Rihards Grencis ir talantīgs Pastendes pamatskolas 9. klases skolnieks, kurš savā brīvajā laikā ne tikai spēlē basketbolu, bet, kā pastāsta pats, daudz labprātāk rokā ņem rokā otu un glezno, nekā pavada brīvbrīžus, nirstot interneta dziļumos. Aprīlī un maijā Pastendes bibliotēkā apskatāma puiša mākslas darbu izstāde.
Ciemojoties bibliotēkā, darbinieces atzīst, ka Rihards Grencis esot jaunietis ar vairākiem talantiem un tiem, kuri kaut ko vērtīgu dara, vienmēr atliek laiks visam, kas sirdī tuvs. Pastendei nudien esot, ar ko lepoties.
Vislabprātāk glezno dabu
Jautāts, kā ikdienā sanāk apvienot otas meistarību ar basketbola bumbu, Rihards pastāsta, ka ieplāno savu brīvo laiku pavadīt lietderīgi un tik daudz uzmanības nevelta viedierīcēm, bet labprātāk glezno.
«Jā, arī tagad, kad esmu jau pabeidzis mākslas skolu, brīvajā laikā gleznoju, jo šī nodarbe patīk. Jau bērnībā zīmēju un gleznoju, jo tas kaut kā vilka, un kādi vērīgāki cilvēki ieteica, lai eju uz mākslas skolu, jo man esot talants. Manā ģimenē esmu vienīgais, kas glezno, bet ar savu dvīņu brāli gan esam atraduši vienotu valodu basketbolā,»
atklāj Rihards, kurš pērn absolvējis Talsu Mākslas skolu ar izcilību. Savā noslēguma darbā «Nākotnes pilsēta» viņš varējis izpausties par laika tematiku, darbs šķitis nudien aizraujošs, un arī ar rezultātu jaunietis ir apmierināts.
«Bet man vislabāk patīk gleznot dabu, nevis cilvēkus vai pilsētu. Portretus mācētu uzzīmēt, bet man ne īpaši patīk to darīt. Es parasti kādu skaistu ainu nofotografēju vai atrodu bildi internetā, ko pēc tam pārzīmēju un uzgleznoju. Man pašam sava mīļākā darba laikam nav, bet, ja tā padomā, tad laikam glezna ar briedi sanākusi diezgan labi. Atradu internetā bildi, bet bez brieža. Uzzīmēju to, kas bildē, un briedi piezīmēju klāt. Zīmēju agrāk ar guaša krāsām un ūdenskrāsām, bet tagad arī ar akrila. Un gleznošanu gribētu attīstīt vēl vairāk sava paša prieka pēc,» pastāsta 9. klases skolnieks, kurš pēc Pastendes pamatskolas absolvēšanas dosies mācīties visdrīzāk uz Talsu Valsts ģimnāziju, bet lēmumu līdz galam vēl nav pieņēmis. Viņu visvairāk interesē tieši matemātikas un inženierijas virziens.
Vaicāts, ko ģimene saka par viņa māksliniecisko vaļasprieku, Rihards atbild: «Mamma ir ļoti priecīga par smukām bildēm. Mājās pie sienām ir manas gleznas. Dažas bija jāņem nost no sienām, lai atnestu uz izstādi.»
Par skaisto izstādes gleznu, kurā redzama liesma, Rihards pastāsta, ka tā tapusi attālināto mācību laikā, kad bijusi pandēmija un mākslas skolā tika dots tāds uzdevums. Tas bijis laiks, kad nebijis īpaši viegli, jo attālināti darboties bijis daudz grūtāk, bet, tā kā lielākais ceļa posms jau bija noiets, pārliecinoši devies līdz finišam.
«Paldies visām skolotājām, kuras audzēkņiem iemāca vērtīgas lietas. Man šis laiks mākslas skolā ļoti patika, un es priecājos par iespēju tur mācīties. Jā, pats individuāli arī var iemācīties zīmēt, bet mākslas skolā to iemāca darīt profesionālāk, jo skolotāji ir profesionāļi. Ir ieteikumi, kā pareizi un kā vieglāk kaut ko izdarīt, kas ir ļoti vērtīgi,»
atzīst Rihards Grencis, kuram patikusi arī darbošanās ar mālu, ko mājās praktizēt noteikti nav tik ērti kā skolā.
Savs redzējums un izcilas spējas
Jautāts, vai varētu uzgleznot kādus pasūtījuma darbus, jaunietis smaidot teic, ka saņēmis jau mājienu, ka vajadzēs ko uzgleznot māsas draugiem. Un viņš noteikti varētu arī uzmeistarot lielformāta darbus, jo arī diplomdarbs nebijis maza formāta. «Tas mans darbs joprojām ceļo pa dažādām izstādēm un mājās vēl nemaz nav bijis. Būs jāatvēl vieta pie sienas, kad tikšu pie tā. Tādu darbu gan man būtu žēl pārdot, bet, ja man kaut ko īpašu pasūtītu, tad noteikti uzgleznotu un atlaistu viegli,» atzīst jaunietis, kura talantu pamanījuši arī bijušie mākslas skolas klases biedri, jo viss, ko viņš darījis, izdevies lieliski un, šķiet, bez lielas piepūles.
Talsu Mākslas skolas direktore Katrīna Vīnerte par bijušo audzēkni teic:
«Rihards mums bija no tiem mākslas skolas audzēkņiem, kuriem padevās viss. Viņam gan arī sports sirdī vienmēr ieņēmis īpašu vietu, tāpēc tad, kad bija apbalvošanas kādos konkursos, Rihards spēlēja basketbolu. Arī pagājušā gadā valsts konkursā viņš ieguva atzinību. Gribas sacīt, ka viņš ir izcils puisis. Savu noslēguma darbu viņš strādāja pie Ilzes Sapiegas, un skolotājai bijis apbrīnojami skatīties, kā viņš burtiski uzbūris savu darbu, sākot no viena stūrīša. Viņam ir savs redzējums un skaistas, izcilas spējas.»
#SIF_MAF2023
