2020. gads pagājis ar «Covid-19» infekcijas nestajiem izaicinājumiem
2020. gada valsts budžetu Saeima galīgajā lasījumā pieņēma 2019. gada novembrī, plānojot tērēt līdz šim lielāko naudas summu izdevumiem — 10,001 miljardu eiro. Savukārt ieņēmumi valsts budžetā plānoti 9 894 133 419 eiro apmērā. Budžets izsludināts, neraugoties uz mediķu protestiem.
Tiesībsarga ieskatā Saeimai ir jāgroza budžeta likums, nodrošinot mediķiem iepriekš solīto algu pieaugumu. Likuma grozījumus aicina veikt līdz jūlijam.
Gads sākas ar iedzīvotāju protestiem daudzos novados — protestētāji pauž neapmierinātību par administratīvi teritoriālo reformu. 21 pašvaldība izlemj vērsties Satversmes tiesā un nepieļaut teritoriju apvienošanu.
Partijas «KPV LV» valde februārī nolēma izslēgt no savām rindām premjera amata kandidātu Aldi Gobzemu. Viņa izslēgšanu rosināja Artuss Kaimiņš, kā pamatojumu minot partijas reputācijas graušanu.
Saeimas deputāta Alda Gobzemam jaunā partija — «Likums un kārtība». 2020. gada laikā A. Gobzems izceļas ar vairākkārtējiem pandēmijas ierobežojumu pārkāpumiem, tostarp ar aicinājumiem nevalkāt maskas veikalos.
Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš nolēmis pamest paša dibināto partiju «KPV LV», jo politiskais spēks vairs nepārstāvot tās vērtības, par ko viņš vēlējies cīnīties.
Atsevišķi ZZS biedri vēlas norobežoties no Aivara Lemberga, kurš atstādināts no Ventspils mēra amata. Viņš iekļuvis ASV sankciju sarakstos, bet pirms tam ilgstoši bijis apvienības premjera amata kandidāts.
Infektologi 2020. gada sākumā bija droši, ka ar vīrusu tiksim galā, bet turpinājums pierādīja pretējo. Valdība martā izsludina ārkārtējo stāvokli, mainot teju visu iedzīvotāju ikdienu, lai ierobežotu vīrusa izplatību. Pēc samērā mierīgas vasaras, rudenī tiek sasniegti jauni saslimšanas rekordi.
Valsts sāka apmaksāt zāles visiem melanomas pacientiem.
Saeima atlaiž Rīgas domi. Iemesls — atkritumu sāga (domes plāns uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram) un nespēja pieņemt lēmumus — trīs sēdēs pēc kārtas nav piedalījusies vairāk nekā puse no visiem domes deputātiem. Pret domes atlaišanu balso «Saskaņa», atsevišķi ārpus frakcijām esoši deputāti, bet atturas — ZZS.
Rīgas domes vēlēšanās piedalījās 40,6% balsstiesīgo. Uzvar opozīcija — «Attīstībai/Par!» un «Progresīvie» apvienotais saraksts. Mēra amatu ieņem Mārtiņš Staķis, kurš iepriekšējās varas beigas dēvē par augstprātības sekām. Iepriekš ilggadēja Rīgas domes varas partija bija «Saskaņa».
«Covid-19» pandēmijas aizliegumu un ierobežojumu virkne atstāj negatīvu ietekmi uz daudzām uzņēmējdarbības nozarēm. Sekojot vispasaules tendencēm, valdība iedarbina nebijušu atbalstu — uzņēmējiem garantijas, atliek nodokļus, dīkstāvē stāvošajiem — izmaksā pabalstus. Taču ļoti daudzi uzņēmēji nekvalificējas atbalsta saņemšanai.
Neraugoties uz dziļo krīzi, valdība lemj, ka ir īstais laiks iekasēt vairāk nodokļu no tiem, kas maksā mazāk. Protestēt ielās dodas mākslinieki, jo brīdī, kad ierobežojumu dēļ nevar strādāt, no valdības puses saņemts jauns «sitiens pakrūtē».
Pēc vasaras atgriežoties pie attālinātajām mācībām, atklājās Izglītības ministrijas neizdarītie darbi. Nav pielāgoti mācību materiāli kompetenču programmām un skolas nav nodrošinātas ar nepieciešamajiem datoriem.
Ekonomikas ministram Ralfam Nemiro («KPV LV») anulē pielaidi valsts noslēpumam. Oficiāli iemesli nav zināmi. Viņam atjaunotas 13. Saeimas deputāta pilnvaras. EM amatam virza viņa partijas biedru Jāni Vitenbergu.
Jūlija izskaņā Veselības ministrija iepazīstina ar jauno ārstniecības personu atalgojuma septiņu gadu modeli, kurā paredzēts, ka ārstu alga varētu pārsniegt 3000 eiro, māsu — pietuvoties 2000 eiro. Tam ik gadu būtu nepieciešami papildu 70 līdz 75 miljoni eiro.
2020. gada augustā valdība atbalstīja Izglītības un zinātnes (IZM) izstrādāto priekšlikumu Latvijas zinātnieku (tai skaitā profesoru) individuālo pētniecības projektu īstenošanai. Kopējais piešķirtais finansējums 11,2 miljoni eiro nodrošinās pilnvērtīgas pētniecības iespējas Latvijas izcilākajiem zinātniekiem.
Atbalstīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pieprasījumu 2021. gada valsts budžetā paredzēt 8,3 miljonus eiro sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus.
Ministru kabinets atbalstīja 3,1 miljonu eiro piešķiršanu veselības nozarei, lai segtu izdevumus, kas radušies saistībā ar «Covid-19» uzliesmojumu un seku novēršanu augustā. Tāpat nolemts rezervēt 2,9 miljonus eiro piemaksu nodrošināšanai ārstniecības personām saistībā ar paaugstinātu risku un slodzi pandēmijas apstākļos.
2020. gada novembrī Ministru kabinetā beidzot pieņēma «Covid-19» ierobežošanas stratēģisko plānu. Tas notika pēc sarunām gan pašā valdībā, gan arī Valsts prezidents Egils Levits norādīja, ka šāds plāns ir vajadzīgs, lai beigtos haotisku lēmumu pieņemšana.
2020. gada novembrī Eiropas Savienība piedāvāja dalībvalstīm centralizētā iepirkumā iegādāties «Pfizer/Biontech» ražotās vakcīnas pret «Covid-19». Latvija varēja pieteikties uz 841 342 devām, taču lēma iegādāties tikai 97 500, kavējot vakcinācijas procesu.
Izglītības sistēma ir vairāku reformu priekšā — pakāpeniski ievieš jauno saturu, veido arī augstākās izglītības un skolu tīkla reformu. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība uzskata, ka izmaiņas ir «nekvalitatīvas un sasteigtas». Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga — neapmierina arī ministres Ilgas Šuplinskas (Jaunā konservatīvā partija) attieksme un komunikācija ar sociālajiem partneriem.
Kaut arī Latvija ir spērusi savlaicīgus soļus, lai ierobežotu koronavīrusa izplatību, pandēmija vēlreiz parādīja, ka medicīnas nozarei ir nepieciešams vairāk līdzekļu un arī vairāk darbinieku.
2020. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 3,6 % salīdzinājumā ar 2019. gadu.
