Pagājušais gads finansiāli bija izaicinošs ne tikai Talsu novada pašvaldībai. Vairākām pašvaldībām nācās ne tikai ņemt aizņēmumu no Valsts kases, bet arī dzīvot maksimālā taupības režīmā. Šķiet, ka pašvaldībām pērnais gads nesis mācību un spēju izdzīvot situācijās, kad ar finansējumu pietiek vien pamata funkciju nodrošināšanai, jo šogad visas Latvijas pašvaldības jau ir apstiprinājušas budžetu bez problēmām.
«Neviena pašvaldība apgrozāmajiem līdzekļiem nav ņēmusi aizņēmumu,» teic Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis. «Un tā ir labā ziņa. Tas nozīmē, ka budžeti vairāk vai mazāk ir stabili sabalansēti. Mēs vairāku gadu garumā aplūkojām to, ka gan Ministru kabinets, gan Saeima pieņēma dažādus lēmumus, kas pašvaldībām uzlika papildu funkcijas, neparedzot tam finansējumu. Pērn notika nodokļu reforma, kas atstāja pietiekoši lielu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, un apsveicami, ka valsts pieņēma lēmumu kompensēt šo ietekmi.»
Šogad pārskatīs arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanu. «Tas, kas notika pagājušajā gadā, pareizāk teikt — mēģinājums, kas pašvaldībām tika piedāvāts —, faktiski tā bija tikai kritēriju maiņa,» skaidro G. Kaminskis. «Tā nedod papildu līdzekļus nevienā no šiem kritērijiem. Šajā gadījumā, ja mainās finanšu izlīdzināšana, tad valstij beidzot ir jānāk ar nopietnāku savu sadaļu, jo šobrīd Rīga maksā 138 miljonus, Pierīgas pašvaldības vien septiņus miljonus, bet pārējās pašvaldības ir saņēmēji. Arī šīm pašvaldībām līdzekļi nav pietiekoši, lai nodrošinātu visas tās funkcijas, kuras būtu jādara. Ja valsts nāktu ar savu daļu, tad Rīgai un Pierīgai būtu vairāk finanšu līdzekļu, līdz ar to arī lielākas iespējas.»
Būtisks jautājums — civilā aizsardzība
«Arī šeit parādās arvien vairāk iesaistīto, kas runā par drošību un aizsardzību,» pauž LPS priekšsēdis. «Nenoteiktība, protams, pastāv. Pirms trim gadiem mēs pašvaldību vadītājiem sarīkojām slēgto sēdi, kur sākām nopietni runāt, kāda ir situācija, darāmie darbi un kā sadarboties ar ministrijām. Pirms mēneša bija ceturtā šāda sanāksme, un pa šiem gadiem mēs esam uzkrājuši pieredzi. Tāpat arī Ukraina nāk ar savu stāstu, kā kara apstākļos uzlabot iedzīvotājiem drošību. Mēs mācāmies, ņemam vērā to, ko izstrādā speciālisti ministrijās, un uzklausām labāko, lai varētu būt drošībā. Ja ir problēmas, tad vienīgais, kas visnopietnāk var atbildēt un iesaistīties, ir pašvaldība. Tur vēsturiski nekas nav mainījies.»
Līdzīgi uzskata arī LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš: «Tas, ko mēs esam konstatējuši — miera laika apstākļos civilo aizsardzību var vadīt ministrijas un ierēdņi, bet X stundā civilo aizsardzību var vadīt tikai tās struktūras, kurām ir pieejami resursi. Pretējā gadījumā mēs atkārtosim precīzi to pašu, ko darījām ar kovida apkarošanu, kad izveidojām vairākas struktūras, kuras viena otru mocīja ar jautājumiem bez analītiskās sadaļas, un otrā dienā lēmumi tika atcelti, jo valdības cilvēki domāja pavisam atšķirīgi. Pat ja mēs kļūdamies vai kaut ko neizdarām, manuprāt, sabiedrība ir pelnījusi dzirdēt patiesību. Arī stāsts par patvertnēm sākās no pagājušā gada 9. janvāra, bet no sabiedrības tika slēpts informatīvais ziņojums, jo nekas nebija izdarīts. Tas rada neticību sabiedrībā.»
Izglītība ir viena no lielākajām aktualitātēm
«Būtiskākais jautājums, ko skolas un vecāki uzdod pašvaldībām: vai pedagogu atalgojuma finansēšanas modelis vispārējās pamata un vidējās izglītības iestādēs tiks ieviests ar šī gada 1. septembri?» bilst LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure. «Vairākkārt ir notikušas sarunas par šī modeļa ieviešanu, taču šobrīd finansējums nav pieejams. Tiek piedāvāti trīs varianti: ieviest pirmajās klasēs, pirmajās—ceturtajās klasēs vai kādās atsevišķās pašvaldībās. Mūsu nostāja ir, ka programmu skolā ir jāievieš visās pašvaldībās, jo mēs nevaram radīt situāciju, ka ir dažāds atalgojums un dažādas sistēmas pašvaldībās. Tad mēs no mērķa, kur tiek līdzsvarots atalgojums, neatkarīgi no skolas lēmuma aizejam uz to, ka būs pašvaldības, kurās atalgojums atšķirsies. Nav svarīgi, vai tas ir lielāks vai mazāks, bet pedagogu atalgojuma modelim ir jābūt vienotam visā valstī un ilgtspējīgam.»
Pērn 880 skolēni nepabeidza skolu
LPS jau četrus gadus veido kartogrāfisko materiālu par vispārējām izglītības iestādēm, šogad arī par profesionālajām izglītības iestādēm. «Vairākkārt gan Ministru kabineta sēdēs, gan dažādos forumos esam akcentējuši, ka, ja mēs runājam par skolu tīklu, noteikti jāpiemin profesionālo izglītības iestāžu pieejamība un jēgpilni jāizmanto profesionālo izglītības iestāžu kapacitāte, jo pretējā gadījumā rodas situācija, ka skolu tīkls, īpaši vidusskolas posmā, sarūk,» skaidro I. Dundure. «Savukārt profesionālās izglītības kapacitāte būtiski neaug (50 budžeta vietas gadā, kas ir nepietiekami). Mēs neizmantojam to bērnu resursu, kuri nepabeidz 9. klasi un kuri nevar aiziet tālāk uz vidējo izglītības iestādi. Šobrīd sarunās ar Izglītības un zinātnes ministriju un profesionālās izglītības iestādēm mēs ejam to virzienu, kur izlīdzinošais gads būs ieviests ar 2026. gadu. Bet šogad būs atsevišķas aprobācijas skolas, par kurām tad, kad pieņemsim lēmumu, varēsim vairāk pastāstīt. Tās ņems bērnus, kam nav nokārtots kāds eksāmens, taču viņi apgūs šo programmu profesionālās izglītības iestādē, vienlaicīgi apgūstot arī profesiju. Pretējā gadījumā jauniešu skaits, kas nemācās, pieaug. Pērn bija 880 skolēni, kas nepabeidza skolu, savukārt no eksāmeniem atbrīvoti bija 1500 skolēnu.»
Vislielākais birokrātijas slogs izglītības jomā ir izglītības iestāžu akreditācija. «Katru gadu tika pieliktas arvien jaunas prasības, ko akreditēt,» tā I. Dundure. «Tas ir ļoti dārgi un nelietderīgi. Mūsu piedāvājums ir tāds, ka vienu daļu informācijas objektīvi saņem no sistēmām, savukārt stundu vērošana būtu subjektīva. Akreditācija, protams, ir nepieciešama, taču, ja mēs neliekam klāt vēl un vēl, redzam būtisku finanšu resursu ietaupījumu un birokrātisko dokumentu samazinājumu. Šobrīd ir liela plaisa starp vadlīnijām un to, kas pirmajās klasēs ir jāapgūst. Tas ar steigu ir jālabo!»
/Arhīva foto/
#sif_maf2024
Andis Āboliņš: «Šis noteikti nav krīzes, bet gan sabalansēts budžets»
