Pēc aktīvā svētku koncertu perioda, janvāra sākums koriem ir laiks, kad vairāk sākt aktīvāk gatavoties Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Tie gaidāmi jau pēc mazliet vairāk nekā pus gada, un noslēguma koncertā «Te-aust» uzstāsies ap 12 tūkstoši dalībnieku. Tam gatavojas arī Talsu novads, kas pagājušajā nedēļā kopmēģinājumā tikās ar virsdiriģentu un noslēguma koncerta māksliniecisko vadītāju Edgaru Vītolu.
Jānoliek telefoni malā un jāsāk trenēt atmiņa — tas bija viens no svarīgākajiem norādījumiem, ko Talsu novada koriem norādīja virsdiriģents. Ja nezini dziesmu vārdus, nav iespējams dziedāt no sirds. «Un ir traki, ja ātrumā vārdus vēl nevar paspēt izlasīt — mazākajiem bērniem tas joprojām grūti,» skaidro E. Vītols. «Tāpēc vispirms jāzina teksti un melodija no galvas, un tad uzreiz dziesma sāk skanēt. Vēl ir ko pamācīties, un labi, ka tam ir laika līdz vasarai.»
Šī gada Dziesmu un deju svētkiem, kas notiks no 5. līdz 13.jūlijam, gatavojas ap 200 jauno Talsu novada dziedātāju. Kopmēģinājumi notiek, lai radītu kopības sajūtu. «Protams, katrs savā skolā dzied, atdzied koncertos, bet kopmēģinājumu būtība ir panākt, lai skanējums kopā skanīgāks. Tāpēc esam piesaistījuši diriģentus. Iepriekšējā mēģinājumā ar koriem strādāja Mārtiņš Klišāns, bet 17. februārī ir uzaicināts Eduards Grāvītis,» tā stāsta Talsu novada Bērnu un jauniešu centra interešu izglītības metodiķe Antra Vētra. «Koru skaits mūsu novadā ir palielinājies, pateicoties jaunajiem diriģentiem, kas piesaistīti Talsu 2. vidusskolai un Talsu Valsts ģimnāzijai. Prieks par Rojas mūzikas un mākslas skolas kori, par Mērsraga, Valdemārpils vidusskolas koriem, par Talsu pamatskolas 5. — 9. klašu kori «Gaismiņas» un vienīgo zēnu kori Talsu novadā. Tātad svētkiem kopā gatavojas septiņi kori.»
Svētki reizē ar dzimšanas dienu
«Nenormāli gaidu!» tā kopmēģinājuma starplaikā atzīst Valdemārpils vidusskolas audzēkne Nikola Goldberga, kura par Dziesmu un deju svētkiem dzirdējusi no skolotājām. «Visi skolotāji saka, ka jāpiedalās korī: «Jūs aizbrauksiet uz svētkiem, tas ir ļoti forši, ko piedzīvosiet!» Un es gribu uzzināt, vai tiešām ir tik labi, kā viņas saka. Gan jau, ka būs vēl labāk.» Kārlis Ozolnieks no Talsu 2. vidusskolas atzīst, ka dzied vien savam priekam, un viņš korim nav pievienojies tikai tāpēc, lai nokļūtu svētkos, bet tas, protams, būs patīkams bonuss. Tik daudziem bērniem tā būs pirmā sastapšanās ar Dziesmu un deju svētkiem, daži tur pabijuši kopā ar vecākiem. «Es biju skatītāja pieaugušo Dziesmu un deju svētkos, un bija brīnišķīgas sajūtas. Es sagaidu, ka pašam radot mūziku un esot dalībnieku vidū, sajūtas būs vēl spēcīgākas,» cer Karlīna Botere no Talsu pamatskolas. Bet Rebekai Laurai Balodei no Mērsraga vidusskolas tas pavisam īpašs notikums — kopā ar vairākiem tūkstošiem svētku dalībnieku viņa varēs nosvinēt savu 14. dzimšanas dienu.
Kurš māna tēvuzemi?
Diriģents atzīst, ka patiešām var just, ka bērni grib uz svētkiem, par kuriem tik daudz dzirdējuši. Kopmēģinājuma sākumā nenoliedzami varot just arī jauno dziedātāju sajūsmu par iespēju todien neiet uz mācību stundām, bet, kad jāsāk nopietnāk strādāt, domāt, piedomāt arī pie uzvedības, kādā brīdī bērnos var sākt redzēt pagurumu. «Es domāju, ka tiešām uz svētkiem grib visi. Viena lieta tā, ka viņi par svētkiem daudz dzirdējuši, bet otrs — kad notiek kopmēģinājumi, viņi sabrauc kopā un redz, ka citas skolas arī gatavojas. Un es vēl šodien pastāstu, ka esmu bijis ne tikai Tukumā un Ventspilī, kas tepat blakus, bet arī Ogrē, Jēkabpilī, Daugavpilī, Limbažos… Un tur arī gatavojas, un tad viņi saprot — o, brauks dalībnieki no visām pusēm! Tas ir dzinulis doties uz svētkiem un paskatīties, kā tas ir,» uzskata E. Vītols. «Tikai, lai aizbrauktu, katram pirms tam jāiemācās dziesmas.»
Edgars Vītols norādīja, ka jāpiestrādā vēl pie precīzām galotnēm un dikcijas. Citādi gala rezultāts var sanākt komisks. «Ja bērni dzied «maza maaana tēvu zeme», tad jautājums, kurš tad māna kaut ko? Vai, ja nepasaka «mūžam», bet ir «mužam», tad uzreiz pavisam cits vārds,» piemērus min diriģents. «Ja kāds nokļūdās, tas vēl nekas, bet, ja visi dzied «mužam» (no krievu valodas «vīram» — S. L.), tad liekas uzreiz — kuram?! Tas ir elpas jautājums.»
Edgars Vītols nākamreiz ar koriem satiksies jau Mežaparka estrādē. Viņš aicināja koristus klausīt savus diriģentus, mācīties vārdus un vēlēja veiksmi repertuāra pārbaudēs, kas sāksies aprīlī. Kuri kolektīvi tiešām tiks uz Dziesmu un deju svētkiem, būs zināms maijā.
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.