Šobrīd Baltijas valstis, arī Latvija, ir kā zaļā saliņa, kura nav lopu zilās mēles slimības skarta. Šī slimība nozarē globāli veido kritisku situāciju, tāpēc liellopu eksportam no Latvijas šobrīd ir liels pieprasījums, taču piedāvājums tam netiek līdzi. SIA «Starasti Trade» Laucienē ir viens no lielākajiem liellopu eksporta uzņēmumiem Latvijā. Arī viņi uzskata, ka šī slimība Latvijā agrāk vai vēlāk, bet apstādinās eksportu.
Iebraucot Laucienē, lielās veco laiku fermas ceļa kreisajā pusē šķita nedaudz pamestas, tomēr pārsteidza tas, ka patiesībā tur mīt liellopu eksporta uzņēmums un fermas telpas tiek izmantotas kā savākšanas centrs lopu īslaicīgai uzturēšanai. Tā īpašnieks ir Mustafs no Turcijas, kurš jau 11 gadus dzīvo Latvijā, apguvis latviešu valodu un latvieša manieres, tomēr sarunā tiekos ar pārstāvi Jāni Šķerbergu, kas uzņēmumā ir atbildīgs par praktiski visiem darbības nodrošināšanas procesiem.
No Latvijas iegādātie lopi dodas pasaulē
Lopu pirkšanas un eksporta uzņēmumā SIA «Starasti Trade» šis laiks ir saspringts, jo aktīvi tiek meklēti dzīvnieki, ko iegādāties, lai dotu tālāk uz eksporta valstīm, jo pieprasījums Eiropas tirgū aug. Viens no lielākajiem iemesliem — zilās mēles slimība. «Tagad ļoti slimības pārņemtas ir vairākas nozīmīgas liellopu eksporta valstis. Tas nozīmē, ja valstī šāda slimība konstatēta, tiek slēgta arī eksporta iespēja. Mēs esam palikuši kā tāda zaļā saliņa. Baltijas valstis tagad «gāž riņķī». Praktiski ir tā, ka tādu cenu, kā gribam, tādu arī prasām, jo pieprasījums pēc lopiem ir liels. Turpretī piedāvājums netur līdzi,» teic J. Šķerbergs. Lopu audzētājiem Latvijā šobrīd ir iespēja būt rentabliem un gūt pat labu peļņu, jo pieprasījums pēc liellopiem — gan gaļas, gan piena — ir ļoti augsts, tomēr vēl pie vainas ir tas, ka pirms diviem gadiem bija ļoti liels sausums. Nebija barības un vairākas saimniecības izkāva govis, samazinot ganāmpulkus, vai vispār tos likvidēja. Tagad situācija ir tāda, ka nav teļu un attiecīgi nav arī, ko pārdot. Pieprasījums ir stipri lielāks, un piedāvājums ir ļoti sarucis. Apmēram par trešdaļu. «Latvijā tādas lielās saimniecības, it sevišķi gaļas lopiem, ir maz. Piena saimniecības arvien vairāk aug un attīstās. Tās ir lielas fermas, kurās ir pat simtiem un tūkstošiem dzīvnieku. Turpretī gaļas lopu saimniecība, kam ir ap 100 lopiem, skaitās jau kā liela saimniecība. Tādu visā Latvijā nav daudz. Ir daudzas, kurās ir pa desmit, 15 lopiņiem.» Šobrīd tiek strādāts pie tā, lai nodrošinātu piegādes — 140 piena teles uz Turciju, kā arī 70 lopus uz Poliju.
Liels cenu kāpums — liels cenu kritums?
Vaicājot, cik ilgi lopi tiek mitināti uz vietas Laucienē, J. Šķerbergs norāda, ka, jo īsāku laika sprīdi, jo labāk. Tas tiek skaidrots ar to, ka vienmēr ir risks saslimt, var kaut kas notikt, kāda savainoties, taču primārais nosacījums, pārdodot lopus, ir tas, ka tiem ir jābūt labiem, kvalitatīviem līdz pat brīdim, kad nonāk galapunktā. «Šiem dzīvniekiem lielākais risks ir arī stress, kas rodas pārvietošanas rezultātā. Mūsu mērķis šeit nav tos atkopt no stresa, lai atkal pārvietotu un radītu jaunu stresu, tāpēc viss notiek pēc iespējas ātrāk.»
Vidēji uzņēmumā «cauri iziet» 300 lopu mēnesī, kas šobrīd ir vidēji 1000 eiro par vienu lopiņu. Pirms gada tas bija ap 600 eiro. «Tagad trūkuma dēļ cena ir diezgan augsta. Vienīgais, kas mani satrauc, ir tas, ka liels cenu kāpums pēc tam līdzi nes arī lielu cenu kritumu. Vienmēr ir bijis tā, ka sāk iet labi, arī audzētāji apmierināti, un vienā brīdī ir tāds kā spēriens. Tāpat esmu pārliecināts, ka zilās mēles slimība atnāks līdz Latvijai,» tā Jānis Šķerbergs. Vaicājot, vai uzņēmumam ir domas paplašināties, viņš norāda, ka telpu ziņā pavisam noteikti tas būtu iespējams, tomēr lopu eksportā apjoms ne vienmēr ir labākā lieta. «Mums ir bijis, ka vienā piegājienā ir 700 lopu, bet tas bija kā pierādījums tam, ka vajadzīgs vairāk cilvēku, vairāk strādnieku, kas sekotu līdzi. Toreiz tā arī bija — pārāk daudz lopu, pārāk maz cilvēku, kas pievērstu uzmanību, un lopi sāka slimot. Tas ne tikai finansiāli ir zaudējums, bet ir arī emocionāli grūti,» atzīst uzņēmuma SIA «Starasti Trade» pārstāvis Jānis Šķerbergs.
#SIF_MAF2025
