AS «Pampāļi» vadītājs un biedrības «Zemnieku saeima» valdes loceklis Mārtiņš Vaļko stāsta, ka ļoti sen nav bijis gads, kad teju jūnija vidū vēl nav ticis veikts pirmais pļāvums: «Mūsu saimniecībā Kurzemes pusē vērojām ilgtermiņa laika prognozes, kas bija ļoti nepastāvīgas lietus dēļ, un arī gaisa temperatūra bija par zemu, lai kvalitatīvi augtu tauriņzieži, proti, lucerna un āboliņš, kas lopbarībā nodrošina proteīnu. Pirmo pļāvumu vēl pagaidām veikuši neesam, jo zālāju masa un kvalitāte nebija pietiekoša, arī pēc zālāju krāsas, kas ir blāvi zaļa, varējām noteikt, ka tajā nav pietiekams proteīna daudzums. Mēs gaidām atbilstošus laikapstākļus, lai varam ievākt kvalitatīvu lopbarību — tādu, kura nav pārmitra un ir labi iefermentēta jeb ieskābusi, lai liellopi to varētu efektīvi uzņemt.»
«Pampāļos» zālāja augstums jau šobrīd sasniedz 80 centimetrus, un saimnieks stāsta, ka parasti pļāvums tiek veikts jau pie 40 centimetriem augstuma. Tas nozīmē, ka pirmā pļāvuma ražība būs divas reizes lielāka nekā pērn. Taču svarīgākais jautājums ir par kvalitāti — vai zālājs tiks pietiekami apvītināts, lai tajā nav augsts ūdens saturs un fermentācijas process noritētu veiksmīgi.
Kā skaidro «Zemnieku saeimas» pārstāvji, lopbarības ražas apjoma ziņā šis varētu būt optimāls gads, taču ir bažas par to, kāda būs lopbarības kvalitāte un kā ražas novākšanas procesā tiks ietekmēti lauki. Augsne ir mitra, tādēļ uz zālājiem redzama lielāka tehnikas ietekme. Varētu būt, ka saimniecībās nākamie zālāju pļāvumi būs nevienmērīgi — kamēr daļā platības zāle būs izaugusi, citviet zālājs tikai ataugs. Tas var radīt papildu sarežģījumus saimniekiem.
«Pērn zālāju un kukurūzas raža, ko arī izmanto lopbarībā, bija ļoti laba. Protams, bija lokāli nokrišņi un sausums, kas atsevišķām saimniecībām radīja izaicinājumus ražas ievākšanai, bet kopumā Latvijā pagājušais gads lopbarības sagatavošanai bija pateicīgs. Līdz ar to lielākajai daļai saimniecību ir palikuši gana daudz lopbarības krājumu, kuru izmantošana iestiepsies arī šajā gadā. Vismaz pagaidām satraukumam par to, ka lopbarība šogad varētu aptrūkties, nav pamata,» norāda Juris Lazdiņš.
Lopbarības ievākšana un ražošana turpināsies visu vasaru un iestiepsies arī rudenī. Par ražas apjomiem un kvalitāti būs iespējams spriest vēlāk, jo noteicošais būs tas, kādi laikapstākļi gaidāmi turpmākajos vasaras mēnešos. Ja tie būs labvēlīgi, lopbarību lielākoties būs iespējams saražot pašās saimniecībās, neizdodot finanšu resursus uz āru.
