Senioru vientulība: kā to saprast un mazināt?

Senioru vientulība: kā to saprast un mazināt?

Kas ir vientulība un kā tā ietekmē dzīves kvalitāti, kā vientulību atšķirt no vienatnes, kādas ir atbalsta iespējas — šos un vēl citus ar vientulību saistītus jautājumus un pieredzes stāstus aplūkosim rakstu sērijā «Senioru vientulība».

Katram cilvēkam vientulība var nozīmēt ko citu — kādam tas ir tuvinieka zaudējums, ierobežota mobilitāte, vēl kādam tumšie ziemas vakari vai jušanās nesaprastam līdzcilvēku vidū. Vientulību dzīves laikā piedzīvo ikviens no mums neatkarīgi no nodarbošanās, sociālā stāvokļa, vecuma, dzimuma vai dzīvesvietas adreses. Paredzamais mūža ilgums Latvijā — līdzīgi kā visā Eiropā un pasaulē — pēdējo 100 gadu laikā ir pieaudzis, mūsu sabiedrība strauji noveco. No 1924. līdz 2023. gadam vidējais paredzamais mūža ilgums ir pieaudzis par 22,4 gadiem — no 53,1 līdz 75,5. Sieviešu mūžs ir kļuvis par 24 gadiem ilgāks (no 56,4 līdz 80,4), vīriešu — par 20,5 gadiem (no 49,9 līdz 70,4). Tiek paredzēts, ka nākamajās desmitgadēs gados vecāku cilvēku īpatsvars un to skaits Eiropas Savienībā palielināsies. 2050. gadā cilvēku, kas vecāki par 65 gadiem, īpatsvars būs aptuveni 30 %, salīdzinot ar aptuveni 20 % pašlaik. Šī tendence būtiski ietekmē cilvēku ikdienas dzīvi, sabiedrības novecošanās rada izaicinājumus tādās jomās kā pensiju sistēmas un veselības aprūpes nozare. Novecošanās ir dabisks dzīves cikla posms, kas ietekmē gan fizisko, gan emocionālo un sociālo labklājību. Lai gan daudzi seniori dzīvo aktīvu un piepildītu dzīvi, vientulība ir izplatīta parādība, kas var radīt nopietnas sekas. Ja vienatni — būšanu pašam ar sevi, mēs varam izvēlēties un pat kontrolēt, kad un cik ilgi vēlamies pabūt vieni, tad vientulība ir emocionāls stāvoklis, kuru visbiežāk labprātīgi neizvēlamies. Vientulība ir normāla dzīves sastāvdaļa, kas var pārņemt gan tos, kuri ir vieni, gan tos, kuri dzīvo mīlošās ģimenēs, ir sabiedriski aktīvi. Esot vientuļam, varam piedzīvot skumjas, pamestības un vilšanās sajūtu, tās sāpina un nereti ir grūti atvairīt. Arvien pieaugošā iedzīvotāju vecuma dēļ kļūst nozīmīgāk saprast vientulības sekas un to saistību ar veselības problēmām. Ilgstoša vientulības sajūta var veicināt dažādas fiziskās veselības problēmas, līdztekus tām vientulība var radīt arī nopietnus izaicinājumus garīgajai veselībai.

 Palīdz pastaigas dabā

Biedrība «Latvijas Senioru kopienu apvienība» (LSKA), kas kopā apvieno ap 3000 biedru un sadarbības partneru, Rīgā un Kuldīgā organizētās Senioru skolas ietvaros veikusi aptauju «Vai ciešat no vientulības un kas jādara, lai vientulības sajūtu kliedētu?». LSKA veiktajā aptaujā piedalījušies 590 respondenti, no tiem 62 % atzīst, ka vientulību neizjūt, 24 % norāda, ka vientulību izjūt daļēji un tikai 1 % atzīst, ka ir vientuļi. Vairāk nekā 10 % respondentu uz šo jautājumu atbildēt nav vēlējušies. No LSKA aptaujātajiem senioriem 55 % dzīvo vieni, bet 40 % kopā ar dzīvesbiedru vai bērniem. Neliela daļa senioru uz šo jautājumu neatbildēja.

«Labākās zāles pret vientulību ir nevalstisko organizāciju organizētās aktivitātes un dalība dažādos senioru kolektīvos — to atzinusi vairāk nekā puse no aptaujātajiem.»  

Lilita Kalnāja, LSKA biedrības valdes priekšsēdētājas vietniece, secina: «Senioru anketēšana par to, kā labāk risināt gados vecu cilvēku vientulības problēmu, apliecinājusi, ka labākās zāles pret vientulību ir nevalstisko organizāciju organizētās aktivitātes un dalība dažādos senioru kolektīvos — to atzinusi vairāk nekā puse no aptaujātajiem. Stabils līderis vientulības sajūtas kliedēšanā, kas apsteidz pat komunikāciju ar bērniem un mazbērniem, ir pastaigas dabā. Atbildot uz jautājumu, kas vislabāk palīdz pārvarēt vientulības sajūtu, līdztekus jau minētajām «zālēm» pret vientulību, seniori nosauca arī teātru, koncertu, kino un bibliotēku apmeklējumu, atrašanos sabiedriskās vietās un sazināšanos ar citiem sociālajos tīklos.»

Vairums aptaujāto senioru norādījuši, ka visizteiktāk vientulību izjūt gada tumšajos mēnešos — vēlā rudenī un ziemā. L. Kalnāja stāsta, ka interesanta atziņa radusies, apkopojot informāciju par to, kādos informācijas kanālos aptaujas dalībnieki iegūst informāciju par senioriem paredzētiem pasākumiem: «Absolūts līderis — 50 % — te ir sociālie mediji, seko interneta mediji un tikai pēc tam minēti tādi kanāli kā televīzija, radio, drukātie mediji, kaimiņi un paziņas, bet paši pēdējie izrādās ģimenes locekļi. Tas apliecina, ka seniori nemaz nav tik nevarīgi digitālo tehnoloģiju lietošanā. Vēl jo vairāk tādēļ, ka sociālos tīklus un interneta medijus kā galveno informācijas avotu norādījuši arī vairāki seniori no 80 līdz 85 gadu vecuma grupas, kā arī divi seniori, kuri 85 gadu slieksni jau pārsnieguši. Diemžēl jāatzīst, ka tieši šajās vecuma grupās arī ir visvairāk senioru, kuri izjūt vientulību.» L. Kalnāja informē, ka LSKA turpinās aptaujāt seniorus Latvijas reģionos arī 2025. gadā.

 Situācija Talsos

Talsu novada Sociālais dienests atklāj, ka mūsu novadā ir apzināti vismaz 260 vientuļie seniori, kurus dienesta darbinieces apciemojušas Ziemassvētku laikā. Daļa Talsu puses senioru iesaistās Talsu pensionāru biedrības darbībā, biedrības rīkotajos klubiņos un organizētajos pasākumos.

Talsu pensionāru biedrības valdes priekšsēdētājas vietniece Rita Tomsone biedrību vadījusi sešus gadus, tāpēc vaicāju, vai arī biedrībā ir vientuļie seniori. «Jā, daudz!» viņa atzīst. «Man ir prieks, ka pa šiem gadiem mums ir pievienojušies daudz biedru. Kad es iesāku strādāt, tad sarakstā bija 160 biedru, tagad ir 251. Jaunā gada pirmajās dienās jau seši ir pienākuši klāt. Protams, ir arī aizgājuši mūžībā, daļa bijušo biedru ir pansionātos, daļu bērni paņēmuši līdzi uz citiem novadiem. Kontingents mainās. Pagājušajā gadā es izteikti izjutu, ka notiek paaudžu maiņa, tiešām nāk klāt tādi jaunāki pensionāri, piebiedrojas cilvēki, kas ir aktīvāki. Bet vientuļo mums ir daudz, katru gadu mēs esam taisījuši pārtikas pakas.»

R. Tomsone atklāj, ka iepriekšējā gadā sadarbībā ar biedrības «Daugavas Vanagi Latvijā» Talsu nodaļu gatavojuši pārtikas pakas vientuļajiem senioriem gan uz Lieldienām, gan Ziemassvētkiem. Sakarā ar to, ka Ziemassvētku laikā aktivizējas vairākas labdarības organizācijas un privātie labdari, biedrība nonākusi pie secinājuma turpmāk vientuļos seniorus iepriecināt pavasarī. «Lieldienās atkal ir tukšums tam cilvēkam, tad mēs labāk uz Lieldienām, tāda ir mana doma, to es esmu ieviesusi,» bilst pensionāru biedrības valdes priekšsēdētājas vietniece.

Talsu pensionāru biedrības telpas nav bezizmēra, un, kopš biedrība mainījusi atrašanās vietu no adreses Lielajā ielā 27 uz Kalna ielu 4, nav iespējams atvērt durvis pilnīgi visiem interesentiem.

Līdzīgi kā LSKA veiktajā pētījumā, arī viņa domā, ka seniori, iesaistoties biedrībā, nejūtas vientuļi: «Bet viņi jūtas vientuļi mājās, un, ja mums ir tik aktīva darbošanās, tad viņi ir priecīgi, ka var atnākt pie mums un ņemt dalību tajā, kas pie mums notiek.» Tiesa, Talsu pensionāru biedrības telpas nav bezizmēra, un, kopš biedrība mainījusi atrašanās vietu no adreses Lielajā ielā 27 uz Kalna ielu 4, nav iespējams atvērt durvis pilnīgi visiem interesentiem, tādēļ ieviesti strikti noteikumi — biedrības klubiņu nodarbībās var līdzdarboties tikai biedrības biedri.

«Mēs nevaram atļauties, ka no ielas nāks citi un mums nebūs pat, kur apsēsties, jo vietas ir tik, cik ir. Bet mēs sakām, lai mūsu seniori, kas zina, ka kaimiņos kāds jūtas vientuļš, aicina, lai nāk līdzi uz brīvi apmeklējamiem pasākumiem. Lai nāk uz koncertiem, ko rīko Talsu Kultūras centrs uz Senioru dienu, nāk uz pasākumiem pilsētas svētkos, kur mums bija atvēlēti galdiņi, tur nāk pilnīgi visi, kas grib! Tāpat mēs aicinām uz balli. Rīkojam divreiz gadā Senioru balles, tad durvis ir  atvērtas visiem, var nākt pieteikties.»

Vecāka gada gājuma cilvēki ir viena no neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, kuri pakļauti lielākam sociālās atstumtības riskam. Atstumtība ir viens no galvenajiem vientulības sajūtas veicinātājiem. Talsu novadā darbojas vairāki pansionāti un aprūpes centri, kuros mitinās daudz senioru, tāpēc rakstu sērijas turpinājumā skaidrosim, kā viņi jūtas, dzīvodami pansionātos, un kādus pasākumus senioru vientulības sajūtas mazināšanai rīko šajās iestādēs.

/Foto: Edgars Lācis/

#sif_maf2024