Lielākoties pūtēju orķestri ir citu pasākumu dalībnieki – piemēram, viņi kuplina Dziesmu un deju svētkus, festivālus un koncertus, taču ierobežotais programmu garums viņiem neļauj parādīt savu īsto jaudu un repertuāra dažādību. Bet nu jau kādu brīdi pūtēju orķestriem ir pašiem savs festivāls, kurā šogad satikās 270 mūziķi. Jau otro reizi savu brīnišķīgo skanējumu Latvijas pūtēju orķestri parādīja Rojas brīvdabas estrādē.
Jūra krāc un taures pūš – tik trāpīgs festivāla nosaukums. Latvijas pūtēju orķestru svētku idejas autori ir tieši talsinieki, sadarbībā ar Rojas kultūras centru. “Ziemeļkurzemes pusē pūtēju orķestru ir maz, mums vajag tos popularizēt un aktivizēt,” stāsta viens no festivāla idejas autoriem Raitis Rērihs. “Un tāpēc arī aizsākām, jo kāda jēga būtu aizsākt, ja neticētu, ka tam jāturpinās.”
Piekrastē svētki notiek otro reizi, un šoreiz jau pulcē plašāku dalībnieku pulku – 11 orķestrus no Kurzemes, Vidzemes un Zemgales. Un ideja ir tikties vismaz divas reizes starp dziesmu un deju svētkiem. “Tikties tikai vienu reizi piecos gados… Dziesmu un deju svētki ir lieli svētki — tie jau ir darba augļi, bet, lai varētu uz to aiziet, mums ir jāstrādā un jāpriecājas par saviem sasniegumiem,” teic Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāve Sarmīte Pāvulāne. “Tā mēs motivējam cilvēkus un paši saprotam, kāpēc mēs to darām.”
Kurzemes novada pūtēju orķestru virsdiriģenta sarūpētajā svētku programmā izskanēja vairāki skaņdarbi, kuros liela nozīme jūras klātbūtnei. Kāpas, vējš un Kurzeme. Nenoliedzami, jūra dod savu pienesumu arī pašā koncertā. “Bet, manuprāt, tas dod tādu papildus odziņu, iedvesmu, varbūt pat dažreiz grūtību. Jāsaka tā, ka pūšamie instrumenti mēdz būt mazliet skarbāki un varbūt skaļāki, var izturēt arī kādu lietus lāsi un arī pat vēja brāzmu,” pauž Kurzemes novada pūtēju orķestru virsdiriģents Guntis Kumačevs. “Vēl gribētos piezīmēt, ka mēs, Kurzemes orķestru vadītāji, esam mēģinājuši vienmēr orķestri sēdināt pa orķestru grupām, kas ne vienmēr un visbiežāk nav citos kopspēles pasākumos. Tas ļauj diriģentam daudz, daudz labāk vadīt šo orķestri un arī spēlētājiem, manuprāt, ir interesantāk, ka viņi tieši pa grupām sēž – visas tubas vienā vietā, visas flautas vienā… Saspēle, manuprāt, ir kvalitatīvāka,” papildina Raitis Rērihs.
Kad festivāls bija tikai idejas līmenī, daži bija skeptiski, vai koncerts, kurā uzstājas tikai orķestri, spēj noturēt uzmanību. Stāvovācijas skeptiķus noliek pie vietas. “Pūtēji, pūtēji, pūtēji… visiem liekas, ka tas ir kaut kas senatnējs, bet, nē, dzīvo!” tā solists Andris Ābelīte. “Un bija milzīgs prieks, ka vasaras laikā visi ir tik labā formā un ka mēs uztaisījām vienu kārtīgu, kā tagad populāri – kārtīgu šovu uztaisījām!” . ”Pūtēju orķestru mūzikas koncerti ir paši labākie koncerti!” tā Raitis Rērihs.
Paredzēts, ka līdz Dziesmu un deju svētkiem Pūtēju orķestri vēlreiz tiksies Liepājā.
Foto autors Terēze Matisone.
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
