Atskatoties uz 2023. gadu demogrāfijas jomā, statistika diemžēl neiepriecina — mirušo skaits joprojām turpina ievērojami pārsniegt dzimušo skaitu. Situācija ir skarba arī Talsu novadā, kur pērn reģistrēti 570 mirušie un 252 jaundzimušie. To, ka pieteikšanās uz pirmsdzemdību kursiem notiek gausāk, pēdējā laikā izjutusi arī dzemdību dūla un zīdīšanas konsultante Jana Biezā.
Par vienu no problēmām J. Biezā sauc pēcdzemdību perioda neesamību un atbalsta trūkumu.
«Man jau sen liela sāpe bija pēcdzemdību perioda neesamība — mums Latvijā pēcdzemdību perioda aprūpes sistēmas nav, par laimi, ir ginekologa apmeklējums sešas nedēļas pēc dzemdībām, bet atbalsta māmiņai un bērnam praktiski nav. Ārzemēs ir mājvizītes, psiholoģisks atbalsts, praktisks atbalsts… Mums ir ģimenes ārsti, kuri bērniņu uzrauga, — medicīniskā puse ir ļoti labā līmenī, ja salīdzina ar citām valstīm, bet par cita veida atbalstu nevaram runāt.
Pagājušā gada augustā pamanīju, ka Sabiedrības integrācijas fonds ir izsludinājis projektu konkursu, un, rakstot projektu, vairāk papētīju šo problemātiku. 2022. gadā pieredzējām viszemāko dzimstību pēdējo 100 gadu laikā, un dzimušo skaits turpina samazināties. 2022. gadā dzimušo bija par 10,8 procentiem mazāk nekā 2021. gadā. Pieķēros problemātikas pētīšanai — kā pēcdzemdību perioda sistēmas ieviešana varētu palīdzēt celt demogrāfisko situāciju,» atklāj J. Biezā.
Par lielu zaudējumu viņa sauc rūpīgi izstrādātās tautas ataudzes stratēģijas nolikšanu atvilktnē. 2022. gadā kopā ar speciālistu darba grupām tika izstrādāta tautas ataudzes stratēģija «Ģimene — Latvija 2030 (2050)», bet, mainoties valdībai, tā savu aktualitāti ir zaudējusi. Šobrīd par to, lai Latvijā būtu pēcdzemdību perioda atbalsta sistēma, portālā manabalss.lv tiek vākti paraksti.
«Ir ļoti grūti uzlabot demogrāfisko situāciju
un iekustināt to pozitīvā virzienā. Lai spētu saprast cēloņus, kāpēc dzimstība ir tik zema, jāveic pētījums. Jebkurš viedoklis būs tikai viedoklis, katrs jomas speciālists redzēs savu šauro loku, jo mēs katrs dzīvojam savā burbulī. Pie manis lielākoties atnāk, kad jau bēbītis ir pieteicies. Redzu arī tās sievietes, kuras uztic savu sāpi un netiek pie bēbīša. Ir jāvērtē, cik mums vispār ir sieviešu, kuras var dzemdēt, iespējams, ka lielākā daļa sieviešu, kas var dzemdēt, to ir izdarījušas, grib to darīt un dzemdē vēl trešos un ceturtos bērnus.
Padziļināti vajadzētu pētīt, cik no sievietēm, kuras varētu dzemdēt, gribētu būt mammas vai gribētu sagaidīt vismaz savu pirmo bērniņu. Ir arī daudz tādu, kurām ir viens bērniņš, bet pie otra netiek gadiem. Statistikā viņas parādās kā viena bērna mātes, kuras nesaņemas piedzemdēt otro un trešo, statistikā neparādās tas, cik daudz kabinetiem viņas ir izgājušas cauri, cik daudz asaru lējušas, cik daudz zaudējumu piedzīvojušas un cik daudz finanses ir iztērējušas, lai bērniņš būtu. Tā ir smaga, sāpīga tēma, un par to sabiedrībā maz runā, » pārdomās dalās J. Biezā.
Vēl viens faktors, kas ietekmē dzimstību,
ir vecums, kurā sievietes kļūst par māmiņām. Mūsdienās līdz ar citām prioritātēm šis vecums turpina pieaugt, līdzi nesot arī zināmu risku. Dažkārt, atliekot bērniņa radīšanu uz vēlāku laiku, tik viegli tikt līdz mērķim vairs nav iespējams. «Manā paziņu lokā ir maz tādu sieviešu, kurām bērnu nav vispār, kuras 30 gados pasaka — man nav un es negribu. No jauniešiem gan to šad tad sadzirdu.
Paskatoties uz dzimstību Talsu novadā, pēc pirmā pusgada datiem parēķināju, ka Talsu novadā 2023. gadā mēnesī piedzima vidēji 22 bērni. Novembrī mirušie bija 46, dzimušie — 17. Nesen izsludināju klātienes kursu topošajiem vecākiem, un grupa vācās daudz gausāk nekā pirms trim, četriem vai pieciem gadiem, kad ātri vien nokomplektējās pat divas lielas grupas. Šobrīd grupa ir savākusies — par to man ir liels prieks, ka no tik maza daudzuma topošo mammu ir sievietes, kuras vēlas gatavoties un beidzot apmeklēt kursus klātienē,» prieku pauž dūla.
Kursus izvēlas ne tikai tās sievietes,
kuras gaida pirmo bērniņu, bet aktuāli tie ir arī, gaidot otro un trešo atvasīti. «Dažkārt pēc pirmā bērniņa nākas dziedēt traumas. Ar pirmo bērniņu mēs neko nezinām, kā gan mēs varam zināt? Cik tas ir brīnišķīgi, ja ar pirmo bērnu var piedzīvot skaistas dzemdības, kas netraumē. Bieži vien ar pirmo bērniņu ir liela neziņa — tu nezini, kam gatavoties, kā gatavoties, vai vispār gatavoties? Rozā brilles dzemdībās sašķīst, par pēcdzemdību periodu vispār nerunājot. Tam būtu jāgatavojas daudz vairāk nekā dzemdībām. Pirmā bērna ienākšana ir vislielākais kūlenis sievietes dzīvē. Tādā brīdī pieslēgt zīdīšanas konsultantu, kad tas tiešām ir nepieciešams, nevis pastiepties pēc pudelītes, ir ļoti grūti. Pēc tam, kad resursi atkal vai beidzot ir radušies, mēs varam gudri spriest, bet es ticu, ka tajā brīdī katra mamma izdara labāko pie tā brīža situācijas un ar esošajiem resursiem. Ar otrajiem un trešajiem bērniņiem mammas ļoti aug, kļūst arvien zinošākas, pētī un meklē, kas nogāja greizi un ko šoreiz varētu labāk.»
Lai sagatavotos pēcdzemdību periodam, jānoņem rozā brilles un jāsaprot, ka tas ir intensīvs darba periods. «Vajadzētu aizliegt to saukt par pēcdzemdību atvaļinājumu, tam nav ne mazākā sakara ar atvaļinājumu, visatbildīgāko profesiju pārstāvji nobāl jauno mammu priekšā, kuras strādā 24/7 — neatkarīgi no tā, vai tu esi slima, izdegusi vai pārgurusi, tu turpini būt mamma,» uzsver J. Biezā.
Runājot par raizēm, ko visbiežāk nākas dzirdēt
no tiem, kas vēl tikai gaida bērniņus nākam pasaulē, viņa piemin finanšu līdzekļus un kara draudus: «Savā burbulī dzirdu šīs bažas. Ir bažas par karu Ukrainā, par to, cik situācija ir stabila… Apziņā vai zemapziņā Latvija nekad vairs nejutīsies tādā drošībā, kā tas bija pirms 24. februāra. Es gan nedomāju, ka tas pilnībā apstādina vēlmi radīt bērniņus, bērniņi ir dzimuši arī kara laikā, kara tuvums to neapturēs, bet tas rada bažīgāku fonu.
Prieks, ka šobrīd mūsu jaunais veselības ministrs runā par to, ka varētu būt pēcdzemdību vecmāšu vizītes. Tie ir papildu bonusi, kam sevi cienošā valstī vajadzētu būt. Vai tas veicinās demogrāfisko augšupeju? Nedomāju. Jāmeklē cēlonis. Ja nezinām cēloni, nevaram zināt, kā strādāt ar sekām.»
#SIF_MAF2023