Jūnija beigās sociālos tīklus pāršalca ziņa, ka ceļš uz publisko peldvietu Sīkragā vairs nav izbraucams. To noslēdz ne tikai zīme ar uzrakstu «Privātīpašums», bet arī lieli betona bloki, kas izvietoti divās vietās.
Ierodoties Sīkragā, pamanām, ka kādā pagalmā, ko iesprostojuši betona bloki, rosās kāds vīrietis. Pamanām arī auto, tāpēc uzrunājam mājas saimnieku, lai pavaicātu, kā viņš spēj iekļūt un izkļūt no īpašuma. «Mums savam īpašumam piekļūt ir grūti, jo kaimiņu saimnieks ir nobloķējis sev piederošo ceļu no abām īpašuma pusēm. Šobrīd mums piespiedu kārtā jāizmanto kaimiņu pagalms, protams, ar paša kaimiņa atļauju, lai nokļūtu savā īpašumā. Pagaidām dziļu diskomfortu mēs neizjūtam, salīdzinot ar visiem pārējiem ļaudīm, kuri dzīvo Sesku ciemā un tālāk. Viņi gan ir ļoti sašutuši, ka ceļš ir ciet un ir spiesti braukt pa apkārtceļu, ko tautā sauc par Bānīšu ceļu, jo tur savā laikā bija šaursliežu dzelzceļš. Dzelzceļš tika novākts, bet palika uzbērums, kas tur vēl ir palicis. Taču šis ceļš ir ļoti šaurs un tur nevar izmainīties — ja pretī neviens nebrauc, tad tiem cilvēkiem ir laimējies, bet, ja pretī brauc, tad tur var būt dažādi starpgadījumi,» dalās «Vītolkalnu» saimnieks Mārtiņš Kalniņš.
Ceļš cauri pagalmam
Sarunas laikā atklājas, ka caur «Vītolkalnu» saimnieku pagalmu kādreiz gājis ceļš, kuru 2000. gadā saimnieki kopā ar kaimiņiem pārcēluši uz īpašuma malu, jo arī cauri kaimiņu sētai reiz gājis ceļš, kuru abi saimnieki pārvērtuši vienā ceļā, kas iet gar abu īpašumu malām. Zemesgrāmatā pievienoti dokumenti ar jaunā ceļa projektu, kadastra numuru un nodošanu ekspluatācijā. Lai arī saimnieki visus šos gadus uzskatījuši, ka ar dokumentiem viss kārtībā. «Savā laikā tika pieņemts lēmums pārcelt ceļa posmu, kas gāja cauri mūsu īpašumam un kuram ir piešķirts pat valsts ceļa statuss, uz īpašuma malu. Tas tika izdarīts arī dokumentāli — sakārtojot visus dokumentus. Braucējiem no tā nekas nemainījās, tikai mums papīra lietas. Kopš tā brīža, kad mēs ar pašu līdzekļiem izbūvējām jauno ceļu gar mūsu īpašuma malu, 24 gadus visi pa šo ceļu ir braukuši bez jebkādām sūdzībām. Ceļam pie jūras ir jābūt, un mūsu versijā ar mūsu izbūvēto ceļu šo problēmu absolūti vienlīdzīgi atrisina, tikai vajadzīga vēlme,» tā Mārtiņš Kalniņš.
Vaicājām Talsu novada izpilddirektora vietniekam attīstības plānošanas un nekustamā īpašuma jautājumos Valdim Bārdam, kāda ir šī brīža situācija. «Šis ir kārtējais neveiksmīgais zemes sakārtošanas jautājums no neatkarības atgūšanas laikiem, kad 1998. gadā Talsu rajona Kolkas pagasts piekrita pašvaldības ceļa «Kāpas» pārvietošanai no zemes īpašuma «Vītolkalni». Lēmums ir bijis, bet zemes ierīcības projekts un faktiski veicamās darbības no tā laika nav veiktas. Dabā ceļa lietošana un braukšana ir notikusi, bet pats process līdz galam nav pabeigts,» skaidro Valdis Bārda.
Pašvaldība lēmumam neiebilst
Izpilddirektora vietnieks attīstības plānošanas un nekustamā īpašuma jautājumos atzīst, ka pašvaldība neiebilst lēmumam pārcelt ceļu no īpašuma centru uz malu. «Bet pie šī lēmuma bija nosacījums, ka tas ir spēkā tad, ja šī lēmuma izpildē neiebilst piederīgie īpašuma īpašnieki. Dotajā brīdī īpašnieki iebilst, lēmums nav izpildīts un tā realizācija ir apgrūtināta,» tā V. Bārda.
«Sarunu mērķis bija vienoties, izlīgt un sakārtot jautājumu. Taču sanāksmē neizdevās vienoties.»
«Pie mums pašvaldībā ir vērsušies pieguļošo teritoriju īpašnieki, esam aizvadījuši vairākkārtējas sarunas, gan individuālas, gan arī kopīgas diskusijas ar iesaistītajām pusēm, piedaloties arī speciālistiem un domes deputātiem. Sarunu mērķis bija vienoties, izlīgt un sakārtot jautājumu. Taču sanāksmē neizdevās vienoties. Pēc tam izskanēja solījums, ka īpašnieki satiksies un mēģinās vienoties savā starpā, bet arī tas pašlaik nav izdevies.»
Taču Sīkraga un Sesku ciema iedzīvotāju nokļūšana pie saviem īpašumiem vēl nav atrisināta. «Tāpat arī jūra ir publiska teritorija, kur šobrīd ir liegta piekļuve vēsturiskas nozīmes vietai. Šie jautājumi ir visai sarežģīti, un es paredzu, ka šī situācija tik viegli nebeigsies. Pašvaldība ar šo jautājumu strādā katru dienu, komunicē ar īpašniekiem. Sīkāk par situācijas norisi nespēšu atbildēt ar rezultējošu vai tuvākā laikā redzamu risinājumu,» bilst Valdis Bārda.
«Arī vēsturiski šis jautājums atkal tika skatīts, kad bija Dundagas novads, kur arī tika pieņemti un atcelti dažādi lēmumi, līdz ar to notikumu ir bijis daudz,» skaidro pašvaldības pārstāvis Valdis Bārda.
Nesakārtoti dokumenti jau tolaik
Tāpat nav skaidrs, kāpēc jau tolaik šī lieta netika sakārtota līdz galam, lai šodien šāda problēma nebūtu. «Arī vēsturiski šis jautājums atkal tika skatīts, kad bija Dundagas novads, kur arī tika pieņemti un atcelti dažādi lēmumi, līdz ar to notikumu ir bijis daudz, bet līdz galam tomēr šī situācija nav nofiksēta. Tas, iespējams, ir vissliktākais variants, jo līdz īpašumiem iet valsts ceļš, kas arī nav pašvaldības, pēc tam Zemesgrāmatā ir ierakstīts pašvaldības ceļš, kurš dabā vairs nav redzams un iet caur «Vītolkalniem». Tika skatīti arī citi iespējamie risinājumi, caur citiem īpašumiem, bet tas atkal ir precīzi tāds pats variants — visos gadījumos tika skarti privātie īpašumi, kur īpašniekiem nav viegli savā starpā vienoties. Šis arī ir galvenais iemesls, kāpēc tas savā laikā nav nokārtots. Varbūt ir bijuši kādi apsolījumi, varbūt, ka tā laika īpašnieki bija kaut kādā veidā vienojušies, nav to nostiprinājuši, taču laika gaitā ir mainījušies īpašnieki, un katrs īpašnieks skatās no sava skatu punkta, no tiem juridiskajiem dokumentiem, kas viņiem ir pieejami,» stāsta Valdis Bārda.
Šobrīd iedzīvotāji, kuriem ir īpašumi Sīkragā, civiltiesiskā veidā, tiesas ceļā var pieprasīt saviem īpašumiem nodrošinātu servitūtu. Bet arī tas nebūs ātrs jautājums, tāpēc vislabākais scenārijs būtu tad, ja īpašnieki savā starpā varētu vienoties.
#sif_maf2024
