2022. gadā uz Rojas Jūras zvejniecības muzeju tika atnests modinātājpulkstenis, kas bija atrasts Rojas izgāztuvē. No sākuma tas iekļauts «palīgkrājumā», vēl nenojaušot tā patieso vērtību.
Nereti muzejā nonāk priekšmeti, kuru stāsts nav zināms un ilgstoši neatklājas. Rojas izgāztuvē atrastais pulkstenis, par laimi, tā atradējam šķitis gana piemērots muzejam un tā nu tas nevis savu dzīvi beidzis izgāztuvē, bet nokļuvis muzejā.
Muzejā darbinieki priekšmetu uzņēma krājumā, bet tam nebija sava stāsta — kam tas piederējis, ko savā pulksteņa dzīvē pieredzējis —, tādēļ pulkstenis tika iekļauts «palīgkrājumā».
Šovasar muzeja krājumā, veicot esības pārbaudi, šis pulkstenis citu vidū izcēlās uzraksta dēļ. Muzeja krājumā atrodas dažādu valstu pulksteņi, bet šis pulkstenis radīja aizdomas, ka tas varētu būt ražots Latvijā.
«Kā atklājās nelielā izpētē, pulkstenis radīts Roberta Waldmann zelta un sudraba lietu veikalā-darbnīcā. Roberts Valdmanis dzimis 1875. gadā, Jaunjelgavas apriņķī kā kalpa zēns. 16 gados nonācis Rīgā, kur izmācījies par pulksteņmeistaru un 1895. gadā atvēris savu pirmo veikalu Berga bazārā. Vēlāk pārcēlies uz Marijas ielu 10a, kur veikals strādāja līdz tika uzbūvēts «R. Valdmaņa baltais nams» Marijas ielā 15 (tagad Dzirnavu un Marijas ielas krustojums). Noteikti jāpiemin, ka latviešu pulksteņmeistaru veikali praktiski nebija, vien kādi divi trīs.
Roberta Valdmaņa firma pat uzturējusi darba kārtībā Valsts prezidenta pils un Saeimas nama pulksteņus. Veikala-darbnīcas uzplaukšana notika arī pateicoties Valdmaņa izpratnei par reklāmas nozīmi un tās izmantošanu,» skaidro muzejs.
Kā pulkstenis nonāca izgāztuvē?
Kam piederēja šis pulkstenis? Vai tā bija dāvana? Vai pulkstenis iegādāts Rīgā, vai arī tas nonāca šeit citā ceļā? — tie pašlaik ir neatbildēti jautājumi.
Muzejs aicina, ja māju bēniņos tiek atrasti kādi nevajadzīgi «krāmi», nemest tos uzreiz atkritumos, jo šie priekšmeti var izrādīties vērtīgi kāda konkrēta vēstures laika liecinieki.
/Foto: Rojas Jūras zvejniecības muzejs/
