Šī ziema mūs pārsteigusi ar nu jau netipisku aukstumu, kāds nebija piedzīvots krietnu laiku. Un kas gan cilvēkus primāri šādā ziemā interesē, ja ne siltums. Siltumapgādes uzņēmumi atklāti pauž, ka ir izaicinājumi, ar kuriem nākas tikt galā, un roka uz pulsa jātur ik dienu. Turklāt daudzu cilvēku maciņos šāds laiks rada robus.
SIA «Talsu Bio-Enerģija» nodrošina siltumapgādi Talsos. Centrālajā katlumājā ir trīs apkures katli, kas tiek kurināti ar šķeldu. Vēl ir rezerves katlumāja, ko var izmantot, ja notiek kas pavisam nelāgs, bet jācer, ka pēc tā vajadzības nebūs. «Milzīgi necerētu brīnumu līdz šim nav bijis, bet tajā pašā laikā tehnika ir un paliek tehnika. Kad ir lieli mīnusi, tas mums rada zināmu nervozitāti. Līdzīgs janvāris pēdējo reizi bija 2013. gadā. Rādās, ka arī februāris būs auksts. Ja sals turas pastāvīgi un ilgi, var rasties problēmas, ko nevar atrisināt. Pagaidām nekas tāds, paldies Dievam, nav noticis. Vienreiz ir plīsusi siltumtrase un centrālajā katlumājā bijušas automātikas problēmas apkures katliem. Pazeminoties gaisa temperatūrai, likumsakarīgi, nācās patērēt arī krietni vairāk šķeldas. Kurināmā pagaidām pietiek, par to ir noslēgti līgumi, un arī cena pagaidām nav mainījusies,» stāsta SIA «Talsu Bio-Enerģija» valdes priekšsēdētājs Jurijs Zaļupe.
Lielas problēmas rada tukšie dzīvokļi
SIA «Talsu namsaimnieks» pārziņā ir 18 katlumājas visā novada teritorijā, kas tiek kurinātas ar granulām un šķeldu. «Problēmas šajā aukstajā laikā ir tādas pašas kā citiem. Piemēram, kad atved šķeldu, tā sasalst. Darbiniekiem nākas krietni piepūlēties, lai ar to tiktu galā. Bijušas arī dažādas tehniskas ķibeles, un tās parasti notiek naktī, bet tas viss ir atrisināts. Rojā 1. februārī plīsa caurule siltumtrasē. Labi, ka izdevās situāciju atrisināt, uzliekot žņaugu. Mums bija šoks, kad ieraudzījām, kādā stāvoklī Rojā ir siltumtrase. Esam nopirkuši rezervē žņaugus, lai vajadzības gadījumā atkal būtu gatavi. Iegādāsimies arī cauruļu posmus, ko vajadzības gadījumā, ja atkal būs avārijas situācija, varētu nomainīt. Protams, ceram, ka šāda situācija neradīsies. Tas būtu radikāli, jo tad nāktos uz laiku apturēt apkuri,» stāsta SIA «Talsu namsaimnieks» valdes loceklis Egils Bariss.
Kā lielu problēmu uzņēmuma pārstāvis piesauc tukšos dzīvokļus. «Ir daudz tādu, kur īpašnieki neatrodas uz vietas, tāpat arī tukšie pašvaldības dzīvokļi. Mūsu darbinieki pat brauc uz šādiem pašvaldības dzīvokļiem un, kur var, kurina ar malku. Tāpat ir gadījumi, kad tiek meklēti īpašnieki, kuri ikdienā dzīvo citviet. Piemēram, ir viena māja, kurā ir 24 dzīvokļi, bet apdzīvoti pieci. Tas ir ārprāts! Cilvēkiem rodas pamatīgas problēmas ar ūdens padevi. Šāda problēma gan nav tikai Talsu novadā, tā ir izplatīta visā valstī. Visvairāk sūdzību arī saņemam par aizsalušo ūdeni, ir ļoti daudz zvanu. Tā kā darāmā un problēmu, ko risināt, ir daudz,» ar realitāti dalās E. Bariss.
Vaicāts, vai līdz sezonas beigām pietiks kurināmā, uzņēmuma pārstāvis teic, ka pietikt vajadzētu, jo ir noslēgti līgumi, bet pirmās pazīmes uztraukumam jau ir — tajā brīdī, kad tiek atvests mazāks granulu apjoms, nekā ir pasūtīts.
Situācija ar rēķinu apjomu par siltumu ir dažāda. Ir mājas, kur pieaugums ir zem 10 %, bet ir arī tādas, kur tas sasniedz pat 80 % pieaugumu. «Tas ir atkarīgs no tā, cik māja ir energoefektīva. Savukārt saražotais siltuma apjoms katlumājās pieaudzis par aptuveni 25 %—30 %,» pauž E. Bariss.
Nami ar savu katlumāju
Ir vairāki daudzdzīvokļu nami, kuri ir renovēti, un tiem izbūvētas autonomas katlumājas ar granulu apkures katliem. Viena no šādām mājām ir Talsos, Darba ielā 5. Mājas vecākā Inguna Zaķe stāsta, ka iedzīvotāji ir ļoti apmierināti ar veikto renovāciju, kas oficiāli noslēdzās pērn rudenī. Siltuma padeve esot ļoti ērta, jo katrs to savā dzīvoklī var regulēt pēc saviem ieskatiem. Māja tika renovēta ar uzņēmuma SIA «ADAX 2» palīdzību. Uzņēmums nodrošina granulu katla darbību, apkalpi, granulu piegādi, līdz ar to pašiem iedzīvotājiem nav, par ko uztraukties.
«Pirms renovācijas māja bija pieslēgta pie centrālās apkures. Cenas bija augstas un siltuma padeve ļoti nesabalansēta. Tagad visas šīs problēmas atkrīt. Par apkuri šajā ziemā neesmu maksājusi vairāk par 25—30 eiro mēnesī. Man ir trīs istabu dzīvoklis. Nedomāju, ka kādam aiziet vairāk par 50 eiro mēnesī,» dalās I. Zaķe.
Granulas izpērk kā «karstus pīrādziņus»
Talsu novadā esošā uzņēmuma SIA «Scandbio Latvia» valdes loceklis Māris Ziediņš stāsta, ka interese par granulu iegādi ir ļoti liela, bet pašlaik pārdošana internetā klientiem ir slēgta. «Decembrī un janvārī mums bija ieplānoti līdzīgi apjomi, pat nedaudz vairāk, nekā pirms gada, bet aukstuma dēļ šis divu mēnešu apjoms tika izpirkts aptuveni desmit dienās. Tā kā mums ir ilgtermiņa līgumu saistības ar klientiem gan Latvijā, gan ārvalstīs, tad primāri nodrošinām apjomus viņiem, un papildus saražot nav bijis iespējams. Uzņēmums strādā visu diennakti, apstājamies tikai divas reizes gadā. Ja kāds diennaktī varētu nodrošināt vairāk nekā 24 stundas, mēs tās labprāt izmantotu,» dalās M. Ziediņš. Turklāt, ņemot vērā laikapstākļus — lielo sniegu un zemo gaisa temperatūru —, tiek traucēts granulu ražošanas process.
Piemēram, skaidu žāvēšanai ir nepieciešams vairāk enerģijas. Pavasarī un vasarā ražošana notiek raitāk. Dienās, kad gaisa temperatūra bija nokritusies visvairāk, bija nepieciešama papildu uzraudzība un apkopes, jo sala ietekmē iekārtu darbība tiek traucēta.
Cenas granulām tiek pārskatītas brīdī, kad mainās ražošanas izmaksas. Ja tās pieaug, proporcionāli tiek palielinātas cenas arī granulām. «Arī kokzāģētavām neklājas viegli, jo baļķi ir sasaluši, līdz ar to skaidu apjoms ir mazāks,» skaidro uzņēmuma pārstāvis. Granulām cenu pieaugums pēdējo divu mēnešu laikā bijis aptuveni 12 %.
To, vai būs vēl iespēja iegādāties granulas uzņēmuma mājaslapā, M. Ziediņš vēl konkrēti nevar atbildēt, bet aktīvi strādā pie eksporta apjomu samazināšanas, lai rastu risinājumu vietējā tirgus nodrošināšanai. Kad janvāra sākumā šī iespēja atvērta, vienas dienas laikā izpirkts pusmēneša apjoms.
«Pastāvīgie klienti ir mūsu vērtība un prioritāte, gan uzņēmumi, gan privātpersonas. Ja tie sazinās ar mums, cenšamies rast iespēju palīdzēt kaut nelielā apjomā. Jaunus klientus diemžēl šobrīd nevaram pieņemt.»
Tām privātpersonām, kurām nepieciešams iegādāties granulas, regulāri jāseko līdzi sortimentam veikalos, piemēram, būvmateriālu vai saimniecības preču veikalos. «Arī mēs cenšamies iespēju robežās nodrošināt vietējos veikalus, lai iedzīvotājiem būtu iespēja nopirkt granulas arī tad, ja tiem nav iespējas tās uzglabāt lielākos (paletes) apjomos. Savukārt patērētājiem vēlos lūgt, lai tie nepērk vairāk granulas, nekā tiem šobrīd nepieciešams, un tādējādi nepalielina jau tā esošo deficītu,» aicina M. Ziediņš.
Apskatot cenas par skaidu briketēm, redzams, ka arī tām būtiski pieaugušas cenas. Ja gada sākumā palete maksāja aptuveni 200 eiro robežās, tad tagad cena sasniegusi jau vairāk nekā 300 eiro par paleti.
Šī ziema ļāvusi un likusi iedzīvotājiem atcerēties un saprast, ka visprātīgāk kurināmo pietiekamā daudzumā ir sarūpēt jau pirms apkures sezonas, lai nerodas situācija kā šogad, kad to vēlāk nākas iegādāties par krietni augstākām cenām. Ne velti ir teiciens, ka ziemā jātaisa rati, bet vasarā — ragavas.
#SIF_MAF2025
