Ar Rojas pagastā titulētākā suņa Amadoras, Lorettas un Elishas saimnieci Inu Ozolu tiekos dažas dienas pirms Rojas egles iedegšanas svētkiem, kuros jau otro reizi Dora būs piedalījusies Ziemassvētku dāvanu ziedojumu vākšanā Talsu dzīvnieku patversmei «Ausma».
«Pirms diviem gadiem mūs Dace (Dace Broka, Rojas kultūras centra direktore — aut.) pirmo reizi paaicināja Ziemassvētkos palīdzēt vākt dāvaniņas dzīvnieku patversmei,» jautāta, kā notiek ziedojumu vākšana ar Doras palīdzību, stāsta Ina. «Parasti jau nāk ģimenes ar bērniem, un viņiem tās emocijas ir citādas, ja redz suni. Viņi nāk klāt, to apmīļo, papaijā, un tad visi iet uz tuvāko veikalu pirkt to, ko sunim noziedos. Kad vienā veikalā prece beidzas, tad iet uz nākamo,» smejas Doras saimniece, «un bērni ir tik laimīgi, ka var paši salikt tās dāvaniņas sunīšiem uz Ziemassvētkiem!» Amadorai gan nekas no šiem našķiem netiekot, viss nonāk patversmē citiem bēdubrāļiem. «Šķirnes suņiem ir stingra ēdienkarte,» skaidro Ina, «mums ir trīs suņi, trīs ēdienkartes — katram sava. Dorai vairāk tiek gaļa, rīsi, dārzeņi. Līdz ar to ir izslēgtas alerģijas un atkrīt veselības problēmas.»
Vienā rindā 600 labradori
Tālākā vieta, kur sešu valstu čempione Dora jeb pilnā vārdā Amadora Ambasadorius piedalījusies izstādēs, ir Birmingema Anglijā. «Kā cilvēkiem ir olimpiskās spēles, tā tur notiek līdzīga līmeņa suņu izstāde, kurā no visas pasaules sabrauc suņi, kas izcīnījuši tiesības tajā piedalīties. Un šī gada martā mums bija tas gods tikt uz «Crufts» izstādi, kur vienā rindā bija 600 labradori. Uzvarēja suņu puika no Beļģijas. Godalgotā vietā tur nebijām, bet gods jau ir iziet uz tā zaļā paklāja,» saka Ina.
«Sākumā Talsos gājām skoliņā pie kinoloģes Ilzes Čuhnovas-Rancānes,» viņa teic, kad jautāju, kur smēlusies zināšanas par suņiem. «Katram cilvēkam ir kāds hobijs, un šis ir mūsu, kurā ieguldām savu laiku. Un šis hobijs mums ir, kopš mums bija pirmais suns Krofta, kuram tagad būtu 11 gadi. Doru es sameklēju Lietuvas suņu audzētavā. Mēs jau iemaksājām naudu par kucēnu, kas piedzima tikai pēc diviem mēnešiem. Sākās kovids, un mēs aizbraucām uz Lietuvas robežu sunim pakaļ, mums iedeva sunīti, dokumentus, un braucām mājās, jo Lietuvā nevarējām iebraukt, robeža bija slēgta. Tagad Dorai pieci gadi un apbraukājusi uz izstādēm jau puspasauli. Labradoriem ir trīs pamatkrāsas: melns, balts vai brūns. Daudzi tiesneši vērtē pēc krāsām. Un melnajiem ir ļoti grūti reizēm izcīnīt godalgotas vietas, bet mums izstādēs iet labi. Ir tādas, kur mēs aizbraucam un savācam visus titulus.»
Neviens nav radīts gulēšanai uz dīvāna
Dace Broka kādā ierakstā feisbukā Lorettu mīlīgi nosaukusi par «cepurgrauzi». Un Ina smiedamās atsauc atmiņā epizodi, kad Loretta vēl bija kucēns: «Dace atbrauca ciemos, viņa bija nopirkusi melnu cepuri ar baltām pērlēm un, kamēr mēs dzeram tēju, nolikusi to uz dīvāna malas. Kad aizbrauca mājās, viņa ieraudzīja, ka cepurei nav pērļu. Kamēr Loretta viņai blakus sēdējusi, visas pērlītes nokodusi nost. Viņai noteikti šķita, ka mēs par ilgu pļāpājam, un gribēja, lai pievēršam viņai uzmanību. Suņi jau lielākoties tos nedarbus izdara tad, kad paliek garlaicīgi. Un suni vairāk var nogurdināt mentāli, nevis nostaigājot ar viņu desmit kilometrus. Tāpēc katram šķirnes sunim jādara tas, kam viņš ir radīts. Un neviens nav radīts gulēšanai uz dīvāna. Tagad Lorettai ir septiņi gadi un vairāk neko sagrauzusi nav. Viņas visas trīs ir izgājušas kucēnu skolu, ir apmācītas, paklausīgas, varam savus suņus kontrolēt, mēs esam bosi mājās, nevis viņas. Jebkuram, kurš paņem suni, ir jāapzinās, ka ar ir jāstrādā. Visi ir šķirnes suņi pēc FCI noteikumiem, kas ir starptautiski atzīta šķirne. Divi ir vācu aitu suņi (darba līnija) un labradors retrīvers. Ir šovu izstāžu līnija un darba līnija. Pēc pašas uzbūves darba suņi atšķiras no izstāžu suņiem, kas vairāk ir tā kā smukumam, bet darba suņi piedalās, piemēram, policijas darbā, meklēšanā. Loretta sāka izstāžu karjeru jau kucēna vecumā, pēc tam bija jāiziet noteikts izstāžu skaits, lai nokārtotu vaisles atlasi. Viņa ir pilnvērtīgs suns dzimtas turpināšanai. Elisha vēl ir jauna, nav pat vēl divi gadi, viņa tikai gatavojas, tiek trenēta, pirmo eksāmenu vispārējā paklausībā ir nokārtojusi, nākamais ir aizsardzība kopā ar paklausību, un tad seko izstāde. Dora ir nokārtojusi starptautisko retrīveru darba diplomu, piedalās gan izstādēs, gan retrīveru sportā un arī glābšanas darbos uz ūdens.
Aiziet jūriņā!
«Glābšanas darbus uz ūdens mēs izvēlējāmies kā pirmo nodarbošanos Dorai. Jo dzīvojam Kaltenē un ejam staigāt gar jūru. Viņa paklausīgi blakus nāk, bet, kā ieraudzīja tālumā jūrā putnus, tā skrēja tiem pakaļ. Un peldēja tik tālu, ka man bija bail, ka nebūs spēka atpeldēt atpakaļ,» iemeslu, kāpēc izvēlējušies attiecīgo sporta veidu, smiedamās atceras Ina. «Un tad iemācījos kontrolēt viņas uzvedību uz ūdens, dot komandu, lai atgriežas pie manis. Pie Rīgas, Jaunmārtiņos, notiek sertificēti treniņi glābšanas darbiem uz ūdens, un vasarā mēs reizi vai divas nedēļā braucām uz tiem. Kad šeit sezona beidzas, sākas mūsu medību treniņi, kad arī reizi nedēļā dodamies uz Rīgu. Ejot pastaigā, man Dorai pavadu nevajag, jo vienmēr dzirdu, kur viņa iet, — pa ūdeni, pa visiem grāvjiem — šlop šlop šlop!» smejas labradora saimniece. «Tas ir retrīveru dabā. Viņi ir radīti dzīvot ūdenī, lai vilktu zvejnieku laivas ārā no jūras krastā, tas ir viņu darbs, tāpat kā medībās pienest medniekiem nomedītos putnus.»
Tomēr Doras mīlestība uz ūdeni nav bijusi par iemeslu viņas saimnieces peldēt priekam, kad citi peldsezonu beiguši. «Mēs jau peldamies nesezonā vairāk nekā desmit gadus,» atklāj Ina, kad ieminos par viņas un draudzeņu tradīciju peldēties jūrā gan valsts svētkos, gan Ziemassvētkos. «Mēs vismazāk peldam vasarā,» viņa smejas. Inas «roņu» kompānijā ir vēl Dace Broka, Gunta Rožkalne, reizēm pievienojas Eva Fricberga vai vēl kāds un, protams, arī Dora! «Šogad arī noteikti Ziemsvētkos iesim peldēt, un Dora nāks līdzi,» viņa piebilst.
«Jā, tā ir!» piekrīt trīs suņu meiteņu saimniece, kad ieminos, ka krāsaina gan viņiem tā dzīve ar suņiem. «Ja cilvēki ņem suni, tad ņem kādam mērķim — vai kā labāko draugu, vai kompanjonu sportam. Dora nebija ņemta ne speciāli sportam, ne izstādei. Mums vienkārši paveicās, ka mēs dabūjām tādu foršu suni, ka viņa atnāca pie mums.»
#SIF_MAF2025
