Šonedēļ Kolkā gaidāmi divi radoši notikumi. Starptautiskajā tūristu gidu dienā 21. februārī Kolkas lībiešu saieta namā kolceniece un gide Dženeta Marinska interesentus vedīs ceļojumā «Ūši» sētas vēsturē, izceļot tās ļaužu lībisko piederību. Bet sestdien, 22. februārī, interesenti varēs svinēt Meteņus jeb Vastalovā, kā tos sauc lībieši.
Starptautiskā tūristu gidu diena ir reizē ar Dženetas dzimšanas dienu — abus apvienot vienā notikumā kļūst par Dženetas darbošanās tradīciju. Šoreiz galvenie varoņi būs viņas dzimtā sēta un priekšgājēji.
«Es neesmu aizrautīga baznīcas grāmatu lasītāja; to dara citi, un mūsu pusē tādu ir ne mazums. Ar citu palīdzību manas dzimtas koka saknes ietiekušās 18. gadsimtā. Mani pašu vairāk saista priekšmeti un pašu cilvēku liecības. Man liekas aizraujoši piekļūt tuvāk aculieciniekam,» stāsta Dž. Marinska. «Apziņa, par ģimenes lībiskajām saknēm vai drīzāk tas, ka ar mani ir kaut kas savādāk, nāca jau agrā bērnībā, kad dzirdēju, kā «Ūšu» mājās dzīvojošā Emīlija Stalte, dēvēta par Ūš Mīl, ar savu ciemiņu sarunājās man nesaprotamā valodā. Ar mani gan viņa šajā valodā toreiz nerunāja. Atceros arī, kad runa bija par vecotēvu, kuru es pati nekad neesmu redzējusi, vienmēr tika pieminēta viņa etniskā piederība — lībietis. Šo notikumu druskas manī veidoja izpratni par manu lībisko identitāti. Valodu apguvu, tiklīdz radās tāda iespēja. Tagad klausos un atšifrēju Emīlijas stāstus par ģimeni un mājām, kas iesniedzas muižas laikos: «Es to viss i redzēj’s».
Mūsdienās kārtības uzturēšanai mājās lietu organizatori iesaka visu, kas netiek izmantots, izmest. Mājai, kurai ir bēniņi, ir zināma priekšrocība — visu nevajadzīgo var pārvietot uz turieni. Tad pēc gadiem piecdesmit un vairāk, to visu organizējot, rodas muzeja krājums. Tāds veidojas arī manā īpašumā. Liekot to visu kopā, radu savas sētas stāstu, ar kuru dalīšos.» Pop up izstādē būs skatāmi cilvēku un sētas dzīves stāstus raksturojoši priekšmeti. Kā interesants pienesums priekšmetu klāstā būs dažādu politisko varu atspoguļojošas naudas vienības, ko saglabājusi «Ūšu» māja.
Savukārt Meteņi ir brīdis, kad īsās ziemas dienas paliek garākas un laiks sāk griezties uz pavasara pusi. To sauc arī par Meteņdienu, Miesmeti, Pīrāgdienu, Vastlāvi, Aizgavēni, Kuļu vakaru, Budēļu vakaru, Buduļdienu, arī par Kurmja vakaru. Šie svētki bija nozīmīgi un priecīgi, tie ievadīja pavasara un jauna saimnieciskā gada sākumu. Pirmsgavēņa laiks, kad vēl varēja sātīgi paēst, tāpēc galdā tika likts bagātīgs ēdiens — pankūkas, cūkas galva, zirņi, pīrāgi un citi sātīgi ēdieni. Apaļas formas ēdieni (piemēram, pankūkas) simbolizē sauli, kas ar katru dienu kļūst spēcīgāka. Tāpēc Vastalovā 22. februārī Kolkā saimnieces dižosies ar pašu ceptām pankūkām, ko katra aicināta paņemt līdzi.
/Attēlā: Dženeta Marinska. Edgara Lāča foto /
#SIF_MAF2024
