17. oktobrī Centrālā velēšanu komisija apstiprināja 14. Saeimas vēlēšanu rezultātus. Vēlēšanās piedalījās 916 594 jeb 59,43% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs — 26 189 pilsoņu. Bet no Talsu novada piedalījušies 19 808 (65,77%) balsstiesīgo.
Saeimas vēlēšanās Talsu novadā uzvaru guva partija «KPV LV», iegūstot 3330 vēlētāju balsis (24,37 %), bet šoreiz uzvaras laurus novadā plūca Zaļo un Zemnieku savienība ar 4646 (23,48%) lielu atbalstu.
Tomēr valsts mērogā mīlētākā 14. Saeimas vēlēšanās bijusi «Jaunā Vienotība», kas vēlēšanās saņēma 173 425 jeb 18,97% balsu (attiecīgi — 26 mandātus Saeimā), Zaļo un Zemnieku savienība ieguva 113 676 jeb 12,44% atbalstu (16 vietas), «Apvienotais Saraksts» 100 631 jeb 11,01% balsu (15 vietas), Nacionālā Apvienība 84 939 jeb 9,29% atbalstu (13 vietas) , «Stabilitātei!» 62 168 jeb 6,8% balsu (11 vietas), «Latvija pirmajā vietā» 57 033 jeb 6,24% balsu (9 vietas) un «Progresīvie» 56 327 jeb 6,16% atbalstu (10 vietas). Mata tiesu no tikšanas Saeimā atpalika «Attīstībai/Par!», kuri ieguva 45 452 balsis jeb 4,97 % lielu atbalstu, partijai sekoja sociāldemokrātiskā partija «Saskaņa», kura saņēma 43 943 vēlētāju atbalstu (4,81 %).
Pirms četriem gadiem un tagad
Salīdzinot ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, ir mainījusies vēlētāju nostāja. Ja iepriekšējās Saeimas vēlēšanās Jaunā Vienotība (JV) uzvaru guva vien Preiļu novadā, tad šoreiz veicies krietni labāk. JV 14. Saeimas vēlēšanās uzvarēja Jelgavas pilsētā, Tukuma, Kuldīgas, Jelgavas, Olaines, Jūrmalas, Mārupes, Ādažu, Ķekavas, Salaspils, Ropažu, Siguldas, Saulkrastu, Cēsu, Limbažu, Valmieras, Smiltenes, Alūksnes, Madonas, Aizkraukles, Valkas un Ogres novadā. Savukārt Zaļo un Zemnieku savienība uzvaru guva Ventspils pilsētā, Talsu, Ventspils, Saldus, Dobeles, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Preiļu, Ludzas, Balvu, Gulbenes novadā. «Apvienotais saraksts» uzvaru guva Dienvidkurzemes novadā un Liepājas pilsētā. Bet politiskā partija «Stabilitātei!» uzvaru guva Krāslavas, Rēzeknes, Aukšdaugavas novadā un Rēzeknes pilsētā. Savukārt Līvānu un Varakļānu novadā uzvarēja partija «Attīstībai/Par!», kas valstī nepārvarēja 5% barjeru, lai iekļūtu Saeimā.
Saeimas vēlēšanās sociāldemokrātiskā partija «Saskaņa» plūca uzvaras laurus, saņemot 167117 vēlētāju balsis jeb 19,80 procentus vēlētāju atbalsta. Šajās Saeimas vēlēšanās partija ieguva trešo vietu Krāslavas, Aukšdaugavas un Rēzeknes novados, savukārt Daugavpilī ierindojās otrajā vietā uzreiz aiz «Stabilitātes», bet Ludzas novadā ieņēma ceturto vietu. Galvaspilsēta par sociāldemokrātisko partiju balsis atdevuši 19047 vēlētāji. Ar šo vēlētāju atbalstu nepietika, lai pārvarētu 5% barjeru.
Pēc Krievijas sāktās karadarbības Ukrainā
martā būtiskas izmaiņas bija vērojamas politisko partiju reitingos. Tajos topa augšgalā vairs neierindojās partija «Saskaņa», piedzīvojot lielu kritumu, bet kāpumu piedzīvoja pie varas esošā partija JV. Politiskie reitingi līdzīgu ainu iezīmēja arī vasarā un tieši pirms Saeimas vēlēšanām. SKDS aptaujas rezultāti liecināja, ka «Saskaņa» var cerēt uz 7,3 % atbalstu, kamēr līderi — «Jaunā Vienotība» — uz 21,4 % lielu atbalstu. Tomēr reitingi neprognozēja piecu procentu barjeras pārvarēšanu «Stabilitātei!» un partijai «Latvija pirmajā vietā».
«Providus» vadošā pētniece un direktore Iveta Kažoka, aģentūrai «Leta» norāda, ka jau aptaujās vasarā bija redzams, ka «Saskaņas» vēlētāji meklēja alternatīvu, tostarp daļa izvēlējās balsot par partiju «Stabilitātei!», kā arī bija novērojama Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un tās premjera kandidāta Aivara Lemberga popularitāte krievvalodīgo vēlētāju vidū. Tāpat iepriekšējās aptaujas rādījušas, ka daļa krievvalodīgo vēlētāju izvēlējusies balsot par partiju «Latvija pirmajā vietā» (LPV).
Vēlētāju aktivitāte 14. Saeimas vēlēšanās bija augstāka nekā 13. un 12. Saeimas vēlēšanās. Aktīvākie vēlētāji bija Saulkrastu novadā (83,9%), bet viszemākā aktivitāte reģistrēta Rēzeknes novadā (50,05%).
#SIF_MAF 2022
