Obligātai bioatkritumu šķirošanai atsaucība maza

Obligātai bioatkritumu šķirošanai atsaucība maza

Nu jau mazliet vairāk nekā nedēļu Latvijā sākusies bioloģisko atkritumu dalītā vākšana. Teorētiski. Jo praktiski iedzīvotāju atsaucība nav vērojama un zaļajiem, dzeltenajiem un zilajiem konteineriem vēl viens – brūnas krāsas konteiners – tā īsti arī nav pievienojies. Talsu novadā to dara tikai viena māja, kas arī šobrīd apsver, vai bioloģisko atkritumu vākšanu uz brīdi neiepauzēt. Tikmēr pašvaldība un atkritumu apsaimniekotājs uzskata, ka panikai nav pamata, jo jauninājumu ieviešanai nepieciešams laiks.

Talsi. Darba iela. Un darbiņu te dara labi – tā visai simboliski var teikt par vienas no Talsu lielākās daudzdzīvokļu mājas centieniem šķirot bioloģiskos atkritumus. Vēl pirms tagad janvārī stājās spēkā prasība par pārtikas atkritumu šķirošanu, māja pieteicās šo visu iemēģināt jau četrus mēnešus agrāk.

Ikdienā gan Matīss novērojis, ka nereti atkritumu saturā var redzēt plastmasas maisiņus, ko iedzīvotāji pagaidām vēl nav iemācījušies izmest citos konteineros. Citādi ar atkritumu šķirošanu veicoties labi, lai gan pie jauniem ieradumiem esot jāpierod. “Sākumā pašam arī – kartupeļus mizo, pēc tam miskastē iekšā. Tad atceries: “Ai, tas taču jāšķiro!”, krāmē atkal ārā visu, liek iekšā spainītī. Nu jau ir iegājies. Nu jau arvien mazāk netīšām tiek izmests ārā atkritumu konteinerā,” stāsta Darba ielas 19 mājas vecākais Matīss Raks-Lasmanis.

Pilotprojektam beidzoties divu brūno konteineru vietā Darba ielā 19 palicis viens, jo pašiem šķitis, ka ziemā, tie piepildīsies lēnāk. Bet nu kļūst skaidrs, ka viens konteiners, ko izved reizi nedēļā, 70 dzīvokļu mājai tomēr par maz. Taču šobrīd īpašnieku starpā norit iekšējais balsojums – tiesa, nevis, lai noskaidrotu, vai konteineru skaitu nevajag palielināt, bet vai no šķirošanas nevajag atteikties. “Negribēšana maksāt – tas, man liekas, nē, bet slinkums varbūt. Jo tomēr ir jau tāda klapata arī. Tev tam trauciņam ir jābūt, man par laimi ir balkons, kur ziemā to varu turēt. Rudenī arī kamēr aukstais periods, bet vasarā būs droši vien biežāk jāiznes,” tā Matīss Raks-Lasmanis. “Es domāju, ka cilvēki ir ļoti slinki – pieraduši pie tā, kā viņiem ir bijis, un grūti pārmainīties. Ja mēs gribam turpināt dzīvot daudz labāk, tad vajadzētu šķirot,” teic Darba ielas 19 mājas iedzīvotāja Gita Liepājniece.

Lai nebūtu pārpratumu – bioatkritumu šķirošana ir obligāta joprojām. Taču pilotprojekta mājā diskusijas par šķirošanas pārtraukumu sākusies, jo Talsu novada pašvaldības saistošajos noteikumos minēta atkritumu, nevis konkrēti “bioatkritumu” šķirošana. Provizoriski līdz maijam, kamēr saistošajos noteikumos tiks izdarīti grozījumi vai papildinājumi, bioatkritumu šķirošanu iepauzēs.

Tikmēr Talsu novadā Darba iela 19 joprojām vienīgā māja, kas bioloģiskos atkritumus šķiro, pārējie īsti interesi pat neizrāda. “Mēs šķirojam, bet mums ir arī kompostkaudze, un tos bioloģiskos atkritumus visus uz kompostkaudzi,” dalās Talsu novada iedzīvotāja Gunta. “Es šķiroju arī plastmasu un papīru, bet nedēļas beigās nav vieta, kur likt konteinerā, jo tas ir pārblīvēts. Jāliek parastā konteinerā, un es pa velti esmu šķirojusi. Ja biokonteiners būs pietiekoši liels, ka var šķirot, tad, jā, bet, ja kā plastmasām, tad kāda jēga šķirot?” stāsta Ārija, Talsu novada iedzīvotāja. “Es domāju, ka zema atsaucība ir tāpēc, ka nāks siltāks laiks, taču smakos viss. Es tā domāju, es nezinu,” tā Gunta.

“Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra””, kas darbojas arī Talsu novadā, skaidro, ka nereti iedzīvotājiem nepareizs priekšstats, kā sistēma sāks darboties. Viņiem šķiet, ka obligātums izpaudīsies tā, ka uzņēmums pats vienkārši novietos brūnos konteinerus blakus citiem. Bet patiesībā vēlme noslēgt līgumus par  bioatkritumu šķirošanu jāizrāda iedzīvotājiem pašiem. Tas arī lielākais klupšanas akmens – iedzīvotāji vienkārši gaida. Tikmēr pati “Piejūra” apgalvo, ka esot bioatkritumu šķirošanai gatava.

Poligonā “Janvāri” ir viens no atkritumu kalniem, un katru gadu tas kļūst arvien lielāks. Taču attīstot bioloģisko atkritumu šķirošanu un sākot lietot jaunās iekārtas, uzņēmums cer kalnus samazināt.

Poligonā “Janvāri” top bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīca, kuras iekārtas sāks testēt martā. Gatava startēt arī uzņēmumam ilgi gaidīta tehnika, kas šķiros atkritumus. Tajā, trumuļsiets ar speciāliem nažiem rotējot, ļaus atbrīvoties, piemēram, no plastmasas maisiņiem. Iekārta arī no neapzinīgi nešķirotajiem atkritumiem atdalīs bioloģisko daļu. “Un tas aiziet tālāk kā izejas materiāls uz tuneļiem, kur notiks pūšanas process, apmēram 30-35 dienas, kur izdalīsies metāna gāze. Prognozējam, ka viena tuneļa ietilpība ir apmēram uz 300 tonnām, un tas ir apmēram mēneša, pusotra mēneša apjoms, kas tiks atšķirots un ielikts iekšā tuneļos,” stāsta SIA “AAS “Piejūra”” valdes loceklis Ēriks Zaporožecs.

Savukārt metāna gāze ļaus ražot elektroenerģiju, kas tālāk darbinās, piemēram, šķirošanas iekārtu. Šobrīd pašvaldība ne tikai papildinās saistošos noteikumus, bet veidošot arī Rīcības plānu. Vides speciāliste cer, ka ar iedzīvotāju informēšanu un tēmas aktualizēšanu, cilvēki iesaistīsies aktīvāk. “Protams, ir žēl, ka cilvēkiem nav tā iekšējā sajūta par to, ka atkritumi ir jāšķiro. Un ka tikai tad, kad kaut kas ir obligāti vai par to soda, cilvēki sarosās,” saka Talsu novada pašvaldības vides speciāliste Ieva Krotova. “Ar labajiem piemēriem, kur mājas rāda – jā, mums, piemēram, samazinājās nešķiroto sadzīves atkritumu konteineru skaits. Tikai tādā veidā,” tā Gunda Cīrule, “Talsu namsaimnieka” Dzīvojamā fonda nodaļas vadītāja.

Talsos daudzdzīvokļu mājai par vienu bioloģiskā atkritumu konteinera izvešanas reizi jāmaksā 2,36 eiro. Par tāda paša apjoma nešķirotu atkritumu konteineru – gandrīz četri eiro –, ko pareizi šķirojot var samazināt. Bet Talsos uzskata, ka pagaidām šis motivējošais “burkāns” šķirot pārtikas paliekas un citus bio atkritumus neesot pārāk salds. Vajag finansiāli labāku motivāciju.