Jau vairāk nekā nedēļu Talsu novads sociālajos tīklos seko līdzi kāda suņa dzīvesstāstam. No nosalšanas Čapīti paglāba tikai iedzīvotāju nevienaldzība, kas nepadodoties vairāku dienu garumā suni meklēja. Šobrīd stāsts ir ar laimīgām beigām – suns ne tikai atradis jaunas mājas, bet tajā ģimene uzņēma arī Čapīša draugus kaķus – taču, sekojot suņa dzīves stāstam, pārmetumus šobrīd saņem Talsu novada pašvaldības Dzīvnieku patversme “Ausma”.
Čapītis ir augumā mazs sunītis ar iesirmu bārdiņu. Ceļš pie vetārsta nu jau viņam ierasts, jo pēc vairākām salā klaiņojošām dienām dzīvniekam jāatgūst veselība. Iepriekšējā saimniece viņu dēvēja par Čipīti, bet, to pat nenojaušot, jaunie saimnieki viņu nosauca par Čapīti. “Viņš staigāja pa istabu, un viņa nadziņi pa laminātu skanēja “čap, čap, čap”. Tad nu mēs iesaucām viņu par Čapiņu,” stāsta Čapīša jaunais saimnieks Madars Raspopovs.
Čapīti salā, gandrīz nekurienes vidū, pamanīja kāda sieviete, kas to publicēja sociālajos tīklos. Viņu pašu nobijušais sunītis sakoda. Bet Mārīte Priede saprata, ka dzīvnieku nevar tur atstāt. “Man šķita, ka tas nav normāli. Es nevaru ieiet gulēt, kad ārā ir ļoti auksti, ka tu nevari pat rokas paturēt ārā, uzreiz jau salst. Man bija žēl, es to nevarēju tā atstāt,” dalās labdarības grupas “Cerība, ticība labajam” dibinātāja Mārīte Priede.
Mārītei pievienojās domubiedri, un otrajā dienā Čapīti atrada. Viņš nokļuva pagaidu mājās, taču, kamēr meklēja saimnieku, Madaras Rospopvs, kam suns pieķērās, saprata, ka negrib dzīvnieku nodot. Tā kā ģimenei jau ir vairāki suņi un kaķi, vietējā sabiedrība palīdz gan ar naudas, gan malkas un pārtikas ziedojumiem, kā arī dzīvnieku sapucējuši. “Dzīvnieciņš ir, viņam ir jāpalīdz, tāpēc arī to daru. Daudz jāstrādā, tad visiem sanāk,” tā Madars Raspopovs. “Cilvēkiem tagad ir viegli – es tevi noziedošu desmit, piecpadsmit eiro, dzīvo! Bet reāli viņam jau pēc tam ir vēl gadus desmit, varbūt pat ilgāk par viņiem jārūpējas. Tāpēc gribas, lai tas nepaliek kaut kur aizmirstībā, bet lai par to runā,” dalās Mārīte Priede.
Meklējot Čapīša iepriekšējos saimniekus, izrādījās, ka pašās decembra beigās patversmei viņu un vēl divus kaķus nodevusi kāda seniore, kura pati reizēm palikusi neēdusi, bet dzīvniekiem atdevusi visu. Sociālie apstākļi lika mainīt dzīves vietu, kur mazajiem draugiem vairs vietas nebija. Bet pie patversmes vārtiem suns izmuka. “Izmaucās no kakla siksnas, kolēģis mēģināja ķert, iekoda rokā un prom bija,” izstāsta dzīvnieku patversmes “Ausma” vadītājs Oskars Mellers.
Patversmes darbinieki palīdzēja arī Čapīša meklēšanā, taču neatklāja, ka tas viņu pazudušais suns. Par to šobrīd viņi saņem lielākos pārmetumus. “Tas ir apmēram, kā vecam cilvēkam vai jebkuram cilvēkam, kurš mīl savus dzīvniekus, nocirst roku. Labprātīgi atdot savus dzīvniekus patversmei, kura vienkārši pazaudē viņus. Vai tiešām, ja patversme pateiktu, ka no viņiem izbēga suns, kāds nepalīdzētu meklēt, vai kāds nosodītu? No privātmājām arī pazūd suņi. Tieši tas man liek domāt to, ka tas ikr darba stils, kādā patversme strādā,” teic talsiniece Gajanē Cgojeva.
Patversme savu kļūdu atzīst, taču skaidro, ka izmukušo suni meklējuši pilsētā un nav iedomājušies, ka augumā neliels, 12 gadus vecs suns spēj aiziet tik tālu. Tā saprot, ka kļūdījusies arī nepubliskojot informāciju par izmukšanu, un mainīšot procesu, kā turpmāk dzīvnieku no mašīnas pārvieto uz voljēru. “Iespējams, ka šādi mazāki suņi tiks pārvietoti jau ar visu būri. Lielākiem ir nedaudz cita specifika, viņi var būt agresīvāki, bīstamāki, spēcīgāki, tāpēc viņus atkal citādāk pārvieto,” skaidro Oskars Mellers.
Patversme ir pārpildīta, tāpēc Čapīti bija paredzēts vest uz pagaidu mājām ārpus pilsētas, kur jau mīt citi suņi seniori. Turot kundzei doto solījumu, sunim un diviem kaķiem tiktu meklētas kopējas mājas, taču patversmes vadītājs atzīst, ka realitātē tās atrast būtu grūti. “Viņi visi ir pieauguši, ar saviem raksturiem – tas ir diez gan neticami, ka kāds būtu paņēmis. Šajā gadījumā šis ir beidzies daudz labāk, nekā vispār varēja iedomāties – tomēr visi viņi ir kopā, vienā mājā, vienā ģimenē,” dalās Oskars Mellers.
Viens no kaķiem gan šobrīd devies mūžībā. Iespējams, stress un pārmaiņas viņam saasināja veselības problēmas. Tikmēr patversme šobrīd saņem gan daudz nosodījuma, gan arī pozitīvu pieredzes stāstu.
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
