Dundagā plosās nāvējoša narkotiku sērga

Aplūkojot kādas dundadznieku domubiedru sociālās vietnes Facebook grupas saturu, laikraksta redakcijas darbinieki pamanīja ierakstu par narkotiku neprātu Dundagā. Vietējie zina sacīt, ka arvien biežāk no narkotiku pārdozēšanas mirst gados jauni cilvēki, tāpēc personiski uzrunājām diskusijas dalībniekus, lai izprastu problēmas apmērus un pašu domas par iespējamiem risinājumiem.

Bijusī dundadzniece Kristīne Dozberga atzīst, ka uz savu dzimto pusi no ārzemēm brauc arvien retāk, jo nespēj noskatīties uz to, kas noticis ar pašas vienaudžiem un neprātu, kas posta jauno paaudzi.

«Man laikam bija pārāk sakrājies, ka klasesbiedri viens pēc otra mirst no pārdozēšanas, bet neviens neko nedara. Es dundadznieku domubiedru grupā internetā ierosināju šo diskusiju, jo no sirds vēlos, lai mēs apvienojamies un tiekam sadzirdēti. Jā, ja vajadzēs, sazināsimies arī ar «Bez Tabu» un visiem pārējiem, kuri var palīdzēt, jo tas ir prātam neaptverami, ka visi zina pat to, kas pārdod narkotikas, bet izliekas, ka tas nenotiek. Dzīve vienkārši turpinās, bet kapi ir pilni ar jauniem cilvēkiem, kuri miruši no narkotiku lietošanas,»

sarunā sašutumu līdzdala Kristīne, sakot, ka narkotisko vielu lietotāju skaits tikai pieaug.

Nebaidās ne tirgot, ne lietot narkotikas

Nobažījusies jaunā sieviete pauž viedokli, ka, viņasprāt, šīs problēmas risināšanā aktīvi jāiesaistās pēc iespējas plašākai sabiedrībai, jo tā nav kādas atsevišķas cilvēku grupas problēma, bet tas skar visus vietējos iedzīvotājus. Narkotiku lietotāju vidū vairāk esot puišu, un Kristīne Dozberga izteic neizpratni par to, kur lūkojas atbildīgās iestādes, kuru kompetencē ir šādi likumu pārkāpumi, jo viss notiekot burtiski acu priekšā. Kā lielu problēmu viņa min faktu, ka narkotikas pašlaik Dundagā var iegādāties arī mazgadīgas personas, ko agrāk nebija tik viegli izdarīt, jo bijis nerakstīts likums, ka nepilngadīgiem narkotikas netirgo. «Bet saprotams jau, ka tas neko nemaina, jo tāpat, ja grib, pie «mantas» var tikt ikviens. Nepilngadīgiem pat pašiem tiek piedāvāts tirgot šīs narkotiskās vielas.

Šokē tas, ka visi zina, kas notiek, bet tas viss turpina attīstīties. Kādi tirgotāji tika arī apcietināti, bet pēc maza brīža jau atkal staigāja pa Dundagu. Pārsteidz tas, cik viegli par šādiem noziegumiem cilvēki tiek cauri sveikā. Tas gribot negribot liek par kaut ko aizdomāties. Narkotiku lietošana Dundagā nav nekas jauns, bet agrāk tas nebija tādā apmērā. Manuprāt, tieši pēdējo divu gadu laikā tas viss notiek tik atklāti, jo nebaidās ne tirgot, ne lietot, jo zina, ka nekas par to nebūs.

Svarīgi, ka ir bijība arī no policijas reidiem. Citādāk ir tāda patvaļa. Apdraudējums ir tas, ka tas parauj līdzi jauniešus. Es savus bērnus negribu vest uz Latviju, jo cik tur vajag, lai pavilktu līdzi? Es nejūtos vairs kā mājās. Kur jaunieši dabū finanses narkotikām? Sākumā viņiem iedod uz parāda, kur aug procenti. Tad viņi iet un mēģina kaut kā parādu atdot, atņemot telefonus vai veicot citādas manipulācijas, vai fiziski tiek nokārtotas darīšanas,» atklāti pastāsta K. Dozberga.

Nepieciešams apgrūtināt narkotiku tirdzniecību

Tāpat jaunā sieviete min, ka narkotikas tirgo un izplata vietējie. «Pirms diviem gadiem biju Dundagā tētim uz bērēm. Pati personīgi izsaucu policiju, kad skaidri zināju, ka cilvēki konkrētā dzīvoklī lieto narkotikas. Kāda sieviete meklēja savu vīru, un mums visiem likās, ka tai dzīvoklī visi jau ir miruši, jo neviens nevēra vaļā durvis. Izsaucu naktī policiju, un tā atbrauca. Iegāja desmit minūtes parunāt, iznāca ārā, un it kā nekas nebūtu noticis. Vai nav jāuztaisa kādas analīzes, kas uzrāda, ka lietotas narkotikas, un pēc tam nav jāsauc pie atbildības? Ja to darīja, kā tie cilvēki var būt uz brīvām kājām?» neizpratni pauž Kristīne.

Bijusī dundadzniece pastāsta, ka pašlaik narkotikas Dundagā nopirkt varot tikpat viegli kā maizi.

«Tāda sajūta, ka neviens vienkārši negrib ķēpāties ar šo visu. Tāpat visi zina, ka narkomāni zog. Aizkulises patiesībā ir ārprātīgas. Bijusi arī policija šajā sakarā, bijušas tiesas, bet nepaiet ilgs laiks, kad vainīgais atkal staigā pa Dundagu un turpina savu dzīvesveidu. Patiesībā bail pat domāt, kāda situācija būs pēc gada.

Saprotu, ka šiem ļaudīm nepieciešama palīdzība. Man tuvs cilvēks arī bija iekritis narkotiku atkarībā, bet ļoti gribēja no tā visa tikt ārā. To zinu, jo ar viņu runāju. Viņš griezās arī pēc palīdzības oficiālā iestādē. Tur sacīja, ka viņam iedos nosūtījumu pie narkologa. Viņš gaidīja, bet vairāk par solījumu neko nesaņēma. Nākamajā reizē devos viņam līdzi un centos noskaidrot, kā tas var būt, ka tas, kurš meklē palīdzību, to tomēr nesaņem. Nu jau ir par vēlu, jo šis cilvēks ir miris.

Protams, pret paša gribu jau neko nevar. Bet ir jādara viss, lai šiem dīleriem būtu pēc iespējas sarežģītāk tirgot, bet atkarīgajiem — iegādāties. Viegla piekļuve to visu vairo,» savas domas pauž Kristīne. Viņa tāpat atzīmē, ka Dundagā cilvēkiem nav ko darīt, kas rada arī depresīvas domas un nospiestību. «Jā, bērniem un skolēniem ir nodarbes, taču citiem jauniem cilvēkiem pat nav īsti, kur aiziet. Nav alternatīvas. Tas šo problēmu varbūt saasina, ko vajadzētu risināt sabiedrībai kopumā. Ir jārīkojas un jāsāk no viena gala, jo citādi var sanākt, ka Dundagā būs tikai pensionāri, jo jauno vairs nebūs,» turpina stāstīt bijusī dundadzniece, kura nenoliedz, ka agrāk dzimtajā pusē ciemojusies daudz biežāk, jo viss, ko redz tagad, ir narkomāni, kuri grib aizņemties naudu, lai aizietu aiz stūra nopirkt kārtējo devu.

«Vēl var redzēt, kā mētājās šprices vai salietojies cilvēks guļ kādā stūrī. Jā, narkomāni špricējas, un zālīte un tabletes jau ir kā izsmiekls. Protams, kur šprices, tur AIDS un viss cits. Domāju, ka jārīko kontroles un reidi. Ja zina, kas un kur tirgo un lieto, cik tur darba, lai pieķertu? Labi, vienreiz neko neatradīs, bet kādreiz taču uzķersies. Narkotikas tirgo visiem redzamā un zināmā vietā. Tas ir normāli? Cilvēks pats lieto un tirgo. Ja redz, ka tur apgrozās kāds noteikts kontingents, diez ko viņi tur dara?»

pārdomas līdzdala Kristīne. Viņa atzīst, ka kopīgs iedzīvotāju ziņojums Valsts policijai vēl nav rakstīts, bet tas noteikti ir jādara.

Nepieciešami radikāli risinājumi

Savukārt uzrunātais dundadznieks Nauris Pjuts pastāsta, ka ir dzimis Dundagā un šīs puses «aizkulises» zina ikviens vietējais.

«Mēs, dundadznieki, varbūt arī esam lepni, bet mums nav vienalga, kas šeit notiek — ne ar Dundagu, ne ar dundadzniekiem. Un diemžēl mūsu pusi ir pārņēmis šausmīgs narkotiku vilnis. Ja vēl pirms vairāk nekā desmit gadiem Dundagā bija trīs narkomāni, par kuriem visi zināja un to pieņēma, jo nekādu apdraudējumu apkārtējie nesajuta, tad tagad narkotisko vielu lietotāju skaits ir ne tikai lielā skaitā palielinājies, bet regulāri no šo vielu lietošanas sāk mirt pavisam jauni cilvēki.

Tālu jau nav jālūkojas, jo arī pagājušajā gadā vairāki cilvēki mira no narkotiku lietošanas. Visi šie ļaudis dundadzniekiem bija labi zināmi — kādiem bērnības draugi, kādiem skolas biedri, kādiem kaimiņi vai cilvēki, ko regulāri satikuši ikdienā. Un paradokss ir tas, ka Dundagā iedzīvotāju skaits pēdējos gados turpina samazināties, bet narkotiku lietotāju skaits ir palielinājies.

Protams, jautājums nav par to, kāpēc notiek šie pārdozēšanas gadījumi. Latvijā, kā dzirdēts, tīrā veidā heroīns vairs nav pieejams, bet narkotiku tirgū parādījies, piemēram, fentanils, kas ir 10 reizes stiprāks par heroīnu. Lietotāji to labi zina, bet vajadzība pēc šīs vielas ir tik ļoti liela, ka viņi ir gatavi spēlēt šo «krievu ruleti» ar nāvējošo vielu,» atzīst dundadznieks. Viņam visgrūtāk ir saprast, kāpēc šāda situācijā iekrīt jaunieši, kuriem viss ir. Tie ir jaunieši, kuriem netrūkst ne vecāku mīlestības, ne draugu. Vai pat jaunieši, kuriem jau ir iegūtas labas profesijas. Tie nav gadījumi, kad cilvēks aiziet neceļos, jo nāk no nelabvēlīgām ģimenēm.

«Protams, ka tad, kad cilvēks jau ir pamatīgā atkarībā, ar esošo algu nav pietiekami, lai nosegtu izmaksas vielu iegādei. Tad, kad atkarīgais jau ir zaudējis darbu, jo vairs nespēj tur ierasties skaidrā prātā, saprotams, ka šī nauda tiek iegūta nelegālos ceļos — visbiežāk zādzībās. Tad arī cietušie sameklē vainīgo, kas šo zādzību ir veicis, un izrēķinās pašu spēkiem.»

Arī viņš atzīst, ka šokējošākais ir tas, ka visi Dundagā zina, kura persona tirgo narkotikas, bet pašvaldības policija to «nezina». «Dundagas jaunieši labprāt izrēķinātos ar pašu narkotisko vielu tirgoni, bet to nav izdarījuši tikai tā iemesla pēc, ka likums viņus šajā gadījumā neaizstāvēs un viņi būs spiesti atbildēt likuma priekšā,» atzīst Nauris Pjuts, kurš saprot, ka diez vai ar to būs līdzēts, jo tuvumā ir Talsi, Roja un tā pati Rīga, kur arī var aizbraukt un iegādāties to pašu.

Jautāts, kādu risinājumu redz šai problēmai, Nauris atzīst, ka nepieciešams veikt šo atkarīgo cilvēku uzskaiti un apzināšanu. Ar katru no viņiem būtu nepieciešams strādāt individuāli un nodrošināt ar medikamentiem, lai pazustu tieksme pēc narkotikām. Kā minimums, viņaprāt, būtu nepieciešama psihologa terapija, lai viņi apzinātos, ka ir citas nodarbes un veselīgas alternatīvas, bet šajā gadījumā rodas jautājums, kur ņemt papildu finansējumu. Tāpat dundadznieks pastāsta, ka turpmāk tiks veidota komunikācija ar Dundagas pagasta pārvaldi, lai meklētu kādus risinājumus un iespējas, jo narkotiku neprāts ir aizgājusi pārāk tālu.

Situācija ir satraucoša

Sazinoties ar Dundagas pagasta pārvaldes vadītāju Andri Kojro par narkotiku sērgu Dundagā, kas laupījusi jau daudzu jaunu cilvēku dzīvības, viņš nenoliedz, ka reālā situācija ir tāda, ka aptuveni pēdējo divu gadu laikā apglabāti astoņi vīrieši līdz 30 gadu vecumam, kas, protams, ir satraucoši.

«Es gan nezinu, kā varu palīdzēt šīs problēmas risināšanā, un man tas būtu vispirms jāizzina. Šīs ir tādas lietas, kuras vajadzētu runāt policijas klātbūtnē, jo tā ir viņu kompetence, jo šeit neder frāzes «Man liekas…» vai «Man šķiet…» Es zinu tikai to, ka miruši daudzi jauni cilvēki. Un nezinu, vai man būtu jāizzina kanāli vai jāsaprot, kā tas viss notiekas. Vai jāapzina apmēri. Jā, iedzīvotāji visdrīzāk ir par to satraukušies, jo tādi gadījumi atkārtojas diezgan regulāri. Šos cilvēkus var redzēt, bet šādu personu tuvinieki atzīst, ka apstādināt to visu nav iespējams… Bezmaz vai ir tikai viens ceļš. Jā runā, ka narkotiku lietošanas līmenis Dundagā ir augsts un piegādes ir regulāras, bet to, kas īsti tiek lietots, to zina tikai viņi paši, kas tirgo un lieto,»

atzīst Andris Kojro.

Sintētiskie opioīdi — biežs pārdozēšanas iemesls

Uzrunājot Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāju Astrīdu Stirnu, viņa atzīst, ka fentanils pašlaik nav tās opioīdu grupas narkotikas, ko Latvijas narkotiku tirgū pieprasa visbiežāk, bet korekti būtu runāt par jauno cilvēku nāves gadījumiem Dundagā, ja ir precīzs mediķu slēdziens par konkrētu narkotisko vielu pārdozēšanu.

«Bet, jā, fentanils ir sintētiskie opioīdi, no kuriem var būt arī pārdozēšana. Pašlaik ļoti populāri narkotiku tirgū ir sintētiskie nitazēni, kas ir ārkārtīgi spēcīgi un ar lielu pārdozēšanas risku. Jā, narkotikas ir kļuvušas ļoti pieejamas. Pie tam arī bezkontaktā, jo tās var pasūtīt pa internetu, tāpēc policijai ir diezgan grūti atrast iegādāšanās avotus. Un, iegādājoties narkotikas, neviens jau īsti nezina vielu koncentrāciju tajās, kas var izraisīt nāvi. Ja laicīgi netiek izsaukta ātrā palīdzība un netiek ievadīti antidoti vai pretvielas, tas beidzas letāli.

Arī Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs, kas veic pēcnāves izmeklējumus, apstiprina, ka pieaug sintētisko opioīdu lietošanas gadījumi un tieši šīs nitazēnu grupas. Tie ir sintētiskie opioīdi, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu un izraisa elpošanas apstāšanos,» atzīst narkoloģe. A. Stirna akcentē, ka arī no vienas vienīgas narkotiku lietošanas reizes cilvēks var aiziet bojā, jo neviens nevar prognozēt vielu koncentrāciju konkrētajās narkotiskajās vielās. Organisms var saņemt arī pirmo un letālo devu.

Jaunās narkotikas no nitazēnu grupas ir pat desmit reizes spēcīgākas par fentanilu. Jāpiebilst, ka nitazēnus radīja kā potenciālas pretsāpju zāles gandrīz pirms sešdesmit gadiem, taču lielā pārdozēšanas riska dēļ tās neapstiprināja lietošanai. Tagad nitazēnus un tā atvasinājumus ražo nelegālās laboratorijās, un šī viela nonāk narkotiku tirgū gan tīrā veidā, gan kā piejaukums citām narkotikām, arī veipu jeb elektronisko cigarešu šķidrumiem.

Opiāti pirmajās reizēs daļai izraisa eiforisku stāvokli, miermīlību, daļai savukārt nepatīkamas sajūtas ar saindēšanās pazīmēm. Tomēr tie ļoti ātri rada spēcīgu fizisku un psihisku atkarību. Labās sajūtas vairs neatkārtojas, bet ar katru nākamo devu nākas mazināt atkarības radītās nepatīkamās sajūtas. Cilvēks ir gatavs uz jebko jaunai devai. Opiātiem un, jo īpaši jaunajām narkotikām, ir nepatīkamas un pat dzīvībai bīstamas blaknes. Par skābekļa katastrofālu trūkumu audos liecina zilgani nagi un lūpas, vemšana, nespēja pamosties un runāt. Var būt arī sirdsdarbības un elpošanas apstāšanās.

Valsts policija jau cīnās ar sekām

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Kurzemes reģiona pārvaldes jautājumos Madara Šeršņova informē, ka šobrīd Dundagas pusē ir viens aktīvs kriminālprocess par narkotisko vielu apriti, kurā notiek izmeklēšana. Savukārt 2022. gada aprīlī Valsts policijas amatpersonas kādā īpašumā Dundagā kriminālprocesa ietvaros izņēma vairāk nekā 100 gramus marihuānas. Šobrīd izmeklēšana kriminālprocesā jau ir pabeigta.

«Ja tiek runāts par narkotisko vielu apriti pēdējā laikā un salīdzinājumā ar citām pilsētām, Dundagā tā nav iezīmējusies kā problēma ikdienā, proti, pagājušajā gadā no vienas adreses Dundagā medicīnas iestādē par narkotisko vielu iespējamu lietošanu nogādātas divas personas, no citas adreses — viena persona. Pret šīm personām uzsākti administratīvo pārkāpumu procesi. Tāpat, veicot ikdienas pienākumus, tiek fiksētas personas, kuras pie automašīnas stūres sēdušās alkoholisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Dundagā, kā arī Dundagas pagastā pagājušajā gadā nav fiksēti gadījumi, kur personas pie transportlīdzekļa stūres atradušās apreibinošo vielu ietekmē. Alkoholisko dzērienu ietekmē pērn gan pieķertas vairāk nekā 10 personas. Valsts policija vēlas uzvērt, ka šī cīņa ar nelegālo alkoholu, tabaku un narkotikām ir mūsu kopīgā cīņa un iedzīvotāji ir aicināti ziņot par to, ja viņiem ir aizdomas, ka kāds tirgo narkotiskās vai psihotropās vielas.»

Jautāta par narkotiku lietošanu jauniešu vidū, M. Šeršņova min, ka Valsts policija ir tā, kas jau cīnās ar sekām. «Jāatceras, ka pirmie, kuri var pamanīt, ka bērns sācis lietot narkotikas, ir viņu tuvinieki — vecāki, radinieki, draugi, skolas, klasesbiedri, skolotāji. Un šādos gadījumos policija, ja konstatē, ka persona ir narkotisko vielu ietekmē, viņu aizved uz ekspertīzi. Likums paredz, ka par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos vai glabāšanu nelielā apmērā vai par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu lietošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no 50 līdz 280 eiro. Ja persona atkārtoti gada laikā ir nonākusi policijas redzeslokā par narkotisko vielu lietošanu, tad jau iestājas kriminālatbildība.

Saskaņā ar Krimināllikumu, par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos vai glabāšanu nelielā apmērā bez nolūka tās realizēt vai narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu lietošanu, ja to izdarījusi persona, kura brīdināta par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un lietošanu, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu,» informē Valsts policijas darbiniece.

M. Šeršņova nosauc arī iemeslus, kāpēc jaunieši uzsāk lietot narkotikas, proti, tas ir vienaudžu spiediens, vēlēšanās iegūt pieaugušā statusu, ziņkārība un interese visu izmēģināt, zema pašcieņa, nestabila situācija ģimenē. Savukārt pazīmes, kas vecākiem būtu jāievēro bērnos, kuriem draud šī problēma, ir antisociāla uzvedība (noziegumu izdarīšana), sekmju pasliktināšanās skolā, agrāk svarīgas sociālās vai atpūtas aktivitāšu samazināšanās vai pārtraukšana, skolas kavēšana vai neapmeklēšana, motivācijas trūkums. Uzmanība tāpat jāpievērš bērna nolaidībai, miega traucējumiem, svārstīgam un depresīvam noskaņojumam, nesaskaņām ar vecākiem un ātrai aizkaitināmībai, tāpat arī lielākas kabatas naudas prasīšanai, nepamatojot tās nepieciešamību. Fiziskas pazīmes, kuras liecina par to, ka tiek lietotas apreibinošās vai psihotropās vielas, ir smaka (tabakas, alkohola, marihuānas), dūrienu pēdas vēnās, personiskajās mantās atrodamas tabletes, LSD markas, īpatnējas «cigaretes».

#SIF_MAF2023