18. jūlijā SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra»» poligonā «Janvāri» atklāja bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtu, kas izmantos anaerobo pārstrādes metodi. Tā gan ieskriesies pamazām — pilnā apjomā darbosies nākamgad. Tikmēr ar obligāto bioatkritumu šķirošanu šogad Latvijai nemaz tik labi neveicas.
Jautāts par bažām cilvēku atkritumu šķirošanas tendencēs, SIA «AAS “Piejūra»» valdes loceklis Ēriks Zaporožecs tās noliedz. Daudz esot atkarīgs no pašvaldību saistošajiem noteikumiem — Tukuma novads to esot izdarījis veiksmīgi, tur arī līgumus iedzīvotāji slēdz vairāk, bet Talsos mazāk aktīvi. Zaporožecs uzskata, ka process aizies savu gaitu. «Cilvēkiem pie tā ir jāpierod, jo līdz šim tā nav bijis. Pakāpeniski arī pēc mūsu projekta uz nākošā gada vidu mēs varēsim sasniegt to, ka cilvēki gan izglītosies, gan sapratīs to būtisko nozīmi, ko mēs atgrieztu atpakaļ aprites ekonomikā,» tā Ēriks Zaporožecs. Lēnā iedzīvotāju iešūpošanās, Eiropas projektu īstenot netraucēšot.
Par projekta nepieciešamību un būtiskumu runā arī skaitļi. Apstrādājot sadzīves atkritumus pēc jaunās atkritumu pārstrādes tehnoloģiskās shēmas, sadzīves atkritumu poligonā kopumā ik gadu tiks apglabāti ne vairāk kā 41-45% savākto atkritumu, kas ir vidēji par 23% mazāk nekā gadījumā, ja projekts netiktu ieviests. «Vairāk nekā 40% bioloģiskā masa ir tieši nešķirotos sadzīves atkritumos. Tā ir tā daļa, kas tiks iegūta šķirošanas procesā atdalot bioloģisko masu un tālāk to liekot lietā. Veidojot projekta aprēķinus, mēs vairāk koncentrējāmies uz to procentuālo daļu, kas ir nešķirotajos atkritumos, nevis, kā saka, zīlējot debesīs, cik tad cilvēki daudz sagādās,» atzīst Ē. Zaporožecs, piebilstot, ka papildus tam tiks uzlabots uzņēmuma reģenerēto otrreizējo izejvielu un produktu apjoms un kvalitāte, un visu beidzot tā potenciālā tirgus vērtība.
Rūpnīca savu darbību sāks pakāpeniski. Augusta vidū kopā ar būvniekiem un iekārtu piegādātājiem rūpnīca sāks strādāt testa režīmā iekraut pirmos divus tuneļus. Tomēr uz normālu projekta apjomu varēs iziet tikai nākošajā gadā. Izmantojot divpakāpju bioloģiskās pārstrādes sausās fermentācijas iekārtas, atkritumu pārstrādes procesā tiks iegūts komposts. Kā blakus produkts tiks iegūta arī biogāze, ko paredzēts izmantot siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai, kā arī ražots tehniskais komposts. «Mums katram, kam ir piemājas dārziņš, ir bioloģisko noārdāmo atkritumu ražotne. Šis ir tas brīdis, kad mums ir liela komposta kaudze, tādā lielā reģionā,» sacīja Tukuma novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Baiba Pļaviņa, novēlot, lai atkritumu kalni pārtop par pauguriem un tie boksi ir pilni ar bioloģiskajiem atkritumiem. «Tā ir nākotne, tam ir jābūt un lai tas viss varētu īstenoties nākamais izaicinājuma solis ir tieši komunikācija ar mūsu iedzīvotāju. Ir kas šķiro, bet aizvien kādiem ir grūti saprast šķirošanas nozīmību.»
Šādas rūpnīcas izveide atbilst gan Eiropas un «Zaļā kursa» mērķiem, gan arī Latvijas atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā noteiktajiem mērķiem, lai mazinātu to, kas nonāk milzīgajos atkritumu kalnos, kas tiek apglabāts un ko mēs varam daudz labāk izmantot, iegūstot otrreizējas izejvielas. «Tas noteikti ir arī tas, ko Valsts vides dienests no savas puses prioritizē — lai mums būtu daudz vairāk šādu vietu un vienlaikus mums būtu arī materiāls, ko veiksmīgi un daudz kvalitatīvāk varētu tur ielikt iekšā un pārstrādāt, tostarp uzlabojot arī šķirošanas paradumus,» savā uzrunā sacīja Valsts vides dienesta Ģenerāldirektora vietniece stratēģiskās attīstības un kontroles jautājumos Laura Anteina. «Šķirošana noteikti ir galvenais jautājums, lai tas materiāls būtu iespējami kvalitatīvāks un varētu jau sākotnēji šos bioloģiskos atkritumus daudz rūpīgāk sagatavot. Es ceru, ka tas reģionāli palīdzēs uzlabot esošo situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā.»
Jau agrāk pašvaldības atzina, ka cenšas stingri skatīties AAS «Piejūra» vadībai uz pirkstiem, un šovasar uzņēmumu apciemoja arī KNAB. Baiba Pļaviņa atzīst, ka bažas tas neradot, jo šobrīd uzņēmumā ir divi valdes locekļi, lai apjomīgāk un intensīvāk varētu veikt nepieciešamos darbus un ieceres. «Šis notikums pilnīgi netraucēja uzņēmuma saimniecisko darbību,» bilst izpilddirektora vietniece.
Terēzes Matisones foto.
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
